SfoTva
pirovnebis dinamika ganpirobebulia gare samyaros obieqtebTan urTierTqmedebis saSualebiT
moTxovnilebebis dakmayofilebis aucileblobiT. garemo uzrunvelyofs mSier organizms
sakvebiT, mwyurvals _ wyliT. uzrunvelyofis wyaros rolis garda gare samyaro sxva rolsac
asrulebs adamianis cxovrebaSi. is safrTxesac moicavs; is SeiZleba ara marto dakmayofilebis
obieqts, aramed muqris obieqtsac Seicavdes. garemos iseve SeuZlia tkivilis miyeneba da
daZabulobis gazrda, rogorc siamovnebis motana da daZabulobis Semcireba.
individis normaluri reaqcia garemodan momdinare muqaraze, romelTan gasamklavebladac is
ar aris mzad, SiSia. arakontrolirebadi moWarbebuli stimulaciiT daTrgunul egos SfoTva
moicavs. Sesabamisad, fsiqikis mTavari problema SfoTvis mdgomareobasTan gamklavebaa. SfoTvas
iwvevs daZabulobis mdgomareobis an gamRizianeblis mosalodneli Tu savaraudo gaZliereba;
is SeiZleba nebismier situaciaSi (iqneba es realuri Tu warmosaxuli) ganviTardes, rodesac
fizikuri an fsiqikuri safrTxe Zalze Zlieria ignorirebisaTvis, gamklavebisaTvis an Tavis
aridebisaTvis.
SfoTvis pirvelwyaro
froidis Teoriis mixedviT, adamianis mier gancdili SfoTvis pirveladi wyaro saTaves iRebs
iqidan, rom axalSobils ar Seswevs garegan da Sinagan gaRizianebasTan gamklavebis unari.
vinaidan ar SeuZlia Tavisi axali samyaros kontrolireba, mas avsebs moaxloebuli safrTxis
difuzuri grZnoba. es situacia iwvevs matravmirebel mdgomareobas, romelic pirveladi
SfoTvis saxeliT aris cnobili, romlis magaliTad Tavad dabadebis procesi SeiZleba
davasaxeloT. froidis azriT, dedisgan biologiuri gacalkevebis gancda matravmirebelia da
amitomac Semdgomi gancalkevebis situaciebi (magaliTad, bavSvi rCeba marto, datovebulia
sibneleSi, anda dedis nacvlad ucnobi adamiani daxvda) Zlier SfoTviT reaqciebs iwvevs. aseTi
Zlieri stresis SegrZneba ganicdeba dabadebisas, ZuZusgan moSorebisas, SemdgomSi ki vlindeba
kastraciis SiSis saxiT.
SfoTvis saxeebi
dacvis meqanizmebi
yvela dacvis meqanizms axasiaTebs ori ram: (1) isini moqmedeben aracnobier doneze da amitom
Tavis motyuebis saSualebas warmoadgenen da (2) isini amaxinjeben, uaryofen an ayalbeben
realobis aRqmas imisaTvis, rom SfoTva naklebad safrTxis momtani gaxdes inidividisaTvis.
unda aRiniSnos, rom adamianebi iSviaTad iyeneben mxolod erT meqanizms; Cveulebisamebr, isini
sxvadasxva meqanizmebiT operireben konfliqtis gadawyvetisaTvis an SfoTvis Sesamcireblad.
mokled ganvixiloT ZiriTadi dacvis meqanizmebi:
gandevna. am meqanizmis daxmarebiT raime movlena, idea an aRqma, romelmac SeiZleba SfoTva
gamoiwvios, ganidevneba cnobierebidan, riTac xels uSlis mis nebismier gamovlenas.
samwuxarod, gandevnili elementi isev fsiqikis nawilad rCeba, Tumca, adamiani amas ver
acnobierebs da inarCunebs aqtivobas. gandevnas arasodes aqvs erTjeradi xasiaTi, moiTxovs ra
energiis sistematur xarjvas aracnobierSi misi SenarCunebisTvis, vinaidan gandevnili
yovelTvis cdilobs gamosasvlelis povnas.
