Anda di halaman 1dari 14

VI leqcia fsiqodinamikuri Teoria:Ffroidis fsiqoanalitikuri Teoria

instinqtebis raodenoba da saxeebi

froids ar ucdia instinqtTa CamonaTvalis Seqmna, Tumca, gamoTqvamda mosazrebas, rom


arsebobs instinqtTa ori didi jgufi: sicocxlis instinqtebi da sikvdilis instinqtebi.
 sicocxlis instinqtebi (erosi) individis gadarCenisa da gamravlebis miznebs emsaxureba.
am kategoriaSi Sedis SimSili, wyurvili da seqsi. energiis formas, romlis saSualebiTac
xdeba am instinqtTa ganxorcieleba, libido ewodeba.
aRiarebda ra sicocxlis instinqtebis mniSvnelovnobas individuumis fizikur organizaciaSi,
pirovnebis ganviTarebisTvis yvelaze mniSvnelovnad froidi seqsualur instinqts miiCnevda,
Tumca, arsebobs ara erTi, aramed ramdenime seqsualuri instinqti. sxvagvarad rom vTqvaT,
arsebobs mTeli rigi sxeulebrivi moTxovnilebebisa, romlebic erotikul survilebs badebs.
TiToeul survils Tavisi wyaro aqvs sxeulis garkveul regionSi, am ukanasknels ki erogenul
zonas uwodeben. erogenuli zona _ es aris kanis safarvelis an lorwovani garsis
ubani/monakveTi, romelic gaRizianebisadmi maRali mgrZnobelobiT xasiaTdeba. Tu masze
garveuli saxiT movaxdenT manipulirebas, amiT movxsniT daZabulobas da gamoviwvevT
siamovnebas. erT-erTi aseTi zonaa tuCebi da piris Rru, meore _ analuri zona, mesame ki _
sasqeso organoebi. Sesabamisad, woviT miiRweva oraluri siamovneba, defekaciis procesiT _
analuri, xolo masturbaciiT _ genitaluri siamovneba. bavSvobaSi seqsualuri instinqtebi
SedarebiT damoukidebelia erTmaneTisgan, xolo pubertetis periodSi SeiniSneba maTi Serevisa
da reproduqciuli miznisTvis erToblivi samsaxuris gawevis tendencia.
 sikvdilis instinqtebi (Tanatosi) anu, rogorc zogjer froidi uwodebda maT,
destruqciuli instinqtebi, ar vlindeba ise aSkarad, rogorc sicocxlis instinqtebi. amitomac
maTze ufro naklebia cnobili, Tumca, isini gardauvlad asruleben TavianT misias da
sisastikis, agresiis, TviTmkvlelobebisa da mkvlelobebis yvela gamovlinebis safuZvlad
gvevlinebian. TiToeuli adamiani sabolood kvdeba; esaa faqti, romelmac dasabami misca
froidis cnobil aforizms “sicocxlis mizani sikvdilia” (1920a, p.38). libidos energiisgan
gansxvavebiT, sikvdilis instinqtebis energias ar aqvs gansakuTrebuli dasaxeleba, Tumca,
froidi maT biologiurad ganpirobebulad Tvlida da iseTive mniSvnelovnad miiCnevda
adamianis qcevis regulirebaSi, rogorc sicocxlis instinqtebs. igi varaudobda, rom
sikvdilis instinqtebi emorCileba entropiis princips.1
froids miaCnda, rom cocxal organizms axasiaTebs im gaurkvevel mdgomareobaSi
dabrunebisken kompulsiuri swrafva, romlidanac gamovida; Sesabamisad, adamianebs axasiaTebT
sikvdilisken swrafva. am swrafvis fsiqologiur reprezentacias ki mudmivobis principi
warmoadgens.
sikvdilis instinqtebis mniSvnelovan derivats agresiuli impulsebi warmoadgenen.
agresiuloba aris gareT da Canacvlebuli obieqtebis winaaRmdeg mimarTuli
TviTdamangrevloba. adamiani ebrZvis sxvebs da destruqciulia imitom, rom sikvdilis survili

1 entropiis principi _ Termodinamikis kanoni, romlis Tanaxmadac nebismieri energetikuli sistema


miiswrafvis dinamikuri wonasworobis SenarCunebisken.
pirovnebis Teoria -1-
blokirebulia sicocxlis instinqtebiTa da Sidapirovnuli sxva garemoebebiT, romlebic win
aRudgebian sikvdilis instinqtebs.
sicocxlisa da sikvdilis instinqtebi da maTi derivatebi SeiZleba Seerion erTmaneTs,
gaaneitralon da Caanacvlon erTmaneTi. Wama, magaliTad, warmoadgens SimSilisa da
destruqciulobis moTxovnilebebis narevs da xorcieldeba kbenis, ReWvisa da sakvebis
gadaylapvis meSveobiT. siyvarulma, seqsualuri instinqtis derivatma, SeiZleba moaxdinos
siZulvilis, sikvdilis instinqtis derivatis neitralizeba; anda siyvarulma SeiZleba
Caanacvlos siZulvili, siZulvilma ki _ siyvaruli.
vinaidan instinqtebi Seicaven mTel energias, romliTac moqmedebs pirovnebis sami sistema,
ganvixiloT, Tu rogor axerxeben idi, ego da super-ego fsiqikuri energiis kontrolsa da
gamoyenebas.

fsiqikuri energiis gadanawileba da gamoyeneba


pirovnebis dinamika ganisazRvreba idis, egosa da super-egos mier fsiqikuri energiis
gadanawilebiTa da gamoyenebiT. vinaidan energiis saerTo raodenoba SezRudulia, es sami
sistema ejibreba erTmaneTs energiis flobaSi. erTi sistema axorcielebs energiaze kontrols
danarCeni oris xarjze. erTi maTganis gaZlierebiT danarCeni ori sistema gardauvlad
sustdeba, Tu mTliani sistema ar iZens axal energias.
Tavdapirvelad mTel energias flobs idi da mas refleqtoruli moqmedebebisa da pirveladi
procesebis saSualebiT survilebis asrulebisaTvis iyenebs. es orive aqtivoba siamovnebis
princips emsaxureba, romlis mixedviTac funqcionirebs idi. instinqtis dasakmayofilebeli
moqmedebisaTvis energiis amoZravebas obieqt-arCevani anu obieqt-kateqsisi ewodeba.
idis energia Zalze denadia anu iolad gadanacvldeba erTi moqmedebidan an xatidan meore
moqmedebaze an xatze. am instinqturi energiis gadanacvlebis SesaZlebloba arsebobs imis gamo,
rom ids ar SeuZlia obieqtebis gamijvna erTmaneTisgan (ver ansxvavebs erT obieqts meorisgan).
gansxvavebuli obieqtebi igiveobrivad aRiqmeba, magaliTad, mSieri Cvili yvelafers idebs pirSi,
ris xelSi dakavebasac SeZlebs.
vinaidan egos ar aqvs energiis sakuTari wyaro, mas uwevs energiis aReba idisgan. egos
procesebisTvis energiis aReba idisgan xorcieldeba meqanizmis daxmarebiT, romelsac
identifikacia2 ewodeba. es aris erT-erTi yvelaze mniSvnelovani da Znelad gasagebi cneba
froidis fsiqologiaSi.
vinaidan idi ver ansxvavebs erTmaneTisgan gonebis Sinaarsebs, iqneba es percefciebi,
mexsierebis xatebi, ideebi Tu halucinaciebi, kateqsisi SesaZlebelia ganxorcieldes rogorc
mexsierebaSi arsebuli survilis amsrulebeli xatebis, ise realuri aRqmis xatebis mimarT.
amgvarad, energia erTmeva idis sruliad subieqtur fsiqikur procesebs da gadaiyvaneba egos
obieqtur, logikur, ideaciur procesebSi. orive SemTxvevaSi energia mxolod fsiqologiuri
miznebisaTvis gamoiyeneba, Tumca, idis SemTxvevaSi ar xdeba mentaluri simbolosa da misi
fizikuri etalonis erTmaneTisgan gamijvna, meore SemTxvevaSi ki xdeba. ego cdilobs, rom
simbolo etalonis maqsimalurad reprezentatiuli iyos. sxvagvarad rom vTqvaT, identifikaciis

