wamebis Sedegebi; samedicino diagnostika, eqspertiza - empathy.ge
wamebis Sedegebi; samedicino diagnostika, eqspertiza - empathy.ge
wamebis Sedegebi; samedicino diagnostika, eqspertiza - empathy.ge
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
wameba; <strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>; <strong>samedicino</strong><br />
<strong>diagnostika</strong>, <strong>eqspertiza</strong>; mkurnaloba da<br />
reabilitacia<br />
mariam jiSkariani, msoflio fsiqiatrTa asociaciis seqciis<br />
“<strong>wamebis</strong> fsiqologiuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> da aRkveTa” wevri.<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplTa reabilitaciis centri “empaTia”, (RCT/EMPATHY,<br />
Georgia)<br />
Address: 62 Chavchavadze Avenue, Tbilisi 0162, Georgia.<br />
Phone/Fax: + (995 32 ) 22 67 47<br />
E – mail : centre@<strong>empathy</strong>.<strong>ge</strong>, mjishkariani@yahoo.com<br />
Tbilisi, 2005<br />
1
sarCevi<br />
Tavi I. wameba _____________________________________________gv. .3 - 5<br />
Tavi II. <strong>wamebis</strong> meTodebi ___________________________________gv. 5 - 13<br />
Tavi III. <strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> __________________________________ gv. 13 - 46<br />
Tavi IV. <strong>diagnostika</strong> da <strong>eqspertiza</strong> _________________________ gv. 46 - 54<br />
Tavi V. mkurnaloba da reabilitacia _____________________-_ gv. 54 - 62<br />
danarTi 1. <strong>wamebis</strong> msxverplTa monitoringisa<br />
da reabilitaciis <strong>samedicino</strong> da<br />
fsiqo - socialuri programa _____________________________ gv. 63 - 75<br />
gamoyenebuli literatura ________________________________gv. 76 - 79<br />
2
Tavi I. wameba<br />
<strong>wamebis</strong> ganmarteba (gaeros <strong>wamebis</strong> sawinaaRmdego konvencia muxli1).<br />
aRniSnuli konvenciis Tanaxmad <strong>wamebis</strong> definicia Semdegia:<br />
nawili I<br />
muxli 1.<br />
“am konvenciis miznebisaTvis gansazRvreba “wameba” niSnavs nebismier<br />
moqmedebas, romliTac romelime pirs ganzrax ayeneben tkivils an tanjvas,<br />
fizikurs an zneobrivs, raTa misgan an mesame pirisgan miiRon cnobebi an<br />
aRiareba, dasajon qmedebisaTvis, romelic man an mesame pirma Caidina an<br />
romlis CadenaSic igi eWvmitanilia, agreTve daaSinon an aiZulon igi an<br />
mesame piri an nebismieri mizeziT, romelsac safuZvlad udevs nebismieri<br />
xasiaTis diskriminacia, roca aseT tkivilsa da tanjvas ayenebs,<br />
saxelmwifos Tanamdebobis piri an sxva oficialuri piri, an maTi waqezebiT,<br />
nebarTviT da mdumare TanxmobiT.”<br />
wameba warmoad<strong>ge</strong>ns ara humanuri, adamianuri Rirsebis Semlaxavi<br />
mopyrobisa da dasjis ukidures formas.<br />
<strong>wamebis</strong> mizani<br />
jalaTebis mier mowodebuli axsna–ganmartebebis Tanaxmad, xSir<br />
SemTxvevaSi, isini Tavs imarTleben, rom wameba emsaxureba informaciis<br />
mopovebas, gansakuTrebiT ki isini amarTleben <strong>wamebis</strong> gamoyenebas im<br />
SemTxvevebSi, roca saqme exeba teroristebis dakavebas da<br />
sazogadoebisaTvis saSiS damnaSaveebs, sazogadoebis usafrTxoebisaTvis<br />
saWiro informaciis mopovebas; Tumca unda aRiniSnos, rom aseTi<br />
formulireba ar asaxavs <strong>wamebis</strong> WeSmarit mizans da mxolod Tavis<br />
marTlebis formaluri xasiaTis matarebelia.<br />
rogorc aCvena msoflioSi Catarebulma kvlevebma da aseve Cvens mier<br />
wlebis manZilze Seswavlili <strong>wamebis</strong> SemTxvevebis statistikurma Tu fsiqo–<br />
socialurma analizma, <strong>wamebis</strong> umTavres mizans Sead<strong>ge</strong>ns:<br />
pirovnebis saboloo gatexva–ganadgureba, misi momavlis sruli<br />
ganadgureba; misi fsiqo – socialuri funqcionirebis sruli moSla.<br />
zogadad sazogadoebis daSineba–terorizireba,<br />
xSir SemTxvevaSi, iseTi danaSaulis aRiareba, romelic aRniSnul<br />
pirovnebas ar Caudenia;<br />
iZuleba, gaxdes informatori, an miawodos informacia sxva<br />
adamianebze, xSirad ki imgvar faqtebze, romelic am sxva adamianebs ar<br />
CaudeniaT;<br />
xSir SemTxvevaSi wameba da sastiki mopyroba emsaxureba eTnikuri<br />
niSniT Seuracxyofisa da daTrgunvis moTxovnilebas; aseve<br />
aRmsareblobisa da ideologiis gamo pirovnebis damcirebasa da<br />
ganadgurebas;<br />
3
xSir SemTxvevaSi, wameba rogorc Tavis Tavad arasamarTlebrivi<br />
qmedeba, xdeba saSualeba “kriminaluri samarTlis” damkvidrebisa,<br />
rogoric aris fulis gamoZalvis mizniT adamianTa dapatimreba, xSir<br />
SemTxvevaSi ukanono, Zalovani struqturebis mxridan reketireba da<br />
terorizireba;<br />
Zalze xSirad amgvari qmedeba dakavSirebulia jalaTTa sadistur<br />
tendenciebTan.<br />
da bolos, <strong>wamebis</strong> praqtika uryevi safuZveli xdeba avtoritaruli<br />
saxelmwifos urTierTobebisa da globalurad emsaxureba<br />
sazogadoebis ukidures daSinebasa da daTrgunvas, raTa maT ar<br />
mimarTon raime saxis protests da ver gabedon arsebuli reJimis<br />
winaaRmdeg galaSqreba.<br />
amgvarad, wameba ara marto pirovnebis fizikur da fsiqologiur<br />
ganadgurebas emsaxureba, aramed mas ufro farTo da zogadi daniSnuleba<br />
gaaCnia, iseTi rogoric aris socialuri da politikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>, rogorc<br />
calkeuli qveynebisaTvis, aseve mTeli kacobriobisaTvis. igi mTels<br />
kacobriobaSi Tesavs SemaZrwunebeli SiSis, umweobisa da morCilebis<br />
gancdebs, romelic gadaecema mTel rig Taobebs da xSir SemTxvevaSi,<br />
aracnobierad ayalibebs qcevis stereotipebs, rogorc potenciur jalaTTa<br />
Soris (saxelmwifo manqanis warmomad<strong>ge</strong>nelni), aseve potenciur msxverplTa<br />
Sorisac da xdeba safuZveli mTel rig saxelmwifoebSi stabiluri da<br />
Znelad transformirebadi, myari avtokratuli mmarTvelobis stereotipis<br />
Camoyalibebisa.<br />
socialur-politikuri TvalsazrisiT, mTeli rigi avtorebi wamebas<br />
ganixilaven Semdegnairad:<br />
Lira (1995): “ufro farTod rom ganvixiloT, <strong>wamebis</strong> mizania daaSinos<br />
mesame mxareebi da sazogadoebaSi gamowvios SiSi, daTrgunva,<br />
paralizeba, uunaroba da morCileba. adamianis uflebebis darRveva ar<br />
unda ganvixiloT gancalkevebulad mxolod erTi pirovnebis uflebebis<br />
darRvevis gadmosaxedidan. maTi <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> mravlismomcvelia, radgan<br />
isini asaxaven ara marto konfliqtis mimarT sistemis reagirebas,<br />
aramed zogadad politikuri daSinebis garemos. es qmnis qronikuli<br />
SiSis atmosferos. aqedan gamomdinare, wameba warmoad<strong>ge</strong>ns<br />
sazogadoebisaTvis ara marto politikuri, aramed socialuri,<br />
zneobrivi, fsiqo-socialuri da fsiqikuri jamrTelobis problemas.<br />
<strong>wamebis</strong> faqtis gamoZieba niSnavs <strong>wamebis</strong>, rogorc movlenis ganxilvas,<br />
romelic gavlenas axdens mosaxleobaze da adamianebze, rogorc<br />
sazogadoebis socialur arsebebze.”<br />
Summerfield (1995): “sisastike xSirad miznad isaxavs msxveplis<br />
ekonomiuri, socialuri da kulturuli samyaros gamiznulad<br />
ganadgurebas. “<br />
4
“am TvalsazrisiT, wamebam SeiZleba gamoiwvios Temis travmireba,<br />
romelmac Tavis mxriv SesaZloa gamoiwvios sxvadasxva formis<br />
sazogadoebrivi disfunqciis Camoyalibeba. wamebas SeuZlia terorSi<br />
amyofos mosaxleoba da Seqmnas iseTi wesrigi, romelic efuZneba<br />
moaxloebul, masStabur SiSs, muqaras, terors da daTrgunvas da ara<br />
damoukideblobasa da Tavisuflebas. mas SeuZlia Seqmnas represiuli<br />
garemo. es aris daucveli, teroris, undoblobis da socialuri cxovrebis<br />
gaxleCvis garemo. <strong>wamebis</strong> mimarT koleqtiuri SiSi xangrZlivi droiT<br />
axdens gavlenas koleqtiur qcevaze. ufro metic, kvlevam gvaCvena, rom<br />
<strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> SeiZleba gadaeces Taobebs, warmoqmnas istoriuli<br />
travma.”(Lira, 2002).<br />
Tavi II. <strong>wamebis</strong> meTodebi<br />
wameba aris dinamiuri procesi, romelic iwyeba dakavebiT an<br />
Tavisuflebis SezRudviT da romelic moicavs aRniSnulis Sedegad<br />
miyenebul erT an ramdenime travmas, romelic SeiZleba moxdes sxvadasxva<br />
drosa da sxvadasxva adgilas da dasruldes msxveplis gaTavisuflebiT an<br />
gardacvalebiT (Somnier, 1992). movlenebis es kaskadi SeiZleba isev daiwyos<br />
mokle droSi ise, rom ar dautovos pirovnebas gamojanmrTelobis dro.<br />
xSir SemTxvevaSi gamoiyeneba rogorc <strong>wamebis</strong> fizikuri meTodebi,<br />
aseve fsiqologiuri; Tumca unda aRiniSnos, rom amgvari dayofa pirobiTia:<br />
nebismier SemTxvevaSi wameba moicavs orive komponents: rogorc fizikurs,<br />
aseve fsiqikursac.<br />
<strong>wamebis</strong> meTodebi, romlebic ganimarteba rogorc fizikuri wameba _<br />
moicavs meTodebs, romlebic gulisxmobs msxverplis mimarT jalaTebis<br />
mier ganxorcielebul fizikur Zaladobas da tkivils an sxva piris mier<br />
ganxorcielebul nebismier sxva fizikur (sxeulis) travmirebas, da aqve<br />
gvinda SevitanoT fizikuri <strong>wamebis</strong> meTodebi, romlebic ar tovebs raime<br />
fizikur kvals (magaliTad gaziT mogudva-SeniRbva); ra Tqma unda, isev<br />
gavimeorebT, rom <strong>wamebis</strong> dayofa fizikur da fsiqologiur meTodebad<br />
