Izrādās, ar austrumu, jo sevišķi Senās Ēģiptes arhitektūras un mākslu fanātiķis Gustavs Eifelis bija plānojis nevis to dzelzs konstrukciju, no kura "kā pretīga monstra" reiz bēga Mopasāns un kas mūsdienās neapšaubāmi kļuvusi par Parīzes vizītkarti pasaulē, bet gan eklektisma stilā veidots piramīdas un obeliska "krustojums" - būve, kurā patlaban redzamais metāla "skelets" jeb armatūra ir vien karkass, kas tiktu viscaur piepildīts un apliets ar dzelzbetonu!
Tikai liktenis izspēlēja ļaunu joku – obeliska-piramīdas celtniecības laikā Eifelis tika pēkšņi apsūdzēts 19 miljonu franku kukuļa ņemšanā par fiktīviem projektiem, kuri it kā bija paredzēti Panamas kanāla būvniecībai. Kopā ar Eifeli tik apsūdzētas vēl citas personas (galvenie figuranti šajā ietā bija tēvs un dēls Lessepsi), rezultātā 1893. gadā tiesa paziņoja par divu gadu cietumsodu un 20 000 franku soda naudu Eifelim, taču bija iztecējis sprieduma termiņš, kā dēļ kasācijas tiesa sodu atcēla. Šā vai tā, pēc šī publiskā skandāla Eifelis sastapās ar naudas grūtībām sava torņa celšanai un rezultātā mums ir tas nepabeigtais, "apšķērētais Eifelis", kas nu tur stāv – Parīzes simbols.