2 identifikacia (am SemTxvevaSi) _ mentaluri reprezentaciis (gonebaSi arsebulis) da fizikuri realobis


(garemoSi arsebulis) erTmaneTisgan gamijvnis, gansxvavebis procesi.
pirovnebis Teoria -2-
Sedegad pirveladi procesi Canacvldeba meoradiT. vinaidan meoradi procesi ufro efeqturad
xsnis daZabulobas, iqmneba ufro da ufro meti egos kateqsisebi. TandaTanobiT ego, rogorc
ufro efeqturi, iZens monopolias fsiqikur energiaze, Tumca, es monopolia fardobiTia,
radganac instinqtebis daukmayofileblobis SemTxvevaSi idi ukan ibrunebs Zalauflebas.
sakmarisi raodenobis energiis mopovebis Semdeg egos meoradi procesebis saSualebiT
SeuZlia misi gamoyeneba ara marto instinqtebis dasakmayofileblad. energiis nawili ixarjeba
sxvadasxva fsiqikuri procesebis _ aRqmis, mexsierebis, msjelobis, gansxvavebis, abstrahirebis,
ganzogadebisa da gansjis _ ufro maRal doneze gadasayvanad. nawili unda daixarjos idis
iracionaluri impulsuri aqtivobis Sesakaveblad. es Semakavebeli Zalebi cnobilia, rogorc
antikateqsisi da moqmedebs kateqsisis Zalebis sapirispirod. Tu idisdan momdinare safrTxe
Zalze didia, ego SeimuSavebs dacvis meqanizmebs, 3 romelTac super-egos zewolis SemTxvevaSic
warmatebiT iyenebs.
egos energia imisaTvisac SeiZleba gadanacvldes, rom Seiqmnas axali obieqt-kateqsisebi,
amitomac warmoebuli interesebis, damokidebulebebisa da upiratesobebis sistema egoSi
formirdeba. es ego-kateqsisebi SesaZloa uSualod arc akmayofilebdnen organizmis bazisur
moTxovnilebebs, magram asociaciurad ukavSirdebodnen im obieqtebs, romlebic emsaxurebian
dakmayofilebas.
dabolos, ego, rogorc pirovnebis aRmasrulebeli organo, energias iyenebs sami sistemis
integraciaze zegavlenisaTvis. egos am maintegrirebeli funqciis mizania pirovnebis Sinagani
harmoniis Seqmna imgvarad, rom rbilad da efeqturad ganxorcieldes egos urTierTqmedeba
garemosTan.
identifikaciis meqanizmi, aseve, pasuxismgebelia super-egos sistemis energetizaciazec. esec
sakmaod rTuli procesia. bavSvis mier kateqsirebul pirvel obieqtTa Soris arian mSoblebic.
mSoblebi asruleben qcevis makontrolirebel funqcias waxaliseba-dasjis meqanizmis
gamoyenebiT. waxaliseba (magaliTad, tkbileuli, Rimili, sityvieri Seqeba) xsnis daZabulobas,
an moaswavebs daZabulobis moxsnas; sasjeli (magaliTad, siamovnebaze uaris miReba, cema,
arakeTilganwyobili mzera) zrdis daZabulobas. bavSvi iwyebs, erTi mxriv, Tavisi qcevis da,
meore mxriv, mSoblebis sanqciebisa da akrZalvebis identificirebas anu garCevas. bavSvi axdens
mSoblebis moraluri imperativebis introecirebas. igi axorcielebs mSoblebis idealebis
kateqsirebas, rac mis ego-idealad yalibdeba; aseve, axorcielebs maTi akrZalvebis
kateqsirebasac, rac sindisad yalibdeba. amgvarad, super-ego idis energiis rezervuarTan
daSvebas bavSvis mier mSoblebTan identifikaciis gziT iRebs.
super-egos muSaoba xSirad, Tumca, ara yovelTvis, idis impulsebis sawinaaRmdegod
miemarTeba, vinaidan moraluri kodeqsi primitiuli impulsebis, gansakuTarebiT ki agresiulisa
da seqsualuris, sazogadoebis mier gakontrolebisa da Sekavebis mcdelobas warmoadgens.
rodesac identifikaciis meqanizmis meSveobiT instinqtebidan momdinare energia egosa da super-
egosken warimarTeba, SesaZlebeli xdeba agznebisa da Sekavebis procesebis ZalTa rTuli
TamaSi. pirovnebis sworad marTvisaTvis ego iZulebulia akontrolos idic da super-egoc da,
amasTanave, mas unda darCes sakmarisi energia gare samyarosTan aucilebeli urTierTobis

3 dawvrilebiT ixileT gv.22


pirovnebis Teoria -3-
dasamyareblad. Tu idi inarCunebs kontrols energiis mniSvnelovan nawilze, adamianis qceva
impulsuri da primitiuli xdeba. meore mxriv, Tu energiis did nawils super-ego akontrolebs,
qcevis regulireba realisturis nacvlad moraluri mosazrebebiT ganxorcieldeba, rac
sabolood adamianSi sakuTari uunarobis depresiul grZnobas badebs.
saboloo jamSi, pirovnebis dinamika Sedgeba agznebis Zalebis, kateqsisisa, da Sekavebis
Zalebis, antikateqsisis, urTierTqmedebisgan. yvela Sidapirovnuli konfliqti am ori Zalis
urTierTdapirispirebaze SeiZleba daviyvanoT. xangrZlivi daZabuloba Sekavebisa da agznebis
Zalebis urTierTqmedebas ukavSirdeba.

SfoTva
pirovnebis dinamika ganpirobebulia gare samyaros obieqtebTan urTierTqmedebis saSualebiT
moTxovnilebebis dakmayofilebis aucileblobiT. garemo uzrunvelyofs mSier organizms
sakvebiT, mwyurvals _ wyliT. uzrunvelyofis wyaros rolis garda gare samyaro sxva rolsac
asrulebs adamianis cxovrebaSi. is safrTxesac moicavs; is SeiZleba ara marto dakmayofilebis
obieqts, aramed muqris obieqtsac Seicavdes. garemos iseve SeuZlia tkivilis miyeneba da
daZabulobis gazrda, rogorc siamovnebis motana da daZabulobis Semcireba.
individis normaluri reaqcia garemodan momdinare muqaraze, romelTan gasamklavebladac is
ar aris mzad, SiSia. arakontrolirebadi moWarbebuli stimulaciiT daTrgunul egos SfoTva
moicavs. Sesabamisad, fsiqikis mTavari problema SfoTvis mdgomareobasTan gamklavebaa. SfoTvas
iwvevs daZabulobis mdgomareobis an gamRizianeblis mosalodneli Tu savaraudo gaZliereba;
is SeiZleba nebismier situaciaSi (iqneba es realuri Tu warmosaxuli) ganviTardes, rodesac
fizikuri an fsiqikuri safrTxe Zalze Zlieria ignorirebisaTvis, gamklavebisaTvis an Tavis
aridebisaTvis.