Zalian Znelia da pirobiTia, radgan yvela fsiqologiur meTods aqvs<br />
fizikuri-somaturi <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>c (magaliTad, sicive, SimSiloba da sxva) da,<br />
raRa Tqma unda, fizikur meTodebs aqvT Semdgomi fsiqologiuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>c.<br />
zemoT aRniSnulidan gamomdinare, fsiqologiur meTodebad ganixileba<br />
pirobiTad iseTi meTodebi, romlebic upirveles yovlisa zians ayeneben<br />
msxverplis moralur da fsiqologiur mdgomareobas da ar moicavs sxva<br />
piris mxridan raime saxis fizikur Zaladobas.<br />
aRiarebulia, rom <strong>wamebis</strong> meTodebi, romelnic seriozul safrTxes<br />
uqmnian adamianis sicocxles an mis fizikur Tu fsiqikur funqcionirebas,<br />
iwveven SemaZrwunebeli SiSis gancdas, rac pirovnebisaTvis Rrma da<br />
xangrZlivi travmatizaciis mizezi xdeba.<br />
rogorc ukve iqna aRniSnuli, sakuTriv wamebas win uswrebs<br />
dapatimrebisa da egreT wodebuli « lomkis » (gatexvis) periodi, romelic<br />
5
xasiaTdeba Semdegi zogadi Tu konkretuli fizikuri Tu fsiqologiuri<br />
sisastikiT, rogoric aris:<br />
zogadad sazogadoebaSi gavrcelebuli azri da sazogadoebis<br />
gamocdileba wamebasTan dakavSirebiT, rom nebismier dakavebas<br />
aucileblad mohyveba wameba;<br />
aseve <strong>wamebis</strong> wina periodi, romelic xasiaTdeba sxvadasxva saxis<br />
muqariT, rogorc pirovnebis, aseve misi ojaxis mimarT;<br />
aSkara TvalTvaliTa da devniT, aseve pirovnebis Tavisuflebis sxva<br />
saxis SezRudviT;<br />
xSiri dakiTxvebiT Tu dabarebebiT samarTaldamcav organoebSi;<br />
saxlSi SevardnebiTa da ojaxis dawiokebiT;<br />
yovelive aRniSnuli iwvevs adamianis ukidures gadaRlasa da<br />
daZabulobas, pirovnebis kompensatoruli funqciebis amowurvasa da fsiqo–<br />
emociur asTenizacias, uZilobas, gamouvali situaciis Seqmnas ; aRniSnuli<br />
viTarebiT xdeba « <strong>wamebis</strong>aTvis pirovnebis Semzadeba », pirovnebis<br />
winaswari erTgvari gatexva da daSineba. amgvar qmedebebs mosdevs<br />
dapatimrebis aqti, romelic Tavisi formebiT aseve damTrgunveli da<br />
sastikia : SeiaraRebuli niRbianebis Secvena ojaxSi an quCaSi Tavdasxma,<br />
TvalSisacemi sisastike, yvelafris damsxvreva – dalewva da pirovnebis<br />
sastiki cema dapatimrebis momentSive, rac SeiZleba ganxorcieldes CeqmebiT,<br />
muStebiT, iaraRis tarebiT Tu sxva blagvi sagnebiT, xelborkilebis dadeba<br />
da damamcirebeli mouxerxebeli poziT Setenva manqanaSi.<br />
amgvari <strong>wamebis</strong> wina periodi xels uwyobs pirovnebis Semzadebas<br />
gardauvali pirovnuli ganadgurebisaTvis da ukiduresi uimedobis gancdis<br />
Camoyalibebas.<br />
dapatimrebis periodi Tavdeba Tavisuflebis aRkveTiT policiis<br />
izolatorSi an cixeSi, sadac yvelaze xSirad adgili aqvs adamianis wamebas.<br />
dakavebis adgilze miyvanisTanave iwyeba autaneli tanjvisa da<br />
sistematuri cemis periodi, rac gamoixateba xangrZliv, momqancvel,<br />
damamcirebel dakiTxvebSi, pirovnebis bunebrivi moTxovnilebebis<br />
SezRudvaSi, kerZod ki wylisa da sakvebis ar micemaSi, sapirfareSoSi ar<br />
gaSvebaSi; aseve adgili aqvs cemas, sxvadasxva mxridan moulodnel<br />
dartymebs fexebiT, xelebiT, xelketebiT an sxva sagnebiT, rasac uwodeben<br />
msxverplis egreTwodebul « boqsirebas »; arcTu iSviaTad dakavebuls<br />
aiZuleben dakiTxvisa da <strong>wamebis</strong> molodinSi mdgomare pozaSi dahyos<br />
ramdenime dRis ganmavlobaSi (egreTwodebuli « planton » is poza).<br />
yvelaze xSirad gavrcelebuli fizikuri <strong>wamebis</strong> meTodebi Semdegia :<br />
cema, sistematizirebuli da ara sistematizirebuli ;<br />
“stomatologiuri” wameba;<br />
Camokideba;<br />
ara fiziologiuri mdebareoba;<br />
eleqtro deniT wameba;<br />
mogudva – moxrCoba;<br />
seqsualuri wameba;<br />
farmakologiuri wameba;<br />
6
daRdasma;<br />
damwvroba;<br />
cema<br />
rogorc ukve iqna aRniSnuli, dakavebis adgilas miyvanisTanave, iwyeba<br />
dakavebulis usistemo cema sxvadasxva mxridan da sxvadasxva saSualebebiT,<br />
rogorc wesi, amgvar qmedebaSi monawileobs ramdenime jalaTi<br />
erTdroulad.<br />
sistematizirebuli cemis magaliTad SeiZleba gamoyenebul iqnas iseTi<br />
meTodebi, rogoric aris “falanga” an “telefoni”. “falanga” farTod aris<br />
gavrcelebuli axlo aRmosavleTSi, Tumca Ceveni kvlevebis Tanaxmad, igi<br />
farTod aris gavrcelebuli saqarTveloSic. am dros msxverpls urtyamen<br />
monotonurad an SiSvel terfebze an fexsacmlian terfze, ufro xSirad<br />
rezinis xelketiT, an xis magari sagniT an sxva myari blagvi sagniT, amave<br />
dros msxverplis fexebi aweulia da fiqsirebulia an skamis zurgze an sxva<br />
saSualebebiT aris Sekruli. amgvar mdgomareobaSi adamians ara aqvs<br />
Tavdacvis saSualeba, rac fsiqologiurad aZlierebs amgvari cemis efeqts<br />
da iwvevs panikuri SiSis mdgomareobas. xSirad, amis Semdeg msxverpls<br />
aiZuleben iaros SiSveli fexiT damsxvreul minebze an qvebze, id<strong>ge</strong>s yinulze<br />
da a.S., rac metismetad mtkivneulia da am dros saxis gamometyveleba<br />
auwerel tanjvas gamoxatavs.<br />
“falangis” uSualo <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>a – wvivebisa da terfis midamos<br />
tkivilebi, hematomebi da SeSupeba, siarulis SeuZlebloba, rac msxverpls<br />
aiZulebs gadaadgildes daCoqil mdgomareobaSi (skliuvi, 1992).<br />
“telefonis” gamoyenebisas erTdroulad xdeba dartymis miyeneba<br />
orive yuris midamoSi, Cvens mier aRweril SemTxvevebSi, es xorcieldeboda<br />
gaSilili xelis SemortymiT erTdroulad orive mxridan, ris Sedegadac<br />
xSir SemTxvevaSi adgili aqvs dafis apkis gaxeTqvas an dazianebas. amgvari<br />
dazianeba SemdegSi iwvevs smenis mxriv seriozul problemebs, xSirad<br />
garTulebas Cirqovani otitis saxiT da atarebs qronikul xasiaTs.<br />
xSir SemTxvevaSi blagvi mkvrivi sagniT xorcieldeba cema<br />
motexilobis adgilebSi an dazianebul midamoSi; xSiria dartymebi muclis<br />
areSi, gansakuTrebiT sayuradReboa cema Tavis midamoSi, rac Cvens mier<br />
sakmaod xSirad iqna aRwerili da rasac TiTqmis yovelTvis Tan axlavs<br />
Tavis tvinis daxuruli travma, gonebis dakargva da xSirad Tavis tvinis<br />
seriozuli travma _ tvinis Seryevis an daJeJilobis saxiT.<br />
“stomatologiuri” wameba<br />
amgvar SemTxvevebSi msxverpls ugdeben kbilebs, es xdeba cemisas an<br />
xSirad xdeba janmrTeli kbilebis amoReba stomatologiuri<br />
instrumentebiT, an sxva arasteriluri iaraRebiT, aseve xSiria kbilebis<br />
areSi eleqtro denis gatarebis SemTxvevebi.<br />
Camokideba<br />
xSir SemTxvevaSi am dros saubaria egreTwodebul “palestinur<br />
Camokidebaze”, rodesac msxverpls kideben ukan Sekruli xelebiT; ufro<br />
7
xSirad ki post – sabWour qveynebSi gamoiyeneba egreTwodebuli “lastoCka”<br />
da misi modificirebuli variantebi, rodesac adamians, romelsac xelebi da<br />
fexebi ukan aaqvs Sekruli da am mdgomareobaSi mas Camokideben. aseve<br />
Camokidebis saxea “marao”, rodesac msxverpls hkideben fexebiT da<br />
atrialeben vertikalurad;<br />
<strong>wamebis</strong> amgvari meTodi xSirad Serwymulia sxva meTodebTan,<br />
rogoric aris eleqtro deniT wameba da arafiziologiuri mdebareoba (mag.<br />
“lastoCka” , rodesac msxverplis mdgomareoba arafiziologiuria da amave<br />
dros mas hkideben); eleqtro deniT <strong>wamebis</strong>as Camokidebul mdgomareobaSi<br />
myof msxverpls sxeulis mgrZnobiare adgilebze: yuris bibiloebze,<br />
<strong>ge</strong>nitalur midamoSi, enaze, kbilebze an TiTebis boloebze an dvrilebze _<br />
uerTeben eleqtrodebs da atareben eleqtro dens.<br />
amgvari meTodebi, saerTod naklebad toveben fizikur kvals, Tumca<br />
xangrZlivi droiT da xSirad qronikulad iwveven moZraobaTa darRvevas,<br />
sxeulis sxvadasxva midamoSi tkivilebs da xSirad tkivils mTeli sxeulis<br />
areSi, gansakuTrebiT ki Tavis, kisrisa da zurgis midamoSi.<br />
arafiziologiuri mdgomareoba<br />
aseTi mdgomareobis magaliTad SeiZleba moyvanil iqnas<br />
egreTwodebuli “ku”, adamians agdeben mcire zomis galiaSi, sadac mas ar<br />
SeuZlia gaimarTos, amave dros ar aZleven sakvebsa da wyals da igi am<br />
mdgomareobaSi imyofeba dReebis ganmavlobaSi; aseve SeiZleba Caagdon<br />
mcire zomis ormoSi an sardafSi, sadac igi iZulebulia dReebis<br />
ganmavlobaSi imyofebodes sibneleSi, sakvebisa da wylis gareSe, mdgomare<br />
poziciaSi; amave dros Cvens mier iqna aRwerili SemTxvevebi, rodesac Tavze<br />
asxamen eqskrementebs, an ormoSi amave dros aris Casxmuli didi<br />
raodenobiT wyali; amgvari wameba xSir SemTxvevaSi iwvevs organoTa<br />
seriozul qronikul dazianebas; gansakuTrebiT ki (magaliTad wylian<br />
ormoSi siciveSi Cagdeba) iwvevs reproduqciis funqciebisa da organoebis<br />
seriozul problemebs, uro – <strong>ge</strong>nitaluri sistemis dazianebas; rac jalaTTa<br />
mizniTa CanafiqriT, swored rom reproduqciis unaris dakargvas emsaxureba<br />
da am meTodebs xSirad mimarTaven eTno – konfliqtebis SemTxvevaSi.<br />
eleqtrodeniT wameba<br />
<strong>wamebis</strong> es saxe iwvevs gansakuTrebiT mtkivneul krunCxvebs, msxverpli<br />
am dros ikvnets enas, tuCebs an loyas. igi xSir SemTxvevaSi tardeba<br />
sxeulis mgrZnobiare areebSi eleqtrodebis dadebiTa da denis gatarebiT.<br />