uaryofa. am terminis qveS igulisxmeba im movlenebis aRiarebis survilis arqona, romelic
aforiaqebs egos. zrdasrul adamianebs axasiaTebT Tavis ise daWera, TiTqos zogierTi movlena
iseTi ar aris, rogoric aris; rom realurad is arc momxdara. fantaziaSi aseTma gaqcevam
mravalnairi saxe SeiZleba miiRos, romelTagan zogierTi gare damkvirvebelma SeiZleba
absurdulad miiCnios.
racionalizacia. es aris dauSvebeli azrebisa da qmedebebis daSvebuli mizezebis Ziebis
procesi. am procesis meSveobiT adamiani poulobs axsnas, romelic an eTikurad misaRebia
sxvebisaTvis, an logikurad Tanxvdeba romelime ganwyobas, moqmedebas, ideas an grZnobas,
romelic sxva motivaciuri wyaroebidan momdinareobs. Cven mivmarTavT racionalizacias, raTa
gavamarTloT Cveni qceva, rodesac realurad am qmedebebis mizezebi ar imsaxurebs gamarTlebas
anda verc ki vigebT maT.
reaqtiuli formacia. es dacvis meqanizmi qcevebsa da grZnobebs iseTiT cvlis, romelic
diametralurad ewinaaRmdegeba WeSmarit survils; es aris survilis aSkara da, Cveulebisamebr,
aracnobieri inversia.
proeqcia. proeqcias uwodeben sxva adamianisTvis, cxovelisTvis an sagnisTvis im
Tvisebebis, grZnobebis an ganzraxvebis miweras, romelic Tavad adamianSi iReben saTaves. es
aris dacvis meqanizmi, romlis drosac adamianis pirovnebis aspeqtebi gamodiferencirdeba
misgan da gadaitaneba garemocvaze. safrTxe fasdeba, rogorc raRac garegani Zalidan
momdinare. amasTanave, adamians SeiZleba realur grZnobebTan hqondes saqme, magram ar
aRiarebdes an ver acnobierebdes, rom SemaSinebeli idea an moqmedeba Tavad mas ekuTvnis.
izolacia. izolaciis dros raime situaciis SfoTvis gamomwvevi aspeqtebi gancalkevdeba
danarCeni fsiqikidan. es aris danawevrebis operacia, romlis Sedegadac mocemul movlenasTan
kavSirSi, saukeTeso SemTxvevaSi, emociur reaqciaTa umniSvnelo nawili rCeba.
pirovnebis danarCeni nawilidan izolirebul problemebze saubrisas adamiani maT
yovalgvari grZnobebis gareSe aRwers ise, TiTqos es yvelaferi viRac mesame pirs gadaxda Tavs.
pirovnebis Teoria -6-
aseTi midgoma SeiZleba sirTuleebis daZlevis dominantur stilad iqces. adamiani SeiZleba
sul ufro da ufro metad dakavdes ganyenebuli ideebiT, dakargos ra kontaqti sakuTar
grZnobebTan.
regresia. es aris ganviTarebis ufro adrindel doneze an gamoxatvis ufro martiv, bavSvur
maneraze dabruneba. regresia SfoTvis Semcirebis xerxia realur azrovnebaze uaris Tqmis gziT
im moqmedebaTa sasargeblod, romlebic warsulSi amcirebdnen SfoTvas. realobidan wasvlis
gzad regresiis dros adamianma SeiZleba upiratesoba mianiWos gemriel nayins, romelsac igi
bavSvobaSi miirTmevda, an mTlianad dakavdes sayvareli wignis kiTxviT.
gabaTileba. es aris egos mcdeloba, ise moaxdinos warsuli moqmedebebis rekonstruireba,
rom is nakleb SfoTvas iwvevdes. Tu SeuZlebelia qcevis an misi Sedegebis miReba, sustma egom
SeiZleba scados misi gabaTileba imiT, rom isurvos misi gaqroba da situacia ise aagos, rom
is naklebad usiamovnod gamoiyurebodes. am dros simarTle SeiZleba dramatulad damaxinjdes
da pirovnebam marTlac daijeros cnobier doneze, rom mas arasodes Caudenia es miuRebeli
qceva (Nye, R. D., 2000).