SfoTvis pirvelwyaro

froidis Teoriis mixedviT, adamianis mier gancdili SfoTvis pirveladi wyaro saTaves iRebs
iqidan, rom axalSobils ar Seswevs garegan da Sinagan gaRizianebasTan gamklavebis unari.
vinaidan ar SeuZlia Tavisi axali samyaros kontrolireba, mas avsebs moaxloebuli safrTxis
difuzuri grZnoba. es situacia iwvevs matravmirebel mdgomareobas, romelic pirveladi
SfoTvis saxeliT aris cnobili, romlis magaliTad Tavad dabadebis procesi SeiZleba
davasaxeloT. froidis azriT, dedisgan biologiuri gacalkevebis gancda matravmirebelia da
amitomac Semdgomi gancalkevebis situaciebi (magaliTad, bavSvi rCeba marto, datovebulia
sibneleSi, anda dedis nacvlad ucnobi adamiani daxvda) Zlier SfoTviT reaqciebs iwvevs. aseTi
Zlieri stresis SegrZneba ganicdeba dabadebisas, ZuZusgan moSorebisas, SemdgomSi ki vlindeba
kastraciis SiSis saxiT.

ram SeiZleba gamoiwvios SfoTva

SfoTvis mdgomareobas SeiZleba iwvevdes Semdegi movlenebi, Tumca, maTi CamonaTvali am


konkretuli SemTxvevebiT ar Semoifargleba:
 sasurveli obieqtis dakargva, magaliTad, bavSvma dakarga deda an mama, axlo megobari
an sayvareli cxoveli;

pirovnebis Teoria -4-


 siyvarulis dakargva, magaliTad, rodesac adamiani uars iRebs an ver ibrunebs
sayvareli/ mniSvnelovani adamianis keTilganwyobas an siyvaruls;
 pirovnuli individualobis dakargva, kastraciis SiSi, sakuTari saxis dakargva anda
sxvebis TandaswrebiT dacnvis obieqtad gaxdomis SiSi;
 sakuTari Tavis siyvarulis dakargva, magaliTad, rodesac super-ego kicxavs sakuTari
pirovnebis xasiaTis Strixebs an Taviseburebebs.

SfoTvis saxeebi

imisda mixedviT, Tu saidan momdinareobs safrTxe egosTvis (gare samyarodan, idisgan Tu


super-egosgan), fsiqoanalituri Teoria ganarCevs sam saxis SfoTvas:
 realisturi SfoTva _ gare samyarodan momdinare (magaliTad, saSiSi cxoveli an
gamosaSvebi gamocda) realur saSiSroebaze emociuri reaqciaa. is, ZiriTadad, SiSis sinonimia
da SeiZleba asustebdes safrTxis wyarosTan efeqturad gamklavebis unars. realuri SfoTva
maSinve mcirdeba, rogorc ki qreba Tavad safrTxe. mTlianobaSi realuri SfoTva TviTSenaxvis
uzrunvelyofas uwyobs xels.
 nevrotuli SfoTva _ es aris emociuri reaqcia idis miuRebeli impulsebis mosalodneli
gacnobierebis saSiSroebaze. mas ganapirobebs SfoTva imis gamo, rom ego ver SeZlebs
instinqturi miswrafebebis, gansakuTrebiT ki seqsualurisa da agresiulis, gakontrolebas. am
SemTxvevaSi SfoTva momdinareobs imis SiSisgan, rom rodesac me raRac saSinels gavakeTeb, es
mZime uaryofiT Sedegebs gamoiRebs. nevrotuli SfoTva Tavdapirvelad ganicdeba, rogorc
realisturi, radganac dasja, Cveulebriv, garemodan modis.
 moraluri SfoTva _ aris emociuri reaqcia, romelic warmoiqmeba maSin, rodesac ego
ganicdis super-egos mxridan dasjis saSiSroebas. moralur SfoTvas maSin aqvs adgili,
rodesac idi arazneobrivi azrebisa da qmedebebis aqtiurad gamoxatvas cdilobs da super-ego
amaze danaSaulis gancdiT, sircxviliT an TviTdadanaSaulebiT reagirebs. moraluri SfoTva
saTaves iRebs iseT qcevebze an moqmedebebze mSoblebis mier ganxorcielebuli dasjis
obieqturi SiSisgan, romelic arRvevs super-egos perfeqcionistur moTxovnebs.

rogor SevamciroT SfoTva


Tu egos aiZuleben, rom aRiaros Tavisi sisuste, is SfoTvaSi garbis: realur SfoTvaSi gare
samyaros winaSe, super-egodan momdinare moralur SfoTvaSi da ididan momdinare Zlier
sulier Relvaze reaqciis saxiT arsebul nevrotul SfoTvaSi.
arsebobs SfoTvis Sesustebis ori ZiriTadi gza:
 uSualod ganvixiloT situacia. vumklavdebiT ra siZneleebs, pirispir vejaxebiT
usiamovnebebs an gavurbivarT maT, riTac vwyvetT arsebul problemebs, anda kompromisze
mivdivarT da amiT minimumamde dagvyavs misi zemoqmedeba. ase vmoqmedebT sirTuleebis
mosagvareblad, maTi ganmeorebis albaTobis Sesamcireblad da momavalSi SfoTvis warmoqmnis
perspeqtivis Sesamcireblad.
 SfoTvis mdgomareobidan Tavis daRwevis alternatiuli meTodia Tavad realuri
situaciis damaxinjeba an uaryofa. ego SeiZleba icavdes individs safrTxisgan am safrTxis

pirovnebis Teoria -5-


bunebis falsificirebiT. meTodebs, romlis daxmarebiTac xorcieldeba es damaxinjebebi,
dacvis meqanizmebi ewodeba.