<strong>wamebis</strong> aparatebi sxvadasxvagvaria, magaliTad eleqtrodenis joxi an<br />
maxvili fanqriseburi sagani; Cvens SemTxvevaSi xSirad iqna aRwerili<br />
“telefonis aparatiT” denis gatarebis meTodi, aseve eleqtrodebis dadeba<br />
dasvelebuli Rrublis SemoxveviT majebsa da wvivebze, rac xSir SemTxvevaSi<br />
krunCxviTi gantvirTvebis mizezi xdeba; am dros adamiani TiTqmis<br />
yovelTvis hkargavs gonebas, Semdeg mas asuliereben wlis dasxmiT da kvlav<br />
ganagrZoben amgvar wamebas; amgvari meTodi iwvevs Sokur mdgomareobas<br />
rogorc tkiviliT, aseve stresiT ganpirobebuls, Tumca kvalis datovebis<br />
8
TvalsazrisiT, SesaZloa datovos mcire damwvrobis kvali, romelic Znelad<br />
SesamCnevia.<br />
gagudva – moxrCoba<br />
<strong>wamebis</strong> am meTodis erT – erT saxeobas ganekuTneba “submarino”, rac<br />
gamoixateba SemdegSi: adamians TaviT uSveben wyalSi da ase aCereben iqamde,<br />
sanam ar daiwyeba moxrCobis simptomebi, rac Sesabamisad iwvevs sikvdilis<br />
saSinel SiSs. amave dros, CarTuli aris televizori an radio, imis gamo,<br />
rom SemdgomSi mudmivad am nivTebis xilvis an xmebis ga<strong>ge</strong>bisas msxverpls<br />
mudmivad hqondes wamebasTan dakavSirebuli asociaciebi da mogonebani.<br />
seqsualuri wameba<br />
seqsualuri <strong>wamebis</strong> msxverplni SesaZloa gaxdnen rogorc qalebi,<br />
aseve mamakacebi, an bavSvebi. igi gamoixateba uSveri sityvebiT lanZRvasa da<br />
Seuracxyofis miyenebaSi; aseve iZulebiT an Zaladobriv gaSiSvlebaSi;<br />
damamcirebeli pozis miRebaSi; masturbaciasa da erTmaneTis gaupatiurebaSi<br />
monawileobaSi; gaupatiureba xdeba jalaTebis mxridanac da upiratesad<br />
atarebs jgufur xasiaTs. amgvari wameba xSirad mimdinareobs sxva<br />
patimrebis an tyveebis TandaswrebiT, xSir SemTxvevaSi ki – ojaxis wevrTa<br />
TandaswrebiT. amgvari saSineli mopyroba upirveles yovlisa emsaxureba<br />
adamianis damcirebasa da pirovnul ganadgurebas da iwvevs xangrZliv da<br />
dauviwyar sulier travmas.<br />
aseve seqsuluri <strong>wamebis</strong> dros xSirad xdeba sxvadasxva mWreli da<br />
mCxvletavi sagnebiT an eleqtro deniT sqesobrivi organoebis dazianeba,<br />
rac xSir SemTxvevaSi reproduqcuiis unaris mospobas emsaxureba. imave<br />
mizniT yinvaSi mamakacebsa da qalebs xSirad ayeneben dReebis ganmavlobaSi<br />
civ yinulian wyalSi. amgvari meTodebi, Cveni dakvirvebiT, ufro xSirad<br />
ixmareba eTnikuri wmendis zonebSi da safuZvlad eTnikuri an religiuri<br />
zizRi udevs.<br />
farmakologiuri wameba<br />
jalaTebi iZulebiT asmeven patimars tabletebs an ukeTeben ineqcias;<br />
xSir SemTxvevaSi am mizniT gamoiyeneba fsiqotropuli preparatebi,<br />
romelTa didi dozebiTa da arasaWiroebisamebr gamoyeneba iwvevs mZafr<br />
gverdiT movlenebs. xSir SemTxvevaSi ki iZulebiT ukeTeben narkotikul<br />
saSulebebs, rac iwvevs miCvevas da msxverpli xdeba damokidebuli jalaTze,<br />
narkotikuli preparatisTvis akeTebs yvelafers, xdeba informatori da a.S.<br />
sabWoTa periodis egreT wodebul “КГБ” - Si, farTod gamoiyeneboda<br />
farmakologiuri preparatebi informaciis misaRebad da dakiTxvis dros.<br />
daRis dasma, dasaxiCreba<br />
am mizniT gamoiyeneba mravali meTodi, rogoric aris frCxilebis<br />
daZroba, Tmebis amogleja, warziduli nawilebis mokveTa – magaliTad<br />
9
yuris, Tvalis amoTxra, TiTis moWra, enisa an gare sasqeso organoebis<br />
amputireba.<br />
damwvroba<br />
am mizniT xSirad gamoiyeneba anTebuli sigaretis miwva,<br />
gansakuTrebiT ki sxeulis mgrZnobiare nawilebze; iyeneben aseve<br />
egreTwodebul “dauTovebis meTods” , roca cxel uTos adeben sxeulis<br />
sxvadasxva nawilebze; aseve akraven gisosebze, romelsac nel – nela<br />
acxeleben; iyeneben gavarvarebuli SanTiT dadaRvis meTodsac.<br />
<strong>wamebis</strong> upiratesad fsiqikuri meTodebi<br />
<strong>wamebis</strong> fsiqikuri meTodebi metad farTod gamoiyeneba da iwvevs<br />
adamianis seriozul travmirebas, romlis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>c SesaZloa qronikulad<br />
mimdinareobdes. amgvari meTodebi gamoirCeva didi mravalferovnebiTa da<br />
daxvewilobiT, da droTa ganmavlobaSi isini ufro da ufro daxvewili<br />
xdeba, rac utyuarad miuTiTebs imaze, rom amgavari meTodebis, iseve<br />
rogorc fizikuri meTodebis, SemuSavebaSi monawileoben specialistebi. Cven<br />
aq moviyvanT ramdenime maTgans, raTa naTeli warmod<strong>ge</strong>na Seiqmnas amgvari<br />
meTodebis sisastikesa da pirovnebisaTvis damangrevel rolze.<br />
deprivacia<br />
xSir SemTxvevaSi patimars dapatimrebisTanave aTavseben<br />
izolirebulad marto da mas ara aqvs saSuleba hqondes kontaqti an sxva<br />
patimrebTan an ojaxis wevrebTan, aseve ar aZleven advokatTan dakavSirebis<br />
saSulebas. patimari am dros Tavs grZnobs gare samyarosagan mTlianad<br />
mowyvetilad, absoluturad daucvelad da umweod, igi mTlianad aris<br />
damokidebuli jalaTebis neba–survilze. mas ara aqvs informacia icis Tu<br />
ara vinmem misi dapatimrebis Sesaxeb, grZnobs, rom igi SesaZloa moklan,<br />
daikargos ugzo-ukvlod, ise, rom mis Sesaxeb veravin ver gaigos veraferi.<br />
mas am dros ara aqvs aranairi moraluri Tu iuridiuli daxmarebis<br />
saSualeba, arc imis saSualeba, rom sxva patimarTagan mainc miiRos<br />
Tanadgoma an raime saxis informacia. xSir SemTxvevaSi es meTodi<br />
Serwymulia sxva saxis tanjvasTanac, rogoric aris sibnele: sakanSi ar<br />
aris naTura, ar Semodis dRis sinaTle, ara aqvs saaTi an sxva piradi<br />
moxmarebis sagnebi; es, rogorc wesi, iwvevs dezorientacias drosa da<br />
garemoSi, xSirad ki dRe-Ramis riTmis myar darRvevas, rac SemdgomSi iRebs<br />
qronikul xasiaTs; amave dros, SesaZloa, amgvar viTarebaSi damatebuli<br />
iqnas sxvadasxva saxis stereotipuli ritmuli komponentebi, iseTi rogoric<br />
aris, magaliTad: gafuWebuli onkani kameraSi, romlidanac wyali<br />
monotonurad wveTavs da romelic ar iketeba, aseve naTura, romelic<br />
periodulad Tanabari intervalebiT inTeba da qreba, amgvari moqmedebebi<br />
iwvevs sakmaod mZime fsiqikur aSlilobebsa da aseve pirobiTi refleqsis<br />
gamomuSavevas ama Tu im moqmedebaze, an pirovnebis STagonebadobis gazrdas,<br />
rac SemdgomSi dakiTxvebisas gamoiyeneba “efeqtis” misaRwevad, vinaidan<br />
qveiTdeba TviTkontrolisa da yuradRebis koncentraciis unari.<br />
10
xSirad es meTodi Serwymulia Zilis deprivaciasTan: adamians ar<br />
aZleven Zilis saSualebas sxvadasxva saxis xmauris meSveobiT. xSirad mas<br />
esmis sxva patimrebis <strong>wamebis</strong> xmebi an SemaZrwunebeli xmauri, an gahyavT<br />
RameSi ramdenjerme dakiTxvaze; Zilis deprivacia iwvevs seriozul<br />
fsiqikur aSlilobebs da rogorc wesi Zilis funqciis myar darRvevas<br />
xSirad mTeli sicocxlis manZilze.<br />
xangrZilivi izolacia xSirad iwvevs halucinaciuri gancdebis<br />
Camoyalibebas, Zlierdeba “gagiJebis SiSi”, sxvadasxva saxis fobiebi da<br />
panikuri SfoTvis Setevebi.<br />
bunebrivi moTxovnilebebis dakmayofilebis SezRudva<br />
patimars ar aZleven saaTobiT an mTeli dRis ganmavlobaSi saSulebas<br />
daikmayofilos bunebrivi moTxovnilebebi, ar uSveben sapirfareSoSi, ara<br />
aqvs saSualeba daicvas piradi higiena, ar aZleven sakvebsa da sasmel wyals,<br />
amgvari qmedebebi mimdinareobs xSirad permanentuli dakiTxvis fonze da<br />
instruqciiT, Tu miiReben saWiro informacias an aRiarebas, mas micemen<br />
amgvari moTxovnilebebis dakmayofilebi saSualebas.<br />
a<strong>ge</strong>nti kameraSi<br />
amgvari meTodebi xSirad gamoiyeneboda sabWoTa cixeebsa da<br />
izolatorebSi, da xSirad dResac gamoiyeneba post - sabWoTa qveynebSi.<br />
meTodis arsi imaSi mdgomareobs, rom yvelam icis, rom erT-erTi sakanSi<br />
aris Sekruli a<strong>ge</strong>nti. es garemoeba iwvevs mudmivi daZabulobisa da eWvis<br />
safuZvels, urTierT agresias, TviTkontrolisa da moWarbebuli sifxizlis,<br />
mudmivi SiSis mdgomareobas, rom zedmeti araferi wamoscdes. amgvar<br />
situaciaSi xangrZlivi periodiT yofna umetes SemTxvevaSi iwvevs<br />
pirovnebis paranoialur ganviTarebas da literaturaSi farTod aRwerili<br />
“cixis paranoiis”, calkeul SemTxvevebSi, ki paranoiduli reaqtiuli<br />
fsiqozis, Camoyalibebas, rac praqtikulad sakmaod xSirad ganTavisuflebis<br />
Semdeg iRebs qronikul xasiaTs.<br />
wamebaze daswreba<br />
Cvens mier aRweril SemTxvevaTa umravlesobaSi patimars<br />
miyvanisTanave aswrebdnen “<strong>wamebis</strong>aTvis gankuTvnil oTaxSi”, sadac aseve<br />
igi uyurebs ganTavsebul specialur instrumentebs, sxvis wamebas, rac<br />
gamanadgurebel STabeWdilebas axdens pirovnebaze; xdeba identifikaciis<br />
gancdis Camoyalibeba da amiTi xSirad swrafad miiRweva “Sedegi”, adamiani<br />
tydeba da yvelaferze Tanaxmaa; xSirad ki amgvari meTodis sisastike<br />
matulobs, da pirovnebas ayurebineben ojaxis wevris an axlo megobris<br />
wamebas. aseve Seqmnilia specialuri filmebi wamebaze, romelTac<br />
ayurebineben patimrebs da ucxadeben, rom mas igive moelis; xSirad ki<br />
saxelmwifoSi gavrcelebuli wameba da amgvari meTodebis Sesaxeb<br />
informacia iwvevs mTeli mosaxleobis daSinebasa da wamebas; potenciurad<br />
yvela patimari ganixileba ukve rogorc <strong>wamebis</strong> msxverpli, vinaidan<br />