identifikacia. identifikacia sxva pirovnebis Tvisebebis introeqcias anu sakuTar TavSi
gadatanas gulisxmobs. es meqanizmi, SesaZloa, yvelaze gavlenian pirovnebasTan dakavSirebuli
SiSis CamoSorebis mizans emsaxurebodes, rasac am SemTxevaSi „agresorTan identifikacias“
uwodeben. magaliTad, oidiposis kompleqsis daZlevis procesSi kastraciis SiSis dasaZlevad
biWi, rogorc wesi, mamasTan identifikacias axdens. arsebobs, aseve, „dakargul obieqtTan
identifikacia “, rac dakarguli sayvareli obieqtis (pirovnebis) dabrunebis an aRdgenis
mcdelobas warmoadgens. es meqanizmi SeiZleba patara gogonas uaryofil dedasTan
identifikaciis safuZveli iyos, rodesac is eleqtras kompleqsis daZlevas cdilobs. zog
SemTxvevaSi adamians warsuli an gardacvlili sayvareli pirovnebis maxasiaTeblebi gadaaqvs
sakuTar TavSi. es aris am adamianis iq yofnis rekonstruirebis aracnobieri mcdeloba. dacvis
sxva meqanizmebis msgavsad, identifikacia pirovnebas safrTxeebisa da daucvelobis gancdis
maTTan uSualod, pirispir Sejaxebis gareSe aRmofxvris saSualebas aZlevs (Nye, R. D., 2000).
inteleqtualizacia. es meqanizmi axsnis damaxinjebis gziT impulsis mkafiod,
daumaxinjeblad gacnobierebas uSlis xels. pirovneba, romelic Warbi raodenobiT iRebs
sakvebs, SeiZleba amis mraval mizezs asaxelebdes: „damatebiTi vitaminebi mesaWiroeba stresTan
gasamklaveblad,“ „yovelTvis vimateb wonaSi zamTarSi,“ da a. S. inteleqtualizacia zogjer
„mJave yurZnis“ damokidebulebis principiT moqmedebs: Cven inteleqtualurad virwmunebT Tavs,
rom ar gvsurs is, rac ar gvaqvs. margaret sangeri axladaSenebuli saxlis xanZris Sedegad
dakargvas ase aRwers: „arc guli damwyvetia da arc minania... im momentSi materialuri qonebis
amaoeba gavacnobiere. ramdenad mniSvnelovani spiritualuri mniSvneloba eqneboda mis ase
swrafad dakargvas? ... me SemeZlo mis gareSec vyofiliyavi bednieri“. dacvis es meqanizmi
adapturia, miuxedavad imisa, rom amaxinjebs tragediiT gamowveul sevdas (1938/1971, gv. 64,
citirebulia wyaroSi Cloninger, S. C., 2004).
sublimacia. es aris procesi, rodesac Tavdapirvelad seqsualur an agresiul miznebze
mimarTuli energia axali, xSirad mxatvruli, inteleqtualuri an kulturuli xasiaTis mqone
miznebisken miemarTeba. sublimacia “warmatebuli dacvis” saxeliT aris cnobili. Tu
oraluri 0-18 Tve piris Rru (wova, kbena, ReWva) gadaCveva (ZuZusgan an sawovarasgan).
sakuTari Tavis dedis sxeulisgan
gamocalkeveba.
analuri 1,5-3 weli anusi (fekaliebis Sekaveba an tualetSi gasvlis swavla (TviTkontroli).
gamodevna)
oraluri faza
analuri faza
bavSvis zrdasTan erTad cnobierebaSi daZabulobisa da siamovnebis axali zonebi Sedis. 1,5-
dan 3 wlamde bavSvi, ZiriTadad, analuri sfinqterisa da Sardis buStis marTavs swavlobs. igi
gansakuTrebul yuradRebas uTmobs gamoyofis procesebs. tualetis Cvevebis daswavlis procesi
TviTSecnobis bunebriv interess iwvevs. fiziologiuri kontrolis momateba asocirdeba imis
gacnobierebasTan, rom aseTi kontroli siamovnebis axal wyaros warmoadgens.
garda amisa, bavSvebi swrafad swavloben, rom mzard kontrols Tan axlavs mSoblebis
yurdReba da Seqeba, warumateblobis SemTxvevaSi ki - gulwrfeli wyena. amitom bavSvi
yuradRebas iTxovs rogorc warmatebuli kontrolis SemTxvevaSi, aseve _ Secdomis drosac.