dacvis meqanizmebi
yvela dacvis meqanizms axasiaTebs ori ram: (1) isini moqmedeben aracnobier doneze da amitom
Tavis motyuebis saSualebas warmoadgenen da (2) isini amaxinjeben, uaryofen an ayalbeben
realobis aRqmas imisaTvis, rom SfoTva naklebad safrTxis momtani gaxdes inidividisaTvis.
unda aRiniSnos, rom adamianebi iSviaTad iyeneben mxolod erT meqanizms; Cveulebisamebr, isini
sxvadasxva meqanizmebiT operireben konfliqtis gadawyvetisaTvis an SfoTvis Sesamcireblad.
mokled ganvixiloT ZiriTadi dacvis meqanizmebi:
 gandevna. am meqanizmis daxmarebiT raime movlena, idea an aRqma, romelmac SeiZleba SfoTva
gamoiwvios, ganidevneba cnobierebidan, riTac xels uSlis mis nebismier gamovlenas.
samwuxarod, gandevnili elementi isev fsiqikis nawilad rCeba, Tumca, adamiani amas ver
acnobierebs da inarCunebs aqtivobas. gandevnas arasodes aqvs erTjeradi xasiaTi, moiTxovs ra
energiis sistematur xarjvas aracnobierSi misi SenarCunebisTvis, vinaidan gandevnili
yovelTvis cdilobs gamosasvlelis povnas.
 uaryofa. am terminis qveS igulisxmeba im movlenebis aRiarebis survilis arqona, romelic
aforiaqebs egos. zrdasrul adamianebs axasiaTebT Tavis ise daWera, TiTqos zogierTi movlena
iseTi ar aris, rogoric aris; rom realurad is arc momxdara. fantaziaSi aseTma gaqcevam
mravalnairi saxe SeiZleba miiRos, romelTagan zogierTi gare damkvirvebelma SeiZleba
absurdulad miiCnios.
 racionalizacia. es aris dauSvebeli azrebisa da qmedebebis daSvebuli mizezebis Ziebis
procesi. am procesis meSveobiT adamiani poulobs axsnas, romelic an eTikurad misaRebia
sxvebisaTvis, an logikurad Tanxvdeba romelime ganwyobas, moqmedebas, ideas an grZnobas,
romelic sxva motivaciuri wyaroebidan momdinareobs. Cven mivmarTavT racionalizacias, raTa
gavamarTloT Cveni qceva, rodesac realurad am qmedebebis mizezebi ar imsaxurebs gamarTlebas
anda verc ki vigebT maT.
 reaqtiuli formacia. es dacvis meqanizmi qcevebsa da grZnobebs iseTiT cvlis, romelic
diametralurad ewinaaRmdegeba WeSmarit survils; es aris survilis aSkara da, Cveulebisamebr,
aracnobieri inversia.
 proeqcia. proeqcias uwodeben sxva adamianisTvis, cxovelisTvis an sagnisTvis im
Tvisebebis, grZnobebis an ganzraxvebis miweras, romelic Tavad adamianSi iReben saTaves. es
aris dacvis meqanizmi, romlis drosac adamianis pirovnebis aspeqtebi gamodiferencirdeba
misgan da gadaitaneba garemocvaze. safrTxe fasdeba, rogorc raRac garegani Zalidan
momdinare. amasTanave, adamians SeiZleba realur grZnobebTan hqondes saqme, magram ar
aRiarebdes an ver acnobierebdes, rom SemaSinebeli idea an moqmedeba Tavad mas ekuTvnis.
 izolacia. izolaciis dros raime situaciis SfoTvis gamomwvevi aspeqtebi gancalkevdeba
danarCeni fsiqikidan. es aris danawevrebis operacia, romlis Sedegadac mocemul movlenasTan
kavSirSi, saukeTeso SemTxvevaSi, emociur reaqciaTa umniSvnelo nawili rCeba.
pirovnebis danarCeni nawilidan izolirebul problemebze saubrisas adamiani maT
yovalgvari grZnobebis gareSe aRwers ise, TiTqos es yvelaferi viRac mesame pirs gadaxda Tavs.
pirovnebis Teoria -6-
aseTi midgoma SeiZleba sirTuleebis daZlevis dominantur stilad iqces. adamiani SeiZleba
sul ufro da ufro metad dakavdes ganyenebuli ideebiT, dakargos ra kontaqti sakuTar
grZnobebTan.
 regresia. es aris ganviTarebis ufro adrindel doneze an gamoxatvis ufro martiv, bavSvur
maneraze dabruneba. regresia SfoTvis Semcirebis xerxia realur azrovnebaze uaris Tqmis gziT
im moqmedebaTa sasargeblod, romlebic warsulSi amcirebdnen SfoTvas. realobidan wasvlis
gzad regresiis dros adamianma SeiZleba upiratesoba mianiWos gemriel nayins, romelsac igi
bavSvobaSi miirTmevda, an mTlianad dakavdes sayvareli wignis kiTxviT.
 gabaTileba. es aris egos mcdeloba, ise moaxdinos warsuli moqmedebebis rekonstruireba,
rom is nakleb SfoTvas iwvevdes. Tu SeuZlebelia qcevis an misi Sedegebis miReba, sustma egom
SeiZleba scados misi gabaTileba imiT, rom isurvos misi gaqroba da situacia ise aagos, rom
is naklebad usiamovnod gamoiyurebodes. am dros simarTle SeiZleba dramatulad damaxinjdes
da pirovnebam marTlac daijeros cnobier doneze, rom mas arasodes Caudenia es miuRebeli
qceva (Nye, R. D., 2000).
 identifikacia. identifikacia sxva pirovnebis Tvisebebis introeqcias anu sakuTar TavSi
gadatanas gulisxmobs. es meqanizmi, SesaZloa, yvelaze gavlenian pirovnebasTan dakavSirebuli
SiSis CamoSorebis mizans emsaxurebodes, rasac am SemTxevaSi „agresorTan identifikacias“
uwodeben. magaliTad, oidiposis kompleqsis daZlevis procesSi kastraciis SiSis dasaZlevad
biWi, rogorc wesi, mamasTan identifikacias axdens. arsebobs, aseve, „dakargul obieqtTan
identifikacia “, rac dakarguli sayvareli obieqtis (pirovnebis) dabrunebis an aRdgenis
mcdelobas warmoadgens. es meqanizmi SeiZleba patara gogonas uaryofil dedasTan
identifikaciis safuZveli iyos, rodesac is eleqtras kompleqsis daZlevas cdilobs. zog
SemTxvevaSi adamians warsuli an gardacvlili sayvareli pirovnebis maxasiaTeblebi gadaaqvs
sakuTar TavSi. es aris am adamianis iq yofnis rekonstruirebis aracnobieri mcdeloba. dacvis
sxva meqanizmebis msgavsad, identifikacia pirovnebas safrTxeebisa da daucvelobis gancdis
maTTan uSualod, pirispir Sejaxebis gareSe aRmofxvris saSualebas aZlevs (Nye, R. D., 2000).
 inteleqtualizacia. es meqanizmi axsnis damaxinjebis gziT impulsis mkafiod,
daumaxinjeblad gacnobierebas uSlis xels. pirovneba, romelic Warbi raodenobiT iRebs
sakvebs, SeiZleba amis mraval mizezs asaxelebdes: „damatebiTi vitaminebi mesaWiroeba stresTan
gasamklaveblad,“ „yovelTvis vimateb wonaSi zamTarSi,“ da a. S. inteleqtualizacia zogjer
„mJave yurZnis“ damokidebulebis principiT moqmedebs: Cven inteleqtualurad virwmunebT Tavs,
rom ar gvsurs is, rac ar gvaqvs. margaret sangeri axladaSenebuli saxlis xanZris Sedegad
dakargvas ase aRwers: „arc guli damwyvetia da arc minania... im momentSi materialuri qonebis
amaoeba gavacnobiere. ramdenad mniSvnelovani spiritualuri mniSvneloba eqneboda mis ase
swrafad dakargvas? ... me SemeZlo mis gareSec vyofiliyavi bednieri“. dacvis es meqanizmi
adapturia, miuxedavad imisa, rom amaxinjebs tragediiT gamowveul sevdas (1938/1971, gv. 64,
citirebulia wyaroSi Cloninger, S. C., 2004).
 sublimacia. es aris procesi, rodesac Tavdapirvelad seqsualur an agresiul miznebze
mimarTuli energia axali, xSirad mxatvruli, inteleqtualuri an kulturuli xasiaTis mqone
miznebisken miemarTeba. sublimacia “warmatebuli dacvis” saxeliT aris cnobili. Tu