dakavebulma adamianma winaswarve icis, Tu ra elis da igi Tavidanve<br />
11
moralurad gatexilia; amgvari sazogadoebis “informirebuloba” iwvevs<br />
mTeli Taobebisa da momdevno Taobebis travmirebas, daTrgunvas,<br />
damoukideblobisa da Tavisuflebis moTxovnilebis daqveiTebasa da SiSs,<br />
uazro da gaucnobierebel morCilebas totalitaruli reJimebisadmi.<br />
molodini<br />
patimarma xSir SemTxvevaSi ar icis Tu rodis gaiyvanen dakiTxvaze da<br />
rodis awameben; dakiTxvebs Soris intervali specialurad yovelTvis<br />
varirebs, raTa adamianma ar gansazRvros sworad _ Tu rodis miyavT<br />
dakiTxvaze da ver moaswros moralurad Semzadeba; amgvari permanentuli<br />
<strong>wamebis</strong> molodini iwvevs mudmivi SiSisa da daZabulobis gancdas, da msgavsi<br />
gancda SesaZloa mudmivad Tan sdevdes <strong>wamebis</strong> msxverpls.<br />
ararealuri arCevani<br />
am meTods Zalian xSirad mimarTaven jalaTebi. am dros saSineli<br />
muqaris qveS, magaliTad col – Svilis gaupatiureba an ojaxis daxocva,<br />
patimars eZleva winadadeba gasces informacia, anu igi d<strong>ge</strong>ba saSineli<br />
“arCevanis” winaSe, xSir SemTxvevaSi _ gasces megobrebi an gawiros ojaxi;<br />
es meTodi kidev ufro daixvewa sabWoTa periodSi da amgvar situaciaSi<br />
patimars aiZulebdnen gamxdariyo “Sekruli a<strong>ge</strong>nti – informatori”, daewera<br />
ararealuri saCivari an dasmenis werili mTavrobisaTvis arasasurvel<br />
pirovnebaze, damdgariyo cru mowmed da a.S. amgvari meTodebi<br />
gansakuTrebiT gamoiyeneboda stalinis reJimis periodSi da asaxva postsabWoTa<br />
periodSic hpova – cru mowmeebis gavrcelebuli instituti<br />
sasamarTloebze, saqmis Ziebisas da sxva. amgvari situacia iwvevs<br />
qronikulad mimdinare TviTdanaSaulis gancdis Camoyalibebas.<br />
muqara da “cru sikvdili”<br />
<strong>wamebis</strong>as farTod gamoiyeneba muqaris saxvadasxva da sastiki formebi.<br />
muqara ojaxis wevrebze; gaupatiurebis muqara, Cveni dakvirvebiT, amgvari<br />
muqara farTod da “efeqturad” gamoiyeneba kaci patimrebis mimarT; aseve<br />
arsebobs sikvdilis muqara, samudamo patimrobis muqara, ojaxis wevrebis<br />
<strong>wamebis</strong>a da Tvalwin gaupatiurebis muqara.<br />
gamoiyeneba “cru sikvdiliT dasjis” meTodic, dakavebuls ucxadeben,<br />
rom mas xval gamTeniisas daxvreten da sTavzoben daweros anderZi, an<br />
ramdenjerme safeTqelTan adeben iaraRs tyviebis gareSe (patimarma ar icis,<br />
rom iaraRSi tyviebi ar aris), da Caxmaxs gamokraven xels. amgvari qmedeba<br />
iwvevs gadaulaxavi SiSis gancdas, anadgurebs adamians pirovnulad, xSiria<br />
am dros uneblie Sardvisa da defekaciis movlenebi, rac SemdgomSi<br />
damatebiT iwvevs sircxvilis gancdasac.<br />
aseve unda aRiniSnos, rom xSirad mimarTaven iseTi <strong>wamebis</strong><br />
situaciebis fotografirebas an video – audio Caweras, romelic iwvevs<br />
mZafr sircxvilis gancdas, magaliTad gaupatiureba da seqsualuri <strong>wamebis</strong><br />
sxva saxeebi da amis gamJRavnebiT aSineben <strong>wamebis</strong> msxverpls da aiZuleben<br />
mudmivad iyos maT daqvemdebarebaSi, asrulos maTi gankargulebebi; amgvari<br />
12
situaciisas gansakuTrebuli mniSvneloba eniWeba eTnokulturul faqtors;<br />
calkeul eTnikur jgufebSi gaupatiureba aRiqmeba saSinel codvad da<br />
amgvari situaciis Semdeg adamianma Tavi unda moiklas an Suri iZios da a.S.<br />
xSirad aseT situaciebSi pirovneba yvelaferze Tanaxmaa. erTis mxriv isini<br />
xdebian TviTon saxelmwifos mier inspirirebuli teroristuli dajgufebis<br />
wevrebi da awyoben teroristul aqtebs, romelic emsaxureba calkeuli<br />
saxelmwifoebis politikur zraxvebs, rogoricaa – qveynis dapyroba,<br />
<strong>ge</strong>nocidi da a.S., an meores mxriv, amgvari qalebi xdebian “Saxidebi”,<br />
sruliad brmad emorCilebian teroristTa moTxovnebs, maT amoZravebT<br />
mZafri SurisZiebisa da sircxvilis daZlevis gancda.<br />
Tavi III. <strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
fsiqikuri da fizikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
unda aRiniSnos rom <strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> gamoirCeva polimorfulobiT da<br />
waruSlel kvals tovebs rogorc adamianis fsiqikaze aseve mis fizikur<br />
janmrTelobaze. Zalzed Znelia moaxdino wamebiT gamowveul SedegTa<br />
diferencireba fsiqikur da fizikur simptomebad, vinaidan es simptomebi<br />
mWidrod arian gadajaWvuli erTmaneTze da axdenen urTierTzegavlenas,<br />
rac metwilad ganapirobebs darRvevaTa mravalferovnebasa da qronikuli<br />
mimdinareobis tendenciebs.<br />
aRniSnul naSromSi Cven, diagnostikis gaadvilebis mizniT, calke<br />
ganvixilavT <strong>wamebis</strong> fsiqikur da fizikur Sede<strong>ge</strong>bs, Tumca mowodebuli<br />
masalidan naTelia maTi mWidro da rTuli urTierTkavSiri.<br />
<strong>wamebis</strong> fsiqikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
rogorc cnobilia, wameba da gansakuTrebuli stresuli movlenebi,<br />
romelic seriozul saSiSroebas warmoad<strong>ge</strong>ns adamianis sicocxlisaTvis,<br />
iwveven seriozul stresul darRvevebs, romelTa simptomebic gamoirCeva<br />
polimorfulobiTa da mravalferovnebiT. amgvar travmul stresul<br />
movlenaTa Soris wamebas gansakuTrebuli roli eniWeba, vinaidan igi<br />
warmoad<strong>ge</strong>ns erTi admianis an jalaTTa jgufis mier meore adamianis an<br />
adamianebis jgufis mizandasaxul da <strong>ge</strong>gmazomier, winaswarganzraxul<br />
tanjvas, rac mniSvnelovan stress warmoad<strong>ge</strong>ns ara marto adamianis<br />
fizikuri arsebobisaTvis, rac upirates faqtors warmoad<strong>ge</strong>ns bunebrivi<br />
katastrofebis an omis dros, aramed fundamentur safrTxes uqmnis mis<br />
sulier arsebobasa da normalur fsiqikur funqcionirebas, Seicavs ra<br />
upiratesad moralurad gamanadgurebeli travmis faqtors, rac<br />
dakavSirebulia Seuracxyofisa da ususurobis, damokidebulebisa da<br />
momavlis mxriv sruli gaurkvevlobis gancdebTan.<br />
adamianis fsiqikur janmrTelobaze gansakuTrebiT mZime stresuli<br />
faqtorebis, maT Soris <strong>wamebis</strong>a da araadamianuri mopyrobis zegavlenis<br />
Seswavlas didi istoria aqvs. Tumca unda aRiniSnos, rom amgvari samecniero<br />
kvlevebi upiratesad warmoebulia omisa da bunebrivi katastrofebis dros<br />
13
dazaralebulTa Soris, an <strong>wamebis</strong> msxverplTa Soris cixeebidan<br />
ganTavisuflebis Semdeg da ar aris farTod Catarebuli kvlevebi <strong>wamebis</strong><br />
mwvave Sede<strong>ge</strong>bTan dakavSirebiT, kvlevebi cixeebSi arsebul <strong>wamebis</strong><br />
msxverplTa Soris da aseve specsamsaxurebis mier sabWoTa periodSi<br />
wamebagamovlil pirTa Soris, vinaidan amgvari kvlevebis Catareba sabWoTa<br />
periodSi iyo SeuZlebeli da amJamadac sirTules warmoad<strong>ge</strong>ns im qveynebSi,<br />
sadac dRemde farTod aris gavrcelebuli <strong>wamebis</strong> praqtika. ase rom <strong>wamebis</strong><br />
fsiqikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>s kvleva jerac ar aris srulyofili da saWiroebs<br />
mkvlevarTa seriozul Zalisxmevas misi gafarToebis mizniT.<br />
travmuli stresis faqtoris istoriuli mimoxilva<br />
1871 wlidan moyolebuli, franko - prusiis omidan dawyebuli, yvela<br />
gamokvleva miuTiTebda rom fsiqikuri aSlilobebis ricxvi omis dros<br />
sagrZnoblad matulobs. pirveli msoflio omis monacemebiT, ruseTis<br />
armiidan evakuirebuli iyo 35000 fsiqikuri problemebis mqone piri, maT<br />
Soris yvela fsiqiatriuli organizaciis statistikuri monacemebi<br />
miuTiTebda, rom fsiqozebis ricxvi ZiriTadad fsiqo<strong>ge</strong>niebis, reaqtiuli<br />
formebis xarjze matulobs, maSasadame daavadebebis, romelnic<br />
dakavSirebulia omis viTarebasTan (60% yvela evakuirebulidan).<br />
gamokvlevebis safuZvelze, romelic pirveli msoflio omis dros iyo<br />
Catarebuli, eWvs aRar iwvevda is garemoeba, rom: 1. omis dros fsiqikuri<br />
aSlilobebiT avadobis maCvenebeli mniSvnelovnad izrdeba; 2. sruliad<br />
cxadi gaxda, rom avadobis maCvenebeli izrdeba ara ZiriTadi fsiqozebis,<br />
aramed fsiqo<strong>ge</strong>nuri daavadebebis, e. i. nevrozebisa da reaqtiuli fsiqozebis<br />
xarjze. aseve, davas aRar iwvevda is garemoeba, rom araviTari specifiuri<br />
omis fsiqozi ar arsebobs, omis pirobebi iyeneben Cveulebriv paTologiur<br />
meqanizmebs. amaze miuTiTebda mSvidobian periodSi, miwisZvrebis dros,<br />
SemaZrwunebeli situaciebis Sedegad, ganviTarebuli fsiqo<strong>ge</strong>nuri reaqciebis<br />
Sesaxeb uamravi sailustaracio masala: miwisZvrebi SansiSi (1556w.),<br />
kalkutaSi (1667w.), mesinSi (1908w.), aseve _ 1916 wlis monacemebi Provence 11-26<br />
Tebervals <strong>ge</strong>mis CaZirvisas ganviTarebuli fsiqo<strong>ge</strong>nuri reaqciebis Sesaxeb,<br />
romelsac akvirdeboda Clunet, aqve unda aRiniSnos, rom reaqciebi,<br />
romelnic man ixila, isteriuls ar ganekuTvnebodnen.<br />
ase rom, 20-iani wlebisaTvis eWvs aRar iwvevda Zlieri<br />
matravmirebeli situaciebiT gamowveul fsiqikur aSlilobaTa mikuTvnebis<br />
sakiTxi fsiqo<strong>ge</strong>niebisadmi. rogorc cnobilia, termini "fsiqo<strong>ge</strong>nia"<br />
mowodebul iqna jer kidev gasuli saukunis miwurulSi Somer mier,<br />