analuri pirovneba. gansxvavebiT oraluri siamovnebisgan, romelic piris ares da oralur
aqtivobas Seesabameba, rac zrdasrulma adamianma SedarebiT Ria formiT SeiZleba gamoxatos,
analur impulsebTan dakavSirebulma kmayofilebam asakis matebasTan erTad mniSvnelovani
transformaciebi unda ganicados. sazogadod, analuri xasiaTis niSnebs ganapirobebs
ganviTarebis analur stadiaze momxdari procesebi, romlebic warsuls bolomde ar Cabarda.
maTgan umTavresia sxeulSi mimdinare procesebi (fekaliebis dagroveba da maTgan
gaTavisufleba) da pirovnebaTa Soris urTierTobebi (mSobel-Svilis “Serkineba” sisufTavis
Cvevebis SemuSavebis gamo). am ori procesis gaerTianebiT analuri pirovneba kuWnawlavis
daclas rogorc udidesi Zalauflebis simbolos ganixilavs.
oraluri xasiaTis analuriT Secvla gamoixateba gadasvliT “momeci”-dan _ “gaakeTe,
rasac gaubnebi!” _ze.
analuri xasiaTisTvis damaxasiaTebel pirovnul niSnebs ewodeba analuri triada:
mowesrigebuloba da sisufTave; momWirneoba da siZunwe; sijiute. froidi aRniSnavs, rom es sami
maxasiaTebeli, Cveulebriv, erTad gvxvdeba xolme. analur pirovnebasTan es yovelive
akviatebul xasiaTs atarebs da dacvis meqanizmebis gamoxatulebaa. analuri pirovneba xSirad
cdilobs kontroli moipovos sagnebze, xolo Zalaufleba _ adamianebze.
faloturi faza
sami wlis asakidan bavSvi gadadis ganviTarebis falotur fazaze, romelic genitaliebze
fokusirdeba. froidi amtkicebda, rom es faza xasiaTdeba, rogorc faloturi, vinaidan bavSvi
am periodSi iwyebs imis gacnobierebas, aqvs Tu ara mas penisi. es pirveli fazaa, rodesac
bavSvebi sqesTa Soris gansxvavebis gagebas iwyeben. fsiqoseqsualuri ganviTarebis falotur
stadiaze bavSvebi SesaZloa aTvalierebdnen da ikvlevdnen TavianT sasqeso organoebs,
masturbirebdnen da iCendnen interess dabadebasTan da sqesobriv urTierTobasTan
dakavSirebuli sakiTxebisadmi. aRsaniSnavia, rom miuxedavad imisa, rom bavSvebs Zalze
bundovani da araswori warmodgena aqvT sqesobriv urTierTobaze, maT mainc gacilebiT ukeT
pirovnebis Teoria - 11 -
esmiT misi arsi, vidre mSoblebs hgoniaT. rogorc wesi, bavSvebis umravlesoba sqesobriv aqts
ganixilavs, rogorc mamis mier dedisadmi ganxorcielebul agresiul qcevas.
dominirebuli konfliqti am fazaze isaa, rasac froidma oidiposis kompleqsi uwoda
(analogiur konfliqts gogonebSi eleqtras kompleqsi ewoda). am kompleqsis siuJeturi qarga
sofokles tragediidan5 aris aRebuli. froidis Tanaxmad, tragediis siuJeti simbolurad
aRwers adamianTa modgmis erT-erT udides konfliqts. faqtiurad, am miTSi simbolurad aris
mocemuli TiToeuli bavSvis gaucnobierebeli survili imisa, rom flobdes sapirispiro sqesis
mSobels da amave dros Tavidan moiSoros misive sqesis mSobeli. cxadia, Cveulebrivi bavSvi ar
klavs mamas da ar amyarebs sqesobriv urTierTobas dedasTan, magram froidistebi
darwmunebulni arian, rom mas (bavSvs) aqvs amis gakeTebis aracnobieri survili.