pirovnebis Teoria -7-


Tavdapirvel energias mdinares SevadarebT, romelic periodulad diddeba, gadmodis
napirebidan da zaralis meti araferi moaqvs, maSin sublimacia _ es aris jebiris mSenebloba
da damxmare arxebis gayvana. eseni, Tavis mxriv, SeiZleba gamoyenebul iqnas, eleqtroenergiis
gamomuSavebisTvis, damSrali miwebis irigaciisTvis, parkebis gaSenebisTvis da sxva
rekreaciuli SesaZleblobebis SeqmnisTvis. xerxdeba mdinaris sawyisi energiis mimarTva
socialurad daSvebuli an kulturulad misaReb arxebSi. dacvis sxva meqanizmebisgan
gansxvavebiT, sublimacia realurad xsnis da mTlianad aqrobs daZabulobas.
zigmund froidi amtkicebda, rom civilizaciisTvis damaxasiaTebeli udidesi energia da
garTulebuloba daTrgunuli energiisTvis misaRebi da sakmarisi gamosavlis povnis survilis
arsebobis Sedegia. civilizacia xels uwyobs pirveladi ltolvebis transcendentulobas (sxva
xarisxobriv doneze gadasvlas) da, zog SemTxvevaSi, qmnis alternatiul miznebs, romlebmac
SeiZleba gacilebiT meti siamovneba mianiWon ids, vidre pirveladi miswrafebebis
dakmayofilebam. es transformacia civilizacias ZalTa udides marags aZlevs da amas akeTebs
im SesaniSnavi unaris xarjze, rasac hqvia miznis Secvla misi intensivobis Semcirebis gareSe.

pirovnebis ganviTareba: fsiqoseqsualuri stadiebi da pirovnebis tipebi

ganviTarebis fsiqoanalitikur TeoriaSi erT-erTi saintereso sakiTxia rodis da rogor,


ra gziT yalibdeba pirovnuli Taviseburebebi. froids miaCnda, rom adamianis cxovrebis
pirveli xuTi weli gadamwyveti mniSvnelobisaa pirovnebis CamoyalibebaSi. am wlebis
ganmavlobaSi instinqtebis ganviTarebaSi SeiZleba araerTi warumatebloba da Seferxeba
moxdes. ganviTarebaSi amgvar Seferxebebs da Cavardnebs ewodeba fiqsaciebi. Tu ganviTarebis
romelime stadiaze individis instinqtebi saTanadod ar dakmayofilda, mas eSinia Semdgom
stadiaze gadasvla, xolo Tu instinqtebi Warbad kmayofildeba, individs ar uCndeba survili
gaagrZelos gza _ orive SemTxvevaSi viRebT fiqsacias. fiqsaciis SemTxvevaSi individi
ganviTarebis momdevno stadiebzec imave siamovnebis miRebas ecdeba, rasac wina stadiebze
iRebda. magaliTad, oralur stadiaze nawilobriv fiqsirebuli individi gaagrZelebs oraluri
siamovnebis Ziebas WamaSi, mowevaSi an smaSi. fenomeni, romelsac regresia ewodeba, fiqsaciis
fenomens ukavSirdeba. regresiis SemTxvevaSi individi cdilobs kmayofilebis miRebis ufro
adrindel xerxs, fiqsaciis ufro adreul moments miubrundes. regresia xSiria stresul
situaciebSi: adamiani iwyebs uzomo Wamas, sasmels da Tambaqos eZaleba.
ganviTarebis fsiqoanalituri Teoria efuZneba or wanamZRvars:
1. genetikuri wanamZRvari aqcents akeTebs imaze, rom adreuli bavSvobis gamocdileba
kritikul rols asrulebs mozrdilis pirovnebis formirebaSi. froidi darwmunebuli iyo, rom
individuumis pirovnebis ZiriTadi saZirkveli Zalze adreul asakSi, kerZod, 5 wlis asakamde,
iqmneba.
2. adamiani garkveuli raodenobis seqsualuri energiiT (libido) ibadeba, romelic SemdgomSi
ganviTarebis ramdenime fsiqoseqsualur stadias (organizmis instinqtur procesebSi iRebs
saTaves) gaivlis.
froids ekuTvnis hipoTeza pirovnebis ganviTarebis oTxi Tanmimdevruli stadiis Sesaxeb. es
stadiebia oraluri, analuri, faloturi da genitaluri. ganviTarebis srul sqemaSi froidma
latenturi periodic CarTo (ix. cxrili), romelic normaSi bavSvis cxovrebis 6-7 wlebsa da
pirovnebis Teoria -8-
sqesobrivi momwifebis dasawyiss emTxveva, Tumca, unda iTqvas, rom latenturi periodi ar aris
stadia. ganviTarebis pirveli sami stadia moicavs dabadebidan xuT wlamde asakobriv periods
da pregenitaluri stadiebis saxeliT aris cnobili, radganac sasqeso organoebis zonas jer
kidev ar SeuZenia mTavari roli pirovnebis CamoyalibebaSi. meoTxe stadia pubertetis dasawyiss
emTxveva. stadiaTa dasaxelebebi momdinareobs sxeulis im nawilebis saxelwodebebidan,
romelTa stimulirebac libidos energiis ganmuxtvas iwvevs.
fsiqoseqsualuri ganviTarebis stadiebi froidis mixedviT
stadia asakobrivi libidos koncentrirebis zona ganviTarebis mocemuli donis Sesabamisi
periodi amocana da gamocdileba

oraluri 0-18 Tve piris Rru (wova, kbena, ReWva) gadaCveva (ZuZusgan an sawovarasgan).
sakuTari Tavis dedis sxeulisgan
gamocalkeveba.

analuri 1,5-3 weli anusi (fekaliebis Sekaveba an tualetSi gasvlis swavla (TviTkontroli).
gamodevna)

faloturi 3-6 weli sasqeso organoebi identifikacia imave sqesis mozrdilTan,


(masturbacia) romelic mibaZvis magaliTis rols
asrulebs.

latenturi 6-12 weli ar aris (seqsualuri TanatolebTan socialuri kontaqtebis


umoqmedoba) gafarToveba.

genitaluri puberteti sasqeso organoebi intimuri urTierTobebis damyareba an


(heteroseqsualuri Seyvarebuloba; sazogadoebaSi SromiTi
urTierTobis unari) wvlilis Setana.

froidis Teoriuli mosazrebebi or faqtors emyareba: frustraciasa da zemzrunvelobas.