romelic misi Sinaarsis Sesaxeb werda Semdegs: "fsiqo<strong>ge</strong>niis" saxelwodebis<br />
miRma me vgulisxmob daavadebaTa did jgufs, romelic aRniSnulia krebiTi<br />
saxelwodebiT "isteria"". aqve unda aRiniSnos, rom TviTon Somer uSvebda<br />
eTio<strong>ge</strong>nur faqtorTa kombinirebas fsiqo<strong>ge</strong>niis warmoSobaSi, rac ukve<br />
miuTiTebda im garemoebaze, rom axali cneba moicavda ara marto isterias,<br />
aramed mdgomareobebs mis farglebs miRmac. fsiqo<strong>ge</strong>nur faqtors cnobili<br />
<strong>ge</strong>rmaneli fsiqiatri Grisin<strong>ge</strong>r (1881w.) gadamwyvet rols aniWebda da<br />
miiCnevda rogorc "yvelaze mTavar da mdidar wyaros SeSlilobisa". magram<br />
am periodisaTvis jer kidev sadavo iyo fsiqo<strong>ge</strong>niaTa klasifikaciisa da<br />
nozologiis sakiTxebi. rogorc ukve iqna aRniSnuli, mravali mkvlevari<br />
14
maT ganixilavda rogorc isteriis gamovlinebebs, Tumca ukve cxadi iyo<br />
araisteriuli, wminda emociuri aSlilobebis arsebobac, razedac<br />
TvalnaTliv miuTiTebs Clovis Vincent monacemebi, romelic omis wina xazze<br />
awarmoebda dakvirvebebs. igi wers: "iq, sadac didi raodenobiT ecema<br />
naRmebi, rac iwvevs sikvdilianobasa da Wrilobebs, arasodes minaxavs<br />
isteriuli gamovlinebebi krunCxvebis, kontraqturisa da erTi an<br />
ramodenime kiduris paraliCis saxiT, me iq vxvdebodi mxolod emociuri<br />
rigis gamovlinebebs, yvelaze xSirad: cremlebs; kankals; gaSeSebis Setevebs<br />
(Un etat d'hebetude), romlis drosac avadmyofi gaunZrevelia, kiTxvebze ar<br />
pasuxobs; taqikardias; sunTqvis gaxSirebas; abnevas."<br />
20-ian wlebSi klinikur fsiqiatriaSi aRiniSna mniSvnelovani etapi<br />
fsiqo<strong>ge</strong>niaTa im jgufis Seswavlisa, romelic cnobilia reaqtiuli<br />
fsiqozebis saxelwodebiT, rac dakavSirebulia Karl Jaspers-is saxelTan. misi<br />
koncefciis Tanaxmad, reaqtiuli fsiqozebi viTardeba pirovnebasa da<br />
misTvis gausaZlis realobas Soris konfliqtis safuZvelze da, amave dros,<br />
es realoba aucileblad aisaxeba daavadebis klinikur suraTSi. Jaspers<br />
mixedviT, gausaZlisi realoba SeiZleba iyos patimroba, ubeduri<br />
SemTxvevebi, miwisZvrebi da saerTod katastrofani, dardi samSobloze,<br />
seqsualuri Zaladoba, Zlieri SiSi, SeZrwuneba, samxedro samsaxuri,<br />
enobrivi izolacia da sxv. mizezis mixedviT, igi Sesabamisad ganasxvavebda<br />
situaciis mixedviT provocirebul fsiqozebs: cixis fsiqozi; nostalgiuri<br />
fsiqozi; "guvernantis" paranoia; miwisZvriT gamowveuli fsiqozi da a.S. igi,<br />
mizezTa garda, ganasxvavebda agreTve reaqciaTa struqturas: isteriuli,<br />
paranoiduli, depresiuli, cnobierebis Secvla, primitiuli da sxva.<br />
"WeSmariti reaqtiuli fsiqozebisgan, albaT, Cven unda ganvasxvavoT, garda<br />
spontanuri da inspirirebuli fsiqozebisa, aseve mxolod sulieri<br />
SeZrwunebiT kauzalurad ganpirobebuli normidan gadaxris mdgomareobani,<br />
yovelgvari gasa<strong>ge</strong>bi kavSiris gareSe, rogoric aris mag. vazomotoruli,<br />
nevrasTeniuri sindromi, Tanmxlebi SiSis gancdiT da a.S. katastrofis<br />
Semdeg." _ wers Jaspers naSromSi "swavleba reaqtiuli fsiqozebis Sesaxeb".<br />
mis mier mowodebuli reaqtiul mdgomareobaTa kliniko - diagnostikuri<br />
kriteriumebi: paTologiuri reaqciis kavSiri fsiqikur travmasTan misi<br />
warmoSobis drois, Sinaarsisa da mimdinareobis mixedviT, dRemde<br />
klinikuri fsiqiatriisaTvis Zalze mniSvnelovania.<br />
Tumca unda aRiniSnos, rom 60 -iani wlebisaTvis aRwerili iqna<br />
reaqtiul mdgomareobaTa mogvianebuli formebi, anu travmuli momentidan<br />
Zalze daSorebuli formebi, romelTa drosac irRveva Jaspers "drois<br />
kavSiris" kriteriumi, Tumca travmuli movlena sruliad aisaxeba klinikur<br />
suraTSi. mogvianebul reaqciaTa SemTxvevaSi "latenturi" dro fsiqikur<br />
travmasa da paTologiur reaqcias Soris Zalze gaxangrZlivebulia da<br />
SesaZloa ramodenime welsac ki aRwevdes. (Шувалов, Гиляровский, WiTava).<br />
amis mizezad ZiriTadad travmis intrafsiqikuri gadamuSavebisa da saboloo<br />
gacnobierebis gaxangrZlivebuli procesi miiCneva, "aseve misi Sedegis asaxva<br />
pirovnebis sayofacxovrebo situaciaSi, rodesac pirovneba yoveli fexis<br />
nabijze grZnobs ukve momxdari usiamovnebis, an ubedurebis Sedegs." (WiTava).<br />
Semdgomi mniSvnelovani etapi globaluri travmebiT gamowveuli<br />
fsiqo<strong>ge</strong>niebis Seswavlisa dakavSirebulia meore msoflio omTan (1939 _ 1945<br />
ww.) amerikeli da ingliseli avtorebis mier 1941-1945 ww. nervul -<br />
15
fsiqiatriuli aSlilobebi warmod<strong>ge</strong>nilia umTavresad fsiqonevrozebis<br />
jgufiT, romelSic Sedis fsiqo<strong>ge</strong>niebis rogorc nevrozuli, aseve fsiqozuri<br />
formebi. farTod aris warmod<strong>ge</strong>nili omis periodis kvlevebi rusi<br />
avtorebis mier. fsiqo<strong>ge</strong>nuri aSlilobani maT mier ZiriTadad<br />
warmod<strong>ge</strong>nilia mwvave reaqtiuli fsiqozebiT: afeqto<strong>ge</strong>nuri stuporiTa da<br />
fugiformuli reaqciiT. ufro xSirad, vidre mwvave reaqciebi, gamovlenil<br />
iqna gaxangrZlivebuli reaqtiuli fsiqozebi. 1941 - 1945 ww. - Si maTi ricxvi<br />
ruseTSi samxedro mosamsaxureTa Soris Sead<strong>ge</strong>nda yvela reaqtiul<br />
fsiqozTa 93%. aRweril iqna Semdegi formebi: a) fsiqo<strong>ge</strong>nuri cnobierebis<br />
bindiseburi aSla (cnobierebis afeqturi Seviwroeba), Ф.И. Иванов<br />
monacemebiT, am jgufma Seadgina 16 - dan 27% - mde yvela reaqtiuli<br />
fsiqozisa. b) reaqtiuli depresia, romelic ganisazRvra rogorc omis<br />
drois wamyvani fsiqo<strong>ge</strong>nuri reaqcia (Е.О. Левикова, Е.Б. Мягкина, Н.И.<br />
Фелинская, Е.А. Попов, И.И. Веденский.). amave dros aRniSnavdnen, rom<br />
fsiqo<strong>ge</strong>nurad ganpirobebuli depresia xSirad gvxvdeboda rTuli<br />
sindromebis struqturaSi, mag. SiSis nevrozis dros, sadac adgili hqonda<br />
SfoTvis afeqts (А.Н. Молохов); gamoxatuli asTeniebisas, rac uflebas<br />
aZlevdaT gamoekveTaT asTeno - depresiuli mdgomareobani (Г.Е. Суханова,<br />
В.А. Гиляровский). reaqtiulma depresiebma Seadgina reaqtiul<br />
mdgomareobaTa 40% meore msoflio omis dros ruseTis armiaSi. g) aseve<br />
farTod iqna aRwerili da ganisazRvra rogorc wamyvani aSliloba<br />
reaqtiuli paranoidi, romelmac Seadgina 12% reaqtiuli mdgomareobebisa<br />
ruseTis armiaSi. igi gamoirCeoda mwvave dasawyisiT, simptomTa gamoxatuli<br />
fsiqoturobiTa da keTilsaimedo gamosavliT. С.Г. Жислин reaqtiuli<br />
paranoidis ganviTarebaSi gadamwyvet mniSvnelobas miakuTvnebda "droebiT<br />
Secvlil niadags", rac ganpirobebuli iyo egzo<strong>ge</strong>nuri da somato<strong>ge</strong>nuri<br />
faqtorebiT,. С.Г. Жислин naSromSi "mwvave paranoidebis Sesaxeb"<br />
gamoTqvamda Semdeg mosazrebebs: 1. ekzo<strong>ge</strong>nuri zegavlena (gadaRla,<br />
xangrZlivi uZiloba, araregularuli kveba, msubuqi gaciveba), rac droebiT<br />
cvlis pirovnebas adre misTvis araniSandoblivi mgrZnobiarobis<br />
mimarTulebiT, ganapirobebs situaciis diferencirebuli Sefasebis<br />
garTulebasa da rTuli konfliqtebis warmoqmnas. travmuli situaciis<br />
adgilas, romelic SesaZloa arc arsebobdes, Caenacvleba garegani viTareba,<br />
"gareSe gancdaTa mozRvaveba". 2. aseT pirobebSi ganviTarebuli mwvave<br />
paranoiduli reaqciebi _ garegani viTarebis paranoidi _ xasiaTdeba devnis<br />
bodviTi ideebiT, gamoxatuli SiSis afeqtiT, daavadebis mwvervalze<br />
cnobierebis SecvliT, mwvave movlenaTa gavlis Semdgomi amneziiT.<br />
meore msoflio omis SemaZrwunebel movlenaTa mravalferovnebam,<br />
rac dakavSirebuli iyo kolosalur msxverplTan da faSistur banakTa<br />
gamocdilebasTan, deportirebulTa did raodenobasTan, gamoiwvia<br />
fsiqopaTologiur aSlilobaTa iseTi saxeebi, romlebic warmoad<strong>ge</strong>ndnen<br />
gadatanili fsiqikuri travmatizaciis Soreul Sede<strong>ge</strong>bs.<br />
gadatanili fsiqikuri travmis Soreuli nervul - fsiqikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
yofil deportirebulTa Soris pirvelad, frangi eqimebis mier iqna<br />
Seswavlili. 1948 w. Dreifus da 1957w. Fishes miuTiTebdnen Seqcevad da<br />
Seuqcevad asTeniebze aRniSnul kontin<strong>ge</strong>ntSi. daavadebis ZiriTad niSnebs<br />
warmoad<strong>ge</strong>nda: wonaSi dakleba, naadrevi da swrafi dabereba,<br />
vazomotoruli aSlilobebi da darRvevebi saWmlis momnelebel sistemaSi.<br />
16
1950 w. frangma fsiqiatrma Targowla aRwera asTeniis mZime forma<br />
paroqsizmuli, emociuri ekmneziis SetevebiT yofil deportirebulebSi.<br />
Setevebi xasiaTdeboda miwaze uecari dacemiTa da cnobierebis dakargviT:<br />
avadmyofi borgavda an iwva umoZraod, sxva SemTxvevebSi gamoxatuli iyo<br />
zomieri motoruli agzneba, saxviTi moZraobebiTa da garkveul wilad<br />
SezRuduli metyvelebiT. Setevebis Semdeg viTardeboda sruli amnezia.<br />
frangi eqimebi, danieli eqimebisagan gansxvavebiT, xazs usvamen<br />
upiratesad fsiqo<strong>ge</strong>nuri faqtoris rols msgavsi aSlilobebis<br />
ganviTarebaSi (Misere Morale). fiziologiur danaklisTa Serwyma moralur<br />
tanjvasTan aRweril iqna rogorc deportirebulTa asTeniuri sindromi,<br />
romelic iyo kvalificirebuli rogorc fsiqikuri travmis Soreuli Sedegi.<br />
Targowla mixedviT, yofil frang deportirebulTa Soris asTeniis<br />