normaSi oidiposis kompleqsi garkveuli gansxvavebebiT viTardeba biWebTan da gogonebTan:
biWebTan Tavdapirvelad siyvarulis obieqti deda an misi Semcvleli figuraa. dabadebis
momentidan igi bavSvisTvis dakmayofilebis mTavar wyaros warmoadgens. mas surs flobdes
dedas, surs iseve gamoxatos erotiuli elferis mqone grZnobebi, rogorc amas ufrosebi
akeTeben. amitom igi SeiZleba Tavisi sasqeso organos amayad demonstrirebiT Seecados dedis
cdunebas. es faqti imaze metyvelebs, rom biWi Tavisi mamis rolis Sesrulebas cdilobs, Tumca,
amavdroulad, igi mas konkurentad aRiqvams, radganac mama xels uSlis mas survilis
asrulebaSi. aqedan gamomdinare, mama mTavar mowinaaRmdeged da mtrad iqceva. amave dros biWi
xvdeba, rom mamasTan SedarebiT is naklebad momgebian situaciaSi imyofeba; mas esmis, rom mama
ar apirebs dedisadmi misi romantikuli grZnobebis arsebobis moTmenas. aseTi Sejibri biWSi
badebs SiSs imis gamo, rom mama mas penisis gareSe datovebs. mamis mxridan warmosaxuli
SurisZiebis SiSi, romelsac froidma kastraciis SiSi uwoda, aiZulebs biWs, uari Tqvas
dedasTan incestze.
daaxloebiT 5-dan 7 wlamde asakSi oidiposis kompleqsi gadaiWreba: biWi daTrgunavs
(gandevnis cnobierebidan) dedisadmi seqsualur survilebs da iwyebs mamasTan identificirebas
(baZavs mis qcevas). mamasTan identifikaciis procesi, romelmac agresorTan identifikaciis
saxeli miiRo, ramdenime funqcias asrulebs: (1) biWi iZens faseulobaTa, moralur normaTa,
ganwyobaTa, sqesobriv-roluri qcevis modelebis konglomerats, romelic mas warmodgenas
uqmnis imaze, Tu ras niSnavs mamakacad yofna. (2) identificirdeba ra mamasTan, biWs SeuZlia
dedis, rogorc siyvarulis obieqtis, SenarCuneba CanacvlebiTi gziT, radgan is imave
atributebs flobs, romelsac deda afasebs mamaSi. oidiposis kompleqsis gadaWris ufro
mniSvnelovani aspeqti isaa, rom biWi mSoblebidan momdinare akrZalvebisa da ZiriTadi
moraluri normebis internalizacias axdens. es aris identifikaciis specifikuri Tviseba,
romelic, rogorc miiCnevda froidi, super-egos anu sindisis ganviTarebisaTvis amzadebs
niadags. anu super-ego oidiposis kompleqsis gadaWris Sedegs warmoadgens.
5 “oidipos mefe” _ sofokles tragedia, romlis mixedviTac mefe oidiposma winaswari ganzraxvis gareSe mokla
sakuTari mama da dedasTan daamyara urTierToba. rodesac oidiposi mixvda, Tu ra saSineli codva Caidina, man Tvalebi
daiTxara da dabrmavda.
pirovnebis Teoria - 12 -
gogonebTan oidiposis kompleqsis versiam eleqtras kompleqsis saxeli miiRo6. biWebis
msgavsad, gogonebTanac siyvarulis pirvelad obieqts deda warmoadgens. Tumca, falotur
fazaze gadasvlis Semdeg gogona acnobierebs, rom mamisgan an Zmisgan gansxvavebiT mas ar aqvs
penisi (rac Zalis deficitis simboluri gamoxatuleba SeiZleba iyos). akeTebs ra gogona am
analitikur aRmoCenas, mas undeba, rom hqondes penisi. froidis mixedviT, gogonas uviTardeba
penisis Suri, rac garkveuli TvalsazrisiT biWebTan kastraciis SiSis fsiqologiuri analogia.
amis Sedegad igi aSkara mtrul damokidebulebas avlens dedisadmi, radganac adanaSaulebs mas,
rom penisis gareSe gaaCina anda akisrebs pasuxismgeblobas imaze, rom man waarTva penisi cudad
moqcevis gamo. froidi varaudobda, rom zog SemTxvevaSi gogona SeiZleba ver afasebdes
saTanadod Tavis qalurobas, miiCnevdes ra sakuTar garegnobas “defeqturad”. amave dros igi
iswrafvis mamis flobisken, radgan es sanatreli organo am ukanasknels aqvs. icis ra, rom ver
miiRebs peniss, gogona seqsualuri dakmayofilebis sxva wyaroebs eZebs.