frustraciis SemTxvevaSi mSoblebi an aRmzrdelebi krZalaven bavSvis fsiqoseqsualur
moTxovnilebebs (magaliTad, wova, kbena an ReWva) da amitom es moTxovnilebebi ver aRweven
optimalur dakmayofilebas. mSoblebis mxridan zemzrunvelobis SemTxvevaSi bavSvs mcired Tu
(an saerTod ar) eZleva sakuTari Sinagani funqciebis (magaliTad, gamoyofis funqciebis)
marTvis saSualeba, rac bavSvSi damokidebulobisa da arakompetenturobis grZnobis
Camoyalibebis mizezi xdeba. froidi varaudobda, rom nebismier SemTxvevaSi Sedegi erTia:
libidos moWarbebuli raodenobis dagroveba, rac SemdgomSi, zrdasrul asakSi SeiZleba
“daleqili” qcevis (xasiaTis Strixebi, Rirebulebebi, ganwyobebi) saxiT gamovlindes, romelic
im fsiqoseqsualur stadiasTan iqneba kavSirSi, romelzec ganxorcielda frustrireba an
zemzrunveloba.
rogorc ukve aRiniSna, fsiqoanalitikur TeoriaSi mniSvnelovani cnebaa regresia anu
fsiqoseqsualuri ganviTarebis ufro adreul stadiaze dabruneba da am ufro adreuli
periodisaTvis damaxasiaTebeli qcevis ganxorcieleba. magaliTad, mozrdili adamiani SeiZleba
Zlierad regresirdes stresis situaciaSi, rasac Tan daerTveba cremlebi, TiTis wova, raimes
dalevis (alkoholiani sasmelis) survili. regresia gansakuTrebuli SemTxvevaa im movlenisa,

pirovnebis Teoria -9-


romelsac froidi fiqsacias4 uwodebs. froidis mimdevrebi regresiasa da fiqsacias
urTierTSemavsebel movlenebad miiCneven, rameTu regresiis ganxorcielebis albaToba,
ZiriTadad, fiqsaciis Zalazea damokidebuli. fiqsacia aris erTi fsiqoseqsualuri stadiidan
meoreze gadasvlis unaris arqona. is iwvevs im stadiisaTvis damaxasiaTebeli moTxovnilebebis
moWarbebulad gamoxatvas, romelzec moxda fiqsacia. magaliTad, 10 wlis biWTan TiTis
dabejiTebuli wova oralur stadiaze fiqsaciis maniSnebelia. am SemTxvevaSi libidos energia
ganviTarebis ufro adreuli stadiisaTvis damaxasiaTebel aqtivobaSi vlindeba. rac ufro
naklebad warmatebulad axerxebs adamiani ama Tu im asakobrivi periodis mier wamoyenebul
moTxovnebTan da amocanebTan gamklavebas, miT metia momavalSi regresiis albaToba emociuri an
fizikuri stresis pirobebSi. amgvarad, TiToeuli individuumis pirovnebis struqtura
xasiaTdeba fsiqoseqsualuri ganviTarebis Sesabamisi stadiis kategoriebiT, romelsac miaRwia
man anda romelzec moxda fiqsacia. ganviTarebis TiToeul stadias xasiaTis gansxvavebuli
tipebi ukavSirdeba.
axla mokled ganvixiloT fsiqoseqsualuri ganviTarebis stadiebis Taviseburebani.

oraluri faza

oraluri faza iwyeba dabadebis momentidan, rodesac moTxovnilebebic da maTi


dakmayofilebac tuCebis, enisa da, cota mogvianebiT, kbilebis monawileobas moiazrebs.
axalSobilisTvis ZiriTadi stimuli arc socialuria da arc interpersonaluri; misTvis
mTavaria ubralod miiRos sakvebi da amiT Seamciros SimSiliTa da wyurviliT gamowveuli
daZabuloba. amasTanave, kvebis dros bavSvs amSvideben, ixuteben da arweven. Sesabamisad,
bavSvTan siamovneba da daZabulobis Sesusteba kvebis procesTan asocirdeba.
piris Rru pirveli zonaa sxeulze, romlis gakontrolebasac axerxebs bavSvi; libidozuri
energiis didi nawili swored masze miemarTeba. momwifebasTan erTad bavSvs uviTardeba
sxeulis sxva nawilebic, Tumca, energiis garkveuli raodenoba oraluri dakmayofilebis
saSualebebze rCeba permanentulad mimagrebuli anu “Cadebuli” (cathected). mozrdil
mdgomareobaSi arsebobs mravali srulyofili Cveva, romlis saSualebiTac xdeba oraluri
siamovnebebisadmi interesis SenarCuneba. am interesTa fizikuri gamoxatulebis magaliTad
SeiZleba miviCnioT sakvebis STanTqma, wova, ReWva, sigaretis moweva, kbena, lokva da a.S. is, vinc
mudmivad RrRnis raRacas, mwevelebi an isini, vinc bevrs Wams, SesaZloa, nawilobriv oralur
fazaze iyvnen fiqsirebulni; es arian adamianebi, romelTa fsiqologiuri momwifeba SesaZloa
ar iyos dasrulebuli.
gviani oraluri faza, rodesac bavSvs ukve kbilebi amosdis, moicavs agresiuli instinqtebis
dakmayofilebas, magaliTad, kbena ZuZuze, rac tkivils da sabolood ZuZusgan moSorebas iwvevs.
oraluri siamovnebebisadmi garkveuli interesis SenarCuneba normaluri mdgomareobaa.
oraluri siamovneba im SemTxvevaSi SeiZleba ganvixiloT, rogorc paTologiuri, Tu is
dakmayofilebis dominirebul saSualebad iqceva, anu maSin, rodesac adamiani oralur Cvevebzea
damokidebuli SfoTvisa da daZabulobis mdgomareobis Semcirebisas.

4 fiqsacia _ ganviTarebis Seferxeba an SeCereba garkveul fsiqoseqsualur stadiaze.


pirovnebis Teoria - 10 -
oraluri pirovneba narcistuli pirovnebaa, radganac mas ainteresebs mxolod sakuTari
Tavi da mkafiod ver acnobierebs, rom sxvebi misgan damoukideblad arseboben. sxva adamianTa
mniSvneloba misTvis imiT amoiwureba, rom raRacis mocema SeuZliaT (mag., sakvebis). oraluri
pirovneba yovelTvis raRacas iTxovs _ es SeiZleba iyos mokrZalebuli Txovna, xvewna anda
agrsiuli moTxovna.

analuri faza

bavSvis zrdasTan erTad cnobierebaSi daZabulobisa da siamovnebis axali zonebi Sedis. 1,5-
dan 3 wlamde bavSvi, ZiriTadad, analuri sfinqterisa da Sardis buStis marTavs swavlobs. igi
gansakuTrebul yuradRebas uTmobs gamoyofis procesebs. tualetis Cvevebis daswavlis procesi
TviTSecnobis bunebriv interess iwvevs. fiziologiuri kontrolis momateba asocirdeba imis
gacnobierebasTan, rom aseTi kontroli siamovnebis axal wyaros warmoadgens.
garda amisa, bavSvebi swrafad swavloben, rom mzard kontrols Tan axlavs mSoblebis
yurdReba da Seqeba, warumateblobis SemTxvevaSi ki - gulwrfeli wyena. amitom bavSvi
yuradRebas iTxovs rogorc warmatebuli kontrolis SemTxvevaSi, aseve _ Secdomis drosac.
analuri pirovneba. gansxvavebiT oraluri siamovnebisgan, romelic piris ares da oralur
aqtivobas Seesabameba, rac zrdasrulma adamianma SedarebiT Ria formiT SeiZleba gamoxatos,
analur impulsebTan dakavSirebulma kmayofilebam asakis matebasTan erTad mniSvnelovani
transformaciebi unda ganicados. sazogadod, analuri xasiaTis niSnebs ganapirobebs
ganviTarebis analur stadiaze momxdari procesebi, romlebic warsuls bolomde ar Cabarda.
maTgan umTavresia sxeulSi mimdinare procesebi (fekaliebis dagroveba da maTgan
gaTavisufleba) da pirovnebaTa Soris urTierTobebi (mSobel-Svilis “Serkineba” sisufTavis
Cvevebis SemuSavebis gamo). am ori procesis gaerTianebiT analuri pirovneba kuWnawlavis
daclas rogorc udidesi Zalauflebis simbolos ganixilavs.
oraluri xasiaTis analuriT Secvla gamoixateba gadasvliT “momeci”-dan _ “gaakeTe,
rasac gaubnebi!” _ze.
analuri xasiaTisTvis damaxasiaTebel pirovnul niSnebs ewodeba analuri triada:
mowesrigebuloba da sisufTave; momWirneoba da siZunwe; sijiute. froidi aRniSnavs, rom es sami
maxasiaTebeli, Cveulebriv, erTad gvxvdeba xolme. analur pirovnebasTan es yovelive
akviatebul xasiaTs atarebs da dacvis meqanizmebis gamoxatulebaa. analuri pirovneba xSirad
cdilobs kontroli moipovos sagnebze, xolo Zalaufleba _ adamianebze.