sindromi aRiniSneboda 65-70% - Si. Fishes miuTiTebda deportirebulTa<br />
Soris sikvdilianobis maRal procentze mosaxleobis ukiduresad<br />
gaWirvebul fenebTan SedarebiTac ki. 38000 frang deportirebulTagan<br />
16000, TiTqmis 50%, gardaicvala repatriaciis Semdeg (Desual 1957 w.).<br />
ungreTSi ganTavisuflebis Semdeg gardaicvala yofil deportirebulTa<br />
20% - ze meti (В.М. Морозов 1958w.). Michel (1957w.) Tvlida, rom "postbanakuri<br />
asTenia" SesaZloa ganixilebodes rogorc garkveuli nozologiuri<br />
erTeuli.<br />
1952 - 1954 ww. danielma eqimebma P. Helweg-Larsen et al., (1952w.) da K.<br />
Herman, P. Thy<strong>ge</strong>sen (1954 w.) aRweres nevrasTeniuli mdgomareobani yofil<br />
deportirebul danielTa Soris, rac aReniSneboda eqspatimarTa 75%.<br />
travmuli stresisa da misgan gamowveuli fsiqikuri darRvevebis<br />
Seswavlis sakiTxTan dakavSirebiT SeuZlebelia ar aRiniSnos im fsiqiatrTa<br />
da fsiqoTerapevtTa Rvawli, romelnic TviTve aRmoCndnen sakoncentracio<br />
banakTa tyveebi da sakuTar Tavze gamoscades faSizmis mTeli rigi<br />
ubedurebani meore msoflio omis dros. gansakuTrebul yuradRebas<br />
imsaxurebs Viktor Frankl, Adler, Cohen da Kolle dakvirvebebi. naSromSi<br />
"fsiqologi sakoncentracio banakSi", V. Frankl sakuTari gancdebisa da<br />
gamocdilebis safuZvelze tyveobisas osvencimis, dahaus da terezienStadtis<br />
sakoncentracio banakebSi, aRniSnavs rom tyveTa reaqciebi SesaZloa daiyos<br />
sam fazad: 1. sakoncentracio banakSi moxvedris Soki; 2. banakSi xangrZlivad<br />
yofnisas xasiaTis tipiuri cvlilebebi; 3. ganTavisufleba. Cohen mixedviT<br />
gamoyofilia Semdegi stadiebi: 1. pirveladi reaqciis faza; 2. adaptaciis<br />
faza; 3. apaTiis faza.<br />
Sokis fazas Cohen aRwers Semdegnairad: "me mqonda SegrZneba, rom me<br />
araviTari kavSiri ar maqvs am yovelivesTan, ToTqos yvelaferi erTad<br />
aRebuli me ar mexeba. Cemi reaqcia mJRavndeboda subieqtisa da obieqtis<br />
disociaciaSi. Tumca, bolosdabolos, mdgomareoba midioda uZlieres<br />
fsiqikur travmamde, roca axalmosuli i<strong>ge</strong>bda gazis kamerebis Sesaxeb, rac<br />
iwvevda SeZrwunebis mwvave reaqcias." V. Frankl Sokis fazas miakuTvnebs<br />
anomalur gancdaTa reaqciebs, Tumca iqve dasZens: "amave dros ar unda<br />
daviviwyoT, rom iseT anomalur situaciaSi, romelsac warmoad<strong>ge</strong>ns<br />
sakoncentracio banaki amgvar gancdaTa anomaluri reaqciebi aris raRac<br />
normaluri." meore, xasiaTobrivi cvlilebebisa da adaptaciis faza<br />
xasiaTdeboda apaTiiTa da agresiiT; fsiqoanalitikosTa SefasebiT,<br />
fsiqologiuri regresiT; pirovnebis Sizoiduri tipiT xasiaTobrivi<br />
17
cvlilebiT; xolo sakoncentracio banakSi yofnis uvadobis gancda iwvevda<br />
"momavlis dakargvis" SegrZnebas (Frankl, Cohen). Tumca Adler amis Sesaxeb<br />
werda: "ar SeiZleba ganvixiloT xasiaTis cvlileba rogorc pirovnebis<br />
azrebis saxecvlileba an moraluri dacema. Cveulebriv, uecrad ikar<strong>ge</strong>boda,<br />
TiTqos arc yofiliyos, mxolod garegnuli aRzrdiloba". Frankl exeba<br />
suicidebis problemasac sakoncentracio banakebSi, romelic, jer kidev<br />
pirveli msoflio omis droidan, cnobilia rogorc "mCxvletavi mavTulis<br />
(mavTulxlarTis) sindromi" (Vischer 1918w.). ganTavisuflebis fazis Sesaxeb<br />
Frankl werda: "banakidan ganTavisuflebuli jer isev ar aris gamosuli<br />
depersonalizaciis SegrZnebidan. mas jer kidev ar SeuZlia datkbes<br />
sicocxliT _ man jer unda iswavlos es, is amas gadaeCvia". aseve igi<br />
Hoffmeyer da Hertel-Wulff monacemebis gaTvaliswinebiT, aRniSnavs, rom<br />
ganTavisuflebis Semdeg damaxasiaTebeli simptomebi iyo: mousvenroba,<br />
daRlilobis SegrZneba, koncentraciis gauareseba, agznebadoba, erT<br />
adgilze yofnis garTuleba, mexsierebis daqveiTeba, gamRizianebloba,<br />
ve<strong>ge</strong>tatiuri simptomebi, depresiebi da Tavis tkivilebi. amgvari simptomebi<br />
aReniSneboda 78%; aqedan 47% uCioda "Ramis koSmarebs sakonctracio banakis<br />
saxiT". Kolle monacemebiT, farTod iyo warmod<strong>ge</strong>nili aRniSnul kontin<strong>ge</strong>ntSi<br />
qronikuli depresia. igi werda 1958 w.: "bevrs dResac ar SeuZlia daiviwyos<br />
TavianTi axloblebis dapatimrebasa da daxocvasTan dakavSirebuli<br />
gancdebi; es gancdebi sdevnian maT dRisiT da RamiT, sizmrebSic ki." jer<br />
kidev maSin igi eWvis qveS ayenebda am kontin<strong>ge</strong>ntSi depresiis qronikuli<br />
formisa da sxva fsiqoreaqtiul darRvevaTa mikuTvnebis sakiTxs "nevrozis"<br />
zogad krebiT mcnebasTan, vinaidan saxeze iyo am adamianTa cxovrebis sruli<br />
kraxi. maT depresiaze, Cveulebriv, naklebad moqmedebda ganTavisuflebis<br />
faqtic ki.<br />
posttravmul stresul aSlilobaTa warmoSobis preistoriaSi<br />
aRsaniSnavia E. Lindemann (1944w.) gamokvlevebi. igi miuTiTebda ra<br />
gaxangrZlivebuli stresis Semdgomi aSlilobebis garkveul<br />
Taviseburebebze, Semoitana "paTologiuri mwuxarebis" (Pathological Grief)<br />
cneba. misi azriT, am sindroms SesaZloa mivakuTvnoT subieqtis anomaluri<br />
reaqcia ubedurebaze, romlis Sedegadac viTardeba sxvadasxva fsiqikuri da<br />
fsiqosomaturi aSlilobani, maT Soris "sufTa nevrozebi". "paTologiuri<br />
mwuxarebis" sindromi, mkvlevaris azriT, SesaZloa ganviTardes uSualod<br />
ubedurebis Semdeg, an garkveuli drois gavlis Semdeg, SeiZleba mkafiod<br />
iyos gamoxatuli, an piriqiT Zalze sustad. avtorma es aSlilobebi<br />
daajgufa Semdegnairad: 1. fsiqo<strong>ge</strong>nurad ganpirobebuli somaturi<br />
aSlilobebi (yelSi moWeris SegrZneba, qoSini, amooxvra, mucelSi<br />
sicarielis SegrZneba, kunTovani sisuste, tanSi texvis SegrZneba, Tanmxlebi<br />
Tavis tkiviliT, <strong>ge</strong>movnebis moSla); 2. danaklisis mudmivi warmod<strong>ge</strong>niT<br />
Sewuxebuloba (micvalebulis da a.S.); 3. mwuxarebis grZnoba; 4. mtruli<br />
damokidebulebisa da gamRizianeblobis reaqciebi; 5. adre damaxasiaTebeli<br />
qcevis stereotipebis darRveva<br />
SemdgomSi W. Niderland naSromSi "gadarCenilTa sindromis klinikuri<br />
mimoxilva" da R. Lifton statiaSi "gadarCenilni hirosimaSi", gakeTebulia<br />
daskvna imis Sesaxeb, rom stresuli movlenebi da katastrofani iwveven<br />
18
xangrZliv fsiqikur aSlilobebs. aseTi mdgomareobani maT mier iqna<br />
kvalificirebuli rogorc "gadarCenilTa sindromi" (Survivor Syndrome).<br />
ufro mogvianebiT, A. Bur<strong>ge</strong>ss da L. Holmstrom Semoitanes<br />
"gaupatiurebulTa sindromis" (Rape-trauma Syndrome) cneba. am sindroms<br />
gansazRvravdnen rogorc specifiur fsiqosomatur sindroms, romelic<br />
uviTardeba gaupatiurebulTa daaxloebiT mesameds mogvianebiT periodSi<br />
da xasiaTdeba Cveuli emociurobis dakargviTa da "travmatofobiiT",<br />
momatebuli agznebadobiTa da gamRizianeblobiT, ganmeorebadi Ramis<br />
koSmarebiT.<br />
gasuli saukunis 70 - ian wlebSi klinicistTa gansakuTrebuli<br />
yuradReba kvlav miipyro adamianis fsiqikaze omis periodis stresebis<br />
gavlenis sakiTxma, rac dakavSirebuli iyo vietnamis omis masalebTan,<br />
romelTa safuZvelzec, C. Figley mier mowodebuli iqna termini<br />
"postvietnamis sindromi" (Post-Vietnam Syndrome), romelic Soreul<br />
periodSi xasiaTdeba upiratesad ganmeorebadi akviatebuli mogonebebiT,<br />
xSirad mkveTri warmosaxvebiT (Flashbacks), Tanmxlebi daTrgunulobisa da<br />
SiSis gancdiT, somaturi aSlilobebiT; gaucxoebisa da indiferentulobis<br />
mdgomareobiT, Cveuli interesebis dakargviTa da danaSaulis gancdiT;<br />
SemaSinebeli sizmrebiT, rac dakavSirebulia omis gamocdilebasTan;<br />
momatebuli agznebadobiT, gamRizianeblobiT, feTqebadobiT.<br />
amgvarad, 70 - iani wlebis bolosaTvis dagrovili masala miuTiTebda<br />
im garemoebaze, rom gansakuTrebuli travmuli stresiT gamowveuli<br />
fsiqikuri aSlilobani, matravmirebel faqtorTa sxvadasxvaobis miuxedavad,<br />
xasiaTdebian erTgvarovnebiTa da specifiurobiT da ar Tavsdebian<br />
fsiqikur aSlilobaTa arcerT sayovelTaod miRebul nozologiaSi. swored<br />
amitom, M. Horowitz da Tanaavtorebis mier es aSlilobebi gamoyofil iqna<br />
damoukidebel sindromad, saxelwodebiT "posttravmuli stresuli<br />
aSliloba" (Posttraumatic Stress Disorder - PTSD) da pirvelad 1980w. Setanil<br />
iqna amerikul diagnostikur klasifikaciaSi DSM - III - Si rogorc calke<br />
klinikuri forma; SemdgomSi, imave avtorTa mier, SemuSavebuli iqna am<br />
aSlilobis kliniko - diagnostikuri kriteriumebi, romlebic 1987w. Setanil<br />
iqna DSM - III - R - Si. amJamad es kriteriumebi farTod aris warmod<strong>ge</strong>nili<br />
DSM - IV - Si (rubrikaSi "SfoTviTi aSlilobani") da 1991w. - dan Setanilia<br />
rogorc calke klinikuri forma msoflio jandacvis organizaciis<br />
daavadebaTa saerTaSoriso klasifikaciis me - 10 gadasinjvaSi (ICD - 10),<br />
rubrikaSi "reaqcia mZime stresze da adaptaciis darRvevebi" da Seesabameba<br />
Semdegi kodi: F - 43.1.<br />
rogorc ukve iqna aRiniSnuli <strong>wamebis</strong> fsiqikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> ara<br />
sakmarisad aris Seswavlili, maT Soris aRsaniSnavia, rom kvlavac<br />
daud<strong>ge</strong>nelia korelacia <strong>wamebis</strong> calkeul meTodebsa da maT mier gamowveul<br />
fsiqikur aSlilobebs Soris (Basoglu, 1992). aseve arsebobs azri da unda<br />