froidi amtkicebda, rom gogona droTa ganmavlobaSi Tavs aRwevs eleqtras kompleqss
mamisadmi ltolvis daTrgunvisa da dedasTan identifikaciis gziT. sxva sityvebiT rom vTqvaT,
emsgavseba ra ufro metad dedas, amiT gogona simbolur daSvebas iRebs mamasTan, riTac zrdis
Sanss, rom odesme mamis msgavs mamakacs gahyveba colad. mogvianebiT zogierTi qali ocnebobs,
rom pirveli Svili biWi hyavdes _ fenomeni, romelsac froidistebi penisis Canacvlebis
gamoxatulebad miiCneven.
falosuri xasiaTi oidiposis komleqsis stadiaze nawilobrivi fiqsirebis Sedegia.
fiqsirebas am stadiaze gasxvavebuli Sedegebi mosdevs qalebisa da kacebisTvis. maSin roca
warmateba oraluri pirovnebisTvis niSnavs “me raRacas viReb”, xolo analuri pirovnebisTvis
“me vakontroleb’’,Ffalosuri tipis kacisTvis warmateba niSnavs ”me mamakaci var!” falosuri
tipis mamakaci unda aqarwylebdes Tavisi aramamakacurobis (“kastritrebulobis”) yovelgvar
eWvs. misTvis warmateba imaSia, rom igi “didia” sxvaTa TvalSi. man mudmivad unda daicvas
Tavisi vaJkacoba da potencia.
mamakacis falosuri xasiaTis qaluri analogia e.w. isteroiduli pirovneba. oidiposis
kompleqsis dasaZlevad patara gogona aZlierebs dedasTan da feminurobasTan (qalur
sawyisTan) identifikacias. igi iyenebs sakuTar momxibvlelobas da sikekluces, magram uaryofs
mis ukan mdgar seqsualur miswrafebebs. ase grZeldeba didobaSic, rodesac qali cdilobs
monusxos mamakaci, raime seqsualuri miznebis gareSe. isteroiduli qalebi aidealeben
cxovrebas, Tavis partniorebs da eZeben romantikul siyvaruls. amitomac cxovrebis realobas
ver umklavdebian da bolos mas zurgs aqceven.
falotur stadiaze garkveulwilad dafiqsirebuli mamakacebi uxeSebi da trabaxebi arian.
isini eswrafvian warmatebas da mudmivad cdiloben sakuTari mamakacurobisa da sqesobrivi
simwifis damtkicebas. isini arwmuneben sxvebs, rom “namdvili mamakacebi” arian. am miznis
miRwevis erT-erTi gza qalTa daundobeli damorCilebaa (dom Juanis tipis qceva). falotur
fiqsacias qalebTan, rogorc aRniSnavda froidi, flirtisadmi da mouwesrigebeli sqesobrivi
kavSirebisadmi midrekilebamde mivyavarT, Tumca, isini SeiZleba sruliad gulubryvilod da
uwyinarad gamoiyurebodnen seqsualuri TvalsazrisiT. zogierTi qali, piriqiT, SeiZleba
6eleqtras kompleqsi _ am SemTxvevaSi prototipia berZnuli miTologiis personaJi eleqtra, romelic iTanxmebs Zmas,
rom moklas maTi deda da misi sayvareli da amiT iZion Suri mamis sikvdilisTvis.
pirovnebis Teoria - 13 -
mamakacebze batonobisaTvis ibrZodes anu zedmetad dabejiTebuli, TviTdajerebuli da
direqtiuli iyos. froidis mixeviT, iodiposis kompleqsis gadauWreli problemebi SemdgomSi
nevrotuli qcevis (gansakuTrebiT ki impotenciasTan da frigidulobasTan dakavSirebuli)
modelebis ZiriTad wyarod gadaiqceva.
latenturi periodi
genitaluri faza
pirovnebis Teoria - 14 -