faloturi faza

sami wlis asakidan bavSvi gadadis ganviTarebis falotur fazaze, romelic genitaliebze
fokusirdeba. froidi amtkicebda, rom es faza xasiaTdeba, rogorc faloturi, vinaidan bavSvi
am periodSi iwyebs imis gacnobierebas, aqvs Tu ara mas penisi. es pirveli fazaa, rodesac
bavSvebi sqesTa Soris gansxvavebis gagebas iwyeben. fsiqoseqsualuri ganviTarebis falotur
stadiaze bavSvebi SesaZloa aTvalierebdnen da ikvlevdnen TavianT sasqeso organoebs,
masturbirebdnen da iCendnen interess dabadebasTan da sqesobriv urTierTobasTan
dakavSirebuli sakiTxebisadmi. aRsaniSnavia, rom miuxedavad imisa, rom bavSvebs Zalze
bundovani da araswori warmodgena aqvT sqesobriv urTierTobaze, maT mainc gacilebiT ukeT

pirovnebis Teoria - 11 -
esmiT misi arsi, vidre mSoblebs hgoniaT. rogorc wesi, bavSvebis umravlesoba sqesobriv aqts
ganixilavs, rogorc mamis mier dedisadmi ganxorcielebul agresiul qcevas.
dominirebuli konfliqti am fazaze isaa, rasac froidma oidiposis kompleqsi uwoda
(analogiur konfliqts gogonebSi eleqtras kompleqsi ewoda). am kompleqsis siuJeturi qarga
sofokles tragediidan5 aris aRebuli. froidis Tanaxmad, tragediis siuJeti simbolurad
aRwers adamianTa modgmis erT-erT udides konfliqts. faqtiurad, am miTSi simbolurad aris
mocemuli TiToeuli bavSvis gaucnobierebeli survili imisa, rom flobdes sapirispiro sqesis
mSobels da amave dros Tavidan moiSoros misive sqesis mSobeli. cxadia, Cveulebrivi bavSvi ar
klavs mamas da ar amyarebs sqesobriv urTierTobas dedasTan, magram froidistebi
darwmunebulni arian, rom mas (bavSvs) aqvs amis gakeTebis aracnobieri survili.
normaSi oidiposis kompleqsi garkveuli gansxvavebebiT viTardeba biWebTan da gogonebTan:
 biWebTan Tavdapirvelad siyvarulis obieqti deda an misi Semcvleli figuraa. dabadebis
momentidan igi bavSvisTvis dakmayofilebis mTavar wyaros warmoadgens. mas surs flobdes
dedas, surs iseve gamoxatos erotiuli elferis mqone grZnobebi, rogorc amas ufrosebi
akeTeben. amitom igi SeiZleba Tavisi sasqeso organos amayad demonstrirebiT Seecados dedis
cdunebas. es faqti imaze metyvelebs, rom biWi Tavisi mamis rolis Sesrulebas cdilobs, Tumca,
amavdroulad, igi mas konkurentad aRiqvams, radganac mama xels uSlis mas survilis
asrulebaSi. aqedan gamomdinare, mama mTavar mowinaaRmdeged da mtrad iqceva. amave dros biWi
xvdeba, rom mamasTan SedarebiT is naklebad momgebian situaciaSi imyofeba; mas esmis, rom mama
ar apirebs dedisadmi misi romantikuli grZnobebis arsebobis moTmenas. aseTi Sejibri biWSi
badebs SiSs imis gamo, rom mama mas penisis gareSe datovebs. mamis mxridan warmosaxuli
SurisZiebis SiSi, romelsac froidma kastraciis SiSi uwoda, aiZulebs biWs, uari Tqvas
dedasTan incestze.
daaxloebiT 5-dan 7 wlamde asakSi oidiposis kompleqsi gadaiWreba: biWi daTrgunavs
(gandevnis cnobierebidan) dedisadmi seqsualur survilebs da iwyebs mamasTan identificirebas
(baZavs mis qcevas). mamasTan identifikaciis procesi, romelmac agresorTan identifikaciis
saxeli miiRo, ramdenime funqcias asrulebs: (1) biWi iZens faseulobaTa, moralur normaTa,
ganwyobaTa, sqesobriv-roluri qcevis modelebis konglomerats, romelic mas warmodgenas
uqmnis imaze, Tu ras niSnavs mamakacad yofna. (2) identificirdeba ra mamasTan, biWs SeuZlia
dedis, rogorc siyvarulis obieqtis, SenarCuneba CanacvlebiTi gziT, radgan is imave
atributebs flobs, romelsac deda afasebs mamaSi. oidiposis kompleqsis gadaWris ufro
mniSvnelovani aspeqti isaa, rom biWi mSoblebidan momdinare akrZalvebisa da ZiriTadi
moraluri normebis internalizacias axdens. es aris identifikaciis specifikuri Tviseba,
romelic, rogorc miiCnevda froidi, super-egos anu sindisis ganviTarebisaTvis amzadebs
niadags. anu super-ego oidiposis kompleqsis gadaWris Sedegs warmoadgens.