aRiniSnos, rom es azri figurirebs yvela gansakuTrebuli stresuli<br />
situaciiT gamowveuli aSlilobebis <strong>ge</strong>nezis analizSic, rom wamebiT<br />
gamowveuli fsiqikuri garTulebebi damokidebulia asakze, sqesze,<br />
eTnokulturul Taviseburebebsa da politikur Tu religiur Sexedulebebze<br />
(Somnier da sxva, 1992).<br />
19
samecniero literaturaze dayrdnobiTa da Cveni gamokvlvebis<br />
analizis Sedegad cxadi gaxda, rom yvelaze metad gavrcelebul fsiqikur<br />
aSlilobas <strong>wamebis</strong> SemTxvevaSi warmoad<strong>ge</strong>ns posttravmuli stresuli<br />
aSliloba da aseve xSiria misi qronikuli da garTulebuli an<br />
kombinirebuli variantebi, romlis Sesaxebac SemdgomSi iqneba saubari.<br />
posttravmuli stresuli aSlilobis epidemiologiis sakiTxebi<br />
PTSD-is cnebis klinikuri Sinaarsis dad<strong>ge</strong>nisa da dazustebis Semdeg<br />
Seswavil iqna misi gavrcelebis xarisxi. dReisaTvis gamoqveynebulia<br />
mravali epidemiologiuri kvlevis monacemi, romelic PTSD-is gavrcelebis<br />
saorientacio suraTs gvaZlevs. Tumca aqve unda aRiniSnos, rom amgvari<br />
epidemiologiuri kvlevebi mwiria <strong>wamebis</strong> SemTxvevaSi.<br />
H.C. Archibald, R.D. Tuddenham (1965) mier Seswavlili iqna asakobrivi<br />
procesebis gavlena stresul reaqciaTa gamovlinebebze. meore msoflio<br />
omis dros travmirebulTa Soris gamokvlevebisas omidan 20 wlis Semdeg<br />
maT ivaraudes, rom posttravmuli stresuli darRvevebis simptomebi<br />
asakTan erTad ufro ikveTeba. meore msoflio omis damTavrebis 40 wlis<br />
Semdeg yofil samxedro tyveebSi PTSD aRiniSneboda 67% - Si (Kluznik J.C.,<br />
1986).<br />
PTSD-is gansakuTrebiT maRali xarisxi aRwerilia yofil<br />
deportirebulTa da sakoncentracio banakebis yofil tyveTa Soris, 90%-dan<br />
100%-mde. aRniSnuli kvlevebi Catarebuli iqna koreis omis yofil<br />
patimarTa Soris (P.B. Sutker, Daniel K. et al., 1988 - 1990), meore msoflio omis<br />
yofil patimarTa Soris (Z. Solomon, Y. Neria, O. Abraham et al., 1992-1993),<br />
aseve sparseTis yuris samxedro konfliqtis dros holokavis msxverplTa<br />
Soris (Z. Solomon, E. Pra<strong>ge</strong>r, 1991-1992). xolo amerikis samSvidobo misiis<br />
jarebSi sparseTis yuris konfliqtis dros PTSD aRweril iqna 8% - Si.<br />
(What Is PTSD? The American Jurnal of Psychiatry, Editorial, 1997)<br />
damwvrobiT hospitalizirebul pacientTa Soris Catarebuli<br />
gamokvlevebis Sedegad 2, 6 da 12 Tvis Semdeg, 1990 - 91 ww, Sesabamisad PTSD<br />
aRmoCenil iqna 35,2%, 40%, 45,2%. mniSvneloba eniWeboda damwvrobis<br />
farTobs, saxis dazianebasa da subieqtur prediqtorebs. (S. Perry, et al., 1992).<br />
seqsualuri Zaladobis msxverplTa Soris PTSD varirebs 46% - 66%<br />
farglebSi. (Becker I.V. et al., 1984, Browne A., Finkelhor D. 1986, Nadelson C.C.<br />
1989, Bowners I.T. et al., 1991).<br />
gansakuTrebiT maRalia PTSD-is gavrcelebis xarisxi ltolvilTa<br />
Soris. <strong>ge</strong>nocidis msxverpl kambojel ltolvilTa Soris PTSD aRmoCenil<br />
iqna 86%. (Carlson E.B., Rosser - Hogan R., 1991). indo-CineTis ltolvilTa<br />
Soris 322 pacientidan 226 aRweril iqna mimdinare PTSD, xolo kidev 15<br />
aSliloba ganuviTarda mogvianebiT (Kinril, Frederikson, Rath, Fleck, Karls.,<br />
1984). ltolvilTa Soris PTSD-is yvelaze maRali procenti, 93%, aRwerilia<br />
laosel mTis xalxSi (Main), xolo yvelaze dabali vietnamis ltolvilebSi<br />
_ 54% (R.C. McKelvey, J.A. Webb, 1996). "eTnikuri wmendis" msxverpl bosniel<br />
ltolvilTa Soris PTSD aRwerilia 65%, xolo SemTxvevaTa 35% _ depresia<br />
(S.M. Weine, D.F. Becker, et al., 1995).<br />
PTSD -is gavrcelebis xarisxi amerikelTa monacemebiT (C.S. North,<br />
E.M. Smith et al., 1994) saSualod varirebs 19%-dan _ 80%-mde.<br />
20
amgvarad, epidemiologiuri monacemebi SesamCnevad varirebs 3,5% dan<br />
67% procentamde saSualod sxvadasxva faqtorebis gaTvaliswinebiT<br />
(travmis xasiaTi, asaki, sqesi, socio-kulturuli da eTno-kulturuli<br />
gansxvavebani da sxva). rig avtorTa azriT, aseTi sxvaobis mizezad erTiani<br />
zusti kriteriumebis ararseboba gvevlineba. mTeli rigi avtorebi miiCneven,<br />
rom gansakuTrebiT sastiki <strong>wamebis</strong> SemTxvevaSi posttravmul stresul<br />
aSlilobaTa simptomebi gvxvdeba praqtikulad 100 % SemTxvevaSi.<br />
posttravmuli stresuli aSlilobis etiologiisa da paTo<strong>ge</strong>nezis sakiTxebi<br />
gansakuTrebuli stresuli situaciiT ganpirobebuli fsiqikuri<br />
darRvevebis, reaqtiul mdgomareobaTa etiologiisa da paTo<strong>ge</strong>nezis sakiTxi<br />
pirveli msoflio omidan moyolebuli, farTo ganxilvis sagans<br />
warmoad<strong>ge</strong>nda. am sakiTxebTan dakavSirebiT mdidari masala mogvca pirveli<br />
da meore msoflio omis gamocdilebam, romlis drosac safuZvlianad iqna<br />
Seswavlili travmuli da omis periodis nevrozebi, aseve sxva<br />
fsiqoreaqtiuli darRvevebi.<br />
pirveli msoflio omis droidan moyolebuli im sakiTxis Sesaxeb, Tu<br />
ra roli eniWeba travmuli fsiqo-nevrozebis ganviTarebaSi fsiqikur<br />
travmas, aqvs Tu ara mas paTo<strong>ge</strong>nezuri mniSvneloba, Tu mxolod<br />
provokaciuli, arsebobda didi uTanxmoeba, romelic daiyvaneboda imaze, Tu<br />
romeli momenti _ egzo<strong>ge</strong>nuri Tu endo<strong>ge</strong>nuri _ aris gadamwyveti<br />
gansakuTrebuli stresiT gamowveul fsiqikur darRvevaTa warmoqmnaSi.<br />
1950 w. W. Sargant, E. Slater aRniSnavdnen travmuli nevrozis<br />
ganviTarebaSi garegani agresiis gadamwyvet mniSvnelobas da amtkicebdnen,<br />
rom garkveul viTarebaSi, roca adamianebi Zalzed travmirebulni arian,<br />
"aravis gaaCnia imuniteti".<br />
PTSD etiologiisa da paTo<strong>ge</strong>nezis Tanamedrove koncefciebi<br />
metnaklebad asaxaven travmul nevrozTan dakavSirebiT warsulSi arsebul<br />
koncefciaTa Soris konfliqts.<br />
mTel rig avtorTa mixedviT (Brett E.A., Spitzer R.L., Williams J.B.; Green<br />
B.L., Lindy J.D.; Horowitz M.J.; Millier T.W.), PTSD–is safuZvels warmoad<strong>ge</strong>ns<br />
fsiqikuri travma, romelic aRiniSneba rogorc gansakuTrebuli movlena<br />
(Life Stress Event) da romelic iwvevs mZime fsiqikur stress. aseTi "movlena"<br />
yvela SemTxvevaSi uCveuloa pirovnebisaTvis da Tan axlavs SiSi,<br />
SeZrwuneba da umweobis gancda.<br />
fsiqikuri travma _ "movlena" _ SesaZloa iyos rogorc piradi,<br />
individualuri: gaupatiureba, axlobeli adamianis daRupva, wameba,<br />
Zaladoba, aseve _ masobrivi, saerTo: omi, bunebrivi katastrofani da sxva.<br />
zogierTi travmuli movlena, mag. wameba, yovelTvis iwvevs PTSD, xolo<br />
sxva, mag. satransporto katastrofa, mxolod zogierT SemTxvevaSi. rac<br />
ufro xangrZlivia fsiqikuri travmis "movlenis" moqmedeba, miT ufro didia<br />
PTSD ganviTarebis albaToba (П.В. Каменченко).<br />
PTSD warmoSobis erT-erT yvelaze ufro mniSvnelovan da seriozul<br />
mizezad iTvleba admianis ZiriTad uflebaTa darRveva, rac Cveulebriv<br />
organizebuli Zaladobis saxiT vlindeba. (In<strong>ge</strong> Genefke; Lone Jacobsen, Knud<br />
Smidt-Nielsen, Rachel Yehuda, boasz Kahana, James Schmeidler, Steven M.<br />
Southwick, Skye Wilson, Earl l. Giller; Zahava Solomon, Yuval Neria, Abraham Ohry<br />
21
et al.; Edward Pra<strong>ge</strong>r) es koncefcia farTod aris aRiarebuli msoflio<br />
jandacvis organizaciis mier. damkvidrebulia Semdegi gansazRvreba:<br />
"adamianTaSorisi miyeneba gamoxatuli tkivilisa da tanjvis, romelic ar<br />
warmoad<strong>ge</strong>ns aucileblobas, organizebuli jgufis mier deklarirebuli an<br />
nagulisxmebi strategiis Sesabamisad da/anu ideaTa da damokidebulebis<br />
sistemiT. es TavisTavSi moicavs yovelgvar Zaladobriv qmedebas, romelic<br />
miuRebelia zogadsakacobrio standartebis poziciidan da aqvs kavSiri<br />
msxverplis SegrZnebebTan." organizebuli Zaladoba, gaeros adamianis<br />
uflebaTa sayovelTao deklaraciis Sesabamisad, aseve moicavs "wamebas,<br />
sastik, arahumanur an damamcirebel mopyrobas an dasjas". sasamarTlos<br />
gareSe patimroba, cru ekzekuciebi, mZevalTa ayvana an sxva nebismieri forma<br />
Tavisuflebis Zaladobrivi warTmevisa agreTve ganxilulia organizebuli<br />
Zaladobis gansazRvrebaSi (Э. Хофф).<br />
faqtorTa mTeli rigi aZlierebs fsiqikur travmas. maT Soris<br />
upiratesad mniSvnelovania _ sikvdilis uSualo albaToba, msxverplTan<br />
identifikacia, socialuri kavSirebis dakargva, Soreuli <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>s mxriv<br />
gaurkvevloba, dagvianebuli mkurnaloba, an mkurnalobis ar arseboba,<br />
umweobis gancda, gancdebiT urTierTinducireba (Durham T.W., Horowitz M.J.,<br />
Wilner N., Kaltreider N., McDeniel E.G., Ковалев В.В., Асанова Н.К.).<br />
iyo mcdeloba ganesazRvraT travmis fizikuri da emociuri<br />
Semad<strong>ge</strong>nloba, Tumca aRmoCnda, rom xSir SemTxvevaSi PTSD uviTardebodaT<br />
pirebs, romelTac ar miuRiaT sxeulis dazianeba, magram romelnic<br />
intensiurad ganicdidnen fizikuri ganadgurebis potenciur risks. mravali<br />
mkvlevari fizikur da emociur travmas Soris amgvar dayofas miiCnevs<br />
xelovnurad da Tvlis, rom am or komponents Soris yovelTvis arsebobs<br />
mWidro urTierTkavSiri. (Padovoni L., 1950, Fenichel O., 1953; Kardiner A.,<br />