5 “oidipos mefe” _ sofokles tragedia, romlis mixedviTac mefe oidiposma winaswari ganzraxvis gareSe mokla
sakuTari mama da dedasTan daamyara urTierToba. rodesac oidiposi mixvda, Tu ra saSineli codva Caidina, man Tvalebi
daiTxara da dabrmavda.
pirovnebis Teoria - 12 -
 gogonebTan oidiposis kompleqsis versiam eleqtras kompleqsis saxeli miiRo6. biWebis
msgavsad, gogonebTanac siyvarulis pirvelad obieqts deda warmoadgens. Tumca, falotur
fazaze gadasvlis Semdeg gogona acnobierebs, rom mamisgan an Zmisgan gansxvavebiT mas ar aqvs
penisi (rac Zalis deficitis simboluri gamoxatuleba SeiZleba iyos). akeTebs ra gogona am
analitikur aRmoCenas, mas undeba, rom hqondes penisi. froidis mixedviT, gogonas uviTardeba
penisis Suri, rac garkveuli TvalsazrisiT biWebTan kastraciis SiSis fsiqologiuri analogia.
amis Sedegad igi aSkara mtrul damokidebulebas avlens dedisadmi, radganac adanaSaulebs mas,
rom penisis gareSe gaaCina anda akisrebs pasuxismgeblobas imaze, rom man waarTva penisi cudad
moqcevis gamo. froidi varaudobda, rom zog SemTxvevaSi gogona SeiZleba ver afasebdes
saTanadod Tavis qalurobas, miiCnevdes ra sakuTar garegnobas “defeqturad”. amave dros igi
iswrafvis mamis flobisken, radgan es sanatreli organo am ukanasknels aqvs. icis ra, rom ver
miiRebs peniss, gogona seqsualuri dakmayofilebis sxva wyaroebs eZebs.
froidi amtkicebda, rom gogona droTa ganmavlobaSi Tavs aRwevs eleqtras kompleqss
mamisadmi ltolvis daTrgunvisa da dedasTan identifikaciis gziT. sxva sityvebiT rom vTqvaT,
emsgavseba ra ufro metad dedas, amiT gogona simbolur daSvebas iRebs mamasTan, riTac zrdis
Sanss, rom odesme mamis msgavs mamakacs gahyveba colad. mogvianebiT zogierTi qali ocnebobs,
rom pirveli Svili biWi hyavdes _ fenomeni, romelsac froidistebi penisis Canacvlebis
gamoxatulebad miiCneven.
falosuri xasiaTi oidiposis komleqsis stadiaze nawilobrivi fiqsirebis Sedegia.
fiqsirebas am stadiaze gasxvavebuli Sedegebi mosdevs qalebisa da kacebisTvis. maSin roca
warmateba oraluri pirovnebisTvis niSnavs “me raRacas viReb”, xolo analuri pirovnebisTvis
“me vakontroleb’’,Ffalosuri tipis kacisTvis warmateba niSnavs ”me mamakaci var!” falosuri
tipis mamakaci unda aqarwylebdes Tavisi aramamakacurobis (“kastritrebulobis”) yovelgvar
eWvs. misTvis warmateba imaSia, rom igi “didia” sxvaTa TvalSi. man mudmivad unda daicvas
Tavisi vaJkacoba da potencia.
mamakacis falosuri xasiaTis qaluri analogia e.w. isteroiduli pirovneba. oidiposis
kompleqsis dasaZlevad patara gogona aZlierebs dedasTan da feminurobasTan (qalur
sawyisTan) identifikacias. igi iyenebs sakuTar momxibvlelobas da sikekluces, magram uaryofs
mis ukan mdgar seqsualur miswrafebebs. ase grZeldeba didobaSic, rodesac qali cdilobs
monusxos mamakaci, raime seqsualuri miznebis gareSe. isteroiduli qalebi aidealeben
cxovrebas, Tavis partniorebs da eZeben romantikul siyvaruls. amitomac cxovrebis realobas
ver umklavdebian da bolos mas zurgs aqceven.
falotur stadiaze garkveulwilad dafiqsirebuli mamakacebi uxeSebi da trabaxebi arian.
isini eswrafvian warmatebas da mudmivad cdiloben sakuTari mamakacurobisa da sqesobrivi
simwifis damtkicebas. isini arwmuneben sxvebs, rom “namdvili mamakacebi” arian. am miznis
miRwevis erT-erTi gza qalTa daundobeli damorCilebaa (dom Juanis tipis qceva). falotur
fiqsacias qalebTan, rogorc aRniSnavda froidi, flirtisadmi da mouwesrigebeli sqesobrivi
kavSirebisadmi midrekilebamde mivyavarT, Tumca, isini SeiZleba sruliad gulubryvilod da
uwyinarad gamoiyurebodnen seqsualuri TvalsazrisiT. zogierTi qali, piriqiT, SeiZleba

6eleqtras kompleqsi _ am SemTxvevaSi prototipia berZnuli miTologiis personaJi eleqtra, romelic iTanxmebs Zmas,
rom moklas maTi deda da misi sayvareli da amiT iZion Suri mamis sikvdilisTvis.
pirovnebis Teoria - 13 -
mamakacebze batonobisaTvis ibrZodes anu zedmetad dabejiTebuli, TviTdajerebuli da
direqtiuli iyos. froidis mixeviT, iodiposis kompleqsis gadauWreli problemebi SemdgomSi
nevrotuli qcevis (gansakuTrebiT ki impotenciasTan da frigidulobasTan dakavSirebuli)
modelebis ZiriTad wyarod gadaiqceva.

latenturi periodi

konfliqtebis gadaWris rogori formebic ar unda ganvixiloT, aRmoCndeba, rom bavSvebi


saxes ucvlian mSoblebTan mijaWvulobas da TanatolebTan urTierTobebze, skolaSi swavlaze,
sportsa da sxva saqmianobebze koncentrirdebian. faza, romelic 5 an 6 wlidan iwyeba da
mozardobis periodis dasawyisamde grZeldeba, latenturi periodis saxeliT aris cnobili. es
aris dro, rodesac faloturi fazis gadauWreli seqsualuri survilebi egos yuradRebis miRma
rCeba da warmatebiT iTrguneba super-egos mier. rogorc mSoblebisTvis, ise _ SvilebisTvis es
SedarebiT mSvidi, mwirmovlenebiani periodia.

genitaluri faza

biologiuri da fsiqologiuri ganviTarebis bolo etapia genitaluri faza, romelic


sqesobrivi simwifis dadgomisas modis da seqsualuri organoebisadmi libidozuri energiis
dabrunebis Sedegs warmoadgens. axla biWebi da gogonebi iZulebulni arian gaacnobieron
TavianTi seqsualuri gansxvavebani da daiwyon TavianTi erotiuli da pirovnebaTSorisi
moTxovnilebebis dakmayofilebis gzebis Zieba. froidi varaudobda, rom am stadiaze
gamovlenili homoseqsualizmi adekvaturi ganviTarebis ararsebobis Sedegia da rom
heteroseqsualoba jansaRi pirovnebis Tvisebaa.
froidi darwmunebuli iyo, rom idealuri genitaluri xasiaTis Camosayalibeblad adamianma
uari unda Tqvas adreuli bavSvobisaTvis damaxasiaTebel pasiurobaze, rodesac siyvaruli,
usafrTxoeba da fizikuri komforti, faqtiurad, dakmayofilebis yvela forma, iolad miRebadi
iyo da araferi moeTxoveboda amis sanacvlod. adamianebma unda iswavlon Sroma,
dakmayofilebis droSi gadadeba, sxvebisadmi siTbosa da zrunvis gamovlena da, upirveles
yovlisa, cxovrebiseuli problemebis gadawyvetisas sakuTar Tavze ufro aqtiuri rolis aReba.
da, piriqiT, Tu adreul bavSvobaSi adgili hqonda libidos fiqsaciis sxvadasxvagvar
travmatul gamocdilebas, rTuli, Tu ara SeuZlebeli, xdeba adekvaturi gadasvla genitalur
fazaze. froids miaCnda, rom zrdasruli pirovnebis cxovrebaSi arsebuli seriozuli
konfliqtebi bavSvobaSi arsebuli seqsualuri konfliqtebis gamoZaxilia.

pirovnebis Teoria - 14 -

Anda mungkin juga menyukai