Karonyi E.K., 1977; Weil F., 1985).<br />
15 wlis, 1980 - 1995, ganmavlobaSi, warsulSi travmul nevrozTan<br />
dakavSirebiT Bonhoffer - Oppenheim davis msgavsad, arsebobda didi<br />
konfliqti PTSD eTiopaTo<strong>ge</strong>nezTan dakavSirebiT travmul da<br />
konstituciur koncefciebs Soris.<br />
mkvlevarTa erTi jgufi askvnis, rom PTSD ganviTarebaSi gadamwyveti<br />
roli ganekuTvneba konstitucias, ganviTarebis fiqsacias, an <strong>ge</strong>netikur<br />
predispozicias. kerZod ki pirovnebebs isteriuli pirovnuli<br />
organizaciiTa da warsulSi ganumuxtavi emociuri stresebiT, disociaciuri<br />
tendenciebiT ufro xSirad uviTardebaT PTSD, amitom isini PTSD<br />
ganixilaven, rogorc naklovani pirovnebis reaqcias (Ch.R. Marmar, D.S.<br />
Weiss, W.E. Schlen<strong>ge</strong>r, J.A. Fairbank, K. Jordan, R.A. Kulka, R.L. Hough). xolo<br />
Breslau N., Davis G.C., Andresski P., Peterson E. Tvlian, rom PTSD upiratesad<br />
uviTardebaT mamakacebs bavSvobaSi deviaciuri darRvevebiT da<br />
ganviTarebis dabali doniT, romelTa naTesavebSi gamovlenilia fsiqikuri<br />
paTologiisa da alkoholizmis SemTxvevebi.<br />
Andreasen N.C., Horowitz M.J., Figley C.R., Green B.L., Lindy J.D., Rahel<br />
Yehuda, Alexander C. McFarlane paTo<strong>ge</strong>nezur rols PTSD ganviTarebaSi<br />
eqstremalur travmul movlenas aniWeben (Extremely Traumatic Event) da<br />
miiCneven, rom PTSD warmoad<strong>ge</strong>ns adaptaciis bunebriv proces<br />
eqstraordinarul situaciaSi da misi simptomTa paterni ar aris<br />
damokidebuli konstituciur midrekilebaze. maTi azriT, PTSD warmoad<strong>ge</strong>ns<br />
22
normaluri pirovnebis reaqcias aranormalur, araordinarul cxovrebis<br />
pirobebze.<br />
Resnick H.S., Kilpatric D.G., Kramer T.L., Best C.L.; Yehuda R., Pitman R.K.,<br />
Foy D.W. miiCneven, rom PTSD ganviTarebis riski ufro metia ganmeorebiTi<br />
travmatizaciis SemTxvevaSi, vidre pirveladi travmis SemTxvevaSi.<br />
aseve PTSD ganviTarebis riski metia premorbidulad alkoholizmiTa<br />
da narkotikuli nivTierebebiT datvirTul pirovnebebSi, rasac adasturebs<br />
rogorc vietnamis, aseve avRaneTis omis veteranTa Soris Catarebuli<br />
gamokvlevebi. (Tom Williams, Jelinek J.M., James Newman, П.И. Сидоров, М.Ф.<br />
Лукманов.)<br />
V. Charlot et al, aseve Краснянский А.Н., romelsac didi wvlili miuZRvis<br />
avRaneTis omis veteranTa kvlevaSi, did mniSvnelobas PTSD ganviTarebaSi<br />
stresis momentSi pirovnebis fiziologiur mdgomareobas aniWebs.<br />
"gansakuTrebiT mniSvnelovania fizikuri gamofitva, arasakmarisi Zili,<br />
sakvebisa da wylis ukmaroba (deficiti), anu yovelive, rac iwvevs<br />
daRlilobas brZolaSi" _ wers igi.<br />
Atkinson B., Henderson J.M., Sparr B.W., Deal R., vietnamis omis<br />
veteranebze dakvirvebis Sedegad miiCneven, rom erT-erTi wamyvani faqtori<br />
PTSD etiologiaSi aris travmirebulis araswori Sefaseba da<br />
arakeTilganwyobili damokidebuleba.<br />
mniSvnelovani roli PTSD etiopaTo<strong>ge</strong>nezSi eniWeba moralur da<br />
msoflmxedvelobriv faqtors, vinaidan axlad miRebuli eqstraordinaruli<br />
gamocdileba ar Tavsdeba pirovnebis adre arsebul sqemebSi da iwvevs<br />
faseulobaTa sistemis msxvrevas, iseTi bazisuri fenomenebis xelhyofas,<br />
romlis safuZvelzec pirovneba qmnis warmod<strong>ge</strong>nebs sakuTar Tavze,<br />
samyaroze da am samyaroSi Tavis adgilze. (Weil F., Jonathan Shay).<br />
mkvlevarTa nawili PTSD etiologiaSi mniSvnelovan rols aniWebs<br />
eTno-kulturul Taviseburebebs, Tumca es sakiTxebi dReisaTvis<br />
arasakmarisadaa Seswavlili (J. Marsella, Matthew J. Friedman).<br />
msoflio jandacvis organizaciis gadawyvetilebiT, PTSD<br />
gansakuTrebuli riskis jgufebs miekuTvneba:<br />
1. bavSvebi da mozardebi, romelTa mSoblebic iqnen moklulni, an oblebi,<br />
an bavSvebi da mozardebi, romelTa mSoblebic gaSorebulni arian,<br />
dangreuli ojaxebidan da romelnic cxovroben saomar zonaSi, an<br />
ltolvilni da iZulebiT gadaadgilebulni.<br />
2. martoxela moxucebi, mcxovrebni omis zonaSi, ltolvilni, an iZulebiT<br />
adgilnacvalni, romelTac esaWiroebaT socialuri daxmareba.<br />
3. qalebi, romelTac ganicades pirveladi travmatizacia (gaupatiureba,<br />
wameba), an meoradi travmatizacia (bavSvebis an qmris mokvla, ojaxis<br />
struqturis darRveva da cxovrebis socio-ekonomiuri pirobebis mkveTri<br />
gauareseba).<br />
4. mamakacebi, romelTac ganicades omis fsiqologiuri Tu fizikuri<br />
travmebi (moicavs sakoncentracio banakebSi yofnas, wamebas; agreTve<br />
ltolvilni da iZulebiT adgilnacvalni).<br />
5. pirovnebebi Sereuli eTnikuri warmoSobiT, an mcxovrebni Sereul<br />
ojaxebSi, Sereuli qorwinebebiT, eTnikuri wmendis msxverplni.<br />
aseve unda aRiniSnos, rom dazaralebulni SesaZloa iyos aramarto<br />
"movlenis" uSualo monawileni. msgavs gancdebSi erTvebian ojaxis wevrebi,<br />
23
mezoblebi, maSvelni da sxv. (K. Cormie, J. Howell), aseve D. Jones azriT _<br />
savadmyofoebisa da prozeqturebis TanamSromelnic.<br />
amgvarad, PTSD eTiologiaSi dReisaTvis kauzaluri mniSvneloba<br />
eniWeba araordinarul travmas da es aSliloba ganixileba, rogorc<br />
kanonzomieri reaqcia aranormalur situaciaze da SeiZleba ganuviTardes<br />
nebismier individs. mniSvnelovan rols PTSD ganviTarebaSi TamaSobs:<br />
pirovnebis istoria, fsiqikuri Tu somaturi mdgomareoba travmatizaciis<br />
momentSi, msoflmxedveloba, faseulobebi da moraluri dayenebebi<br />
travmamde. aseve mniSvnelovani roli eniWeba "movlenis" Serwymas<br />
socialur-fsiqologiur problemebTan: uZiloba, SimSili, wylis nakleboba,<br />
sicive, ener<strong>ge</strong>tikuli problemebi da sxv., rac iwvevs pirovnebis damcavi<br />
meqanizmebis ganlevadobasa da qmnis paTologiurad Secvlil niadags. eTnokulturaluri<br />
Taviseburebani, tradiciuli, religiuri Sexedulebani,<br />
romelTa msxvrevac ganskuTrebiT mniSvnelovania ama Tu im eTnikuri<br />
jgufisa Tu pirovnebisaTvis, aseve garSemomyofi sociumis damokidebuleba,<br />
sazogadoebis reaqcia, socialuri pirobebi, meoradi travmebi "movlenis"<br />
damTavrebis Semdgom gansakuTrebiT moqmedeben PTSD mimdinareobasa da<br />
simptomTa simyareze.<br />
did sirTules warmoad<strong>ge</strong>ns PTSD paTo<strong>ge</strong>nezuri meqanizmebis<br />
gansazRvra, vinaidan dReisaTvis arsebobs sxvadasxva Sexedulebani am<br />
sakiTxisadmi da ramdenime principulad gansxvavebuli midgoma<br />
Seswavlisadmi. (П.В. Каменченко). aqedan gamomdinare E. Brett ganasxvavebs<br />
paTo<strong>ge</strong>nezis fsiqologiur, biologiur da kompleqsur modelebs.<br />
paTo<strong>ge</strong>nezis fsiqologiur modelebs Soris gansakuTrebiT<br />
sayuradRebo da dReisaTvis aRiarebulia M. Horowitz modeli, igi eyrdnoba<br />
Z. Freud ideebs, aseve sakuTar klinikur Tu eqsperimentul gamocdilebas.<br />
Z. Freud ikvlevda ra pirveli msoflio omis monawile jariskacebs,<br />
romelTac aReniSnebodaT Ramis koSmarebiT, ivarauda, rom es sizmrebi<br />
gamoxataven "travmul xatebs" pirvelad lokalizacias, xolo maTi<br />
ganmeorebadoba _ dacvis infantilur formas, roca ubedurebis mudmivi<br />
aracnobieri aRd<strong>ge</strong>na mexsierebaSi iwvevs damcavi gamocdilebis formirebas.<br />
sqematurad es gamoiyureba Semdegnairad: garegani zemoqmedeba _ mogonebebi<br />
_ avadmyofuri efeqti _ dacva. xolo am SemTxvevebSi gamovlenili<br />
darRvevebi mis mier kvalificirebul iqna rogorc nevrozuli _ "travmuli<br />
nevrozi". ufro mogvianebiT 1939 w., naSromSi "mose da monoTeizmi", Z. Freud<br />
aRniSnavs, rom travmuli nevrozis dros adgili aqvs negatiur da pozitiur<br />
reaqciebs. pirvelni, TiTqosda gandevnian travmas daTrgunviT, gaqceviTa da<br />
fobiebiT, xolo meoreni _ piriqiT, axseneben mas mogonebebis, xatebisa da<br />
fiqsaciebis saxiT. M. Horowitz reaqciaTa am jgufebs Seesabameba "uaryofisa"<br />
da "ganmeorebadi gancdis" simptomTa jgufebi. garegani zemoqmedebis<br />
faqtori M. Horowitz gansazRvra, rogorc "absoluturad axali informaciis<br />
Semcveli "travmuli stresuli movlena", romelis integraciac unda<br />
moaxdinos pirovnebam winamorbed cxovrebiseul gamocdilebaSi."<br />
mTlianobaSi M. Horowitz sqema gamoiyureba Semdegnairad: travmuli stresi<br />
_ uaryofa _ ganmeorebiTi gancda _ SeTviseba. klinikuri dakvirvebebisa da<br />
specialurad SemuSavebuli kiTxvaris safuZvelze M. Horowitz daaskvna, rom<br />
simptomurad "uaryofa" vlindeba amneziiT, yuradRebis darRveviT, zogadi<br />
fsiqikuri SeboWilobiT, SenelebiT, travmis momagonebeli nebismieri<br />
24
movlenidan, an masTan dakavSirebuli asociaciebidan gaqcevis tendenciiT.<br />
"ganmeorebadi gancdis" simptomebi xasiaTdeba ganmeorebadi akviatebuli<br />
azrebiT, Zilis darRveviT, Ramis koSmarebiT, "Flashbacks" disociaciuri<br />
epizodebiT, SfoTvis SegrZnebiT.<br />
Z. Freud, M. Horowitz Sexedulebebma ganviTareba hpova E. Brett, R. Ostroff<br />
SromebSi, romelTac PTSD paTo<strong>ge</strong>nezuri meqanizmi warmoadgines, rogorc<br />
"gandevnisa" da "ganmeorebiTi gancdis" fsiqologiur movlenaTa<br />
urTierTobis Sedegi.<br />
ukanaskneli wlebis neirofiziologiuri da bioqimiuri gamokvlevebis<br />
<strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> daedo safuZvlad PTSD biologiuri modelis Seqmnas (Davidson J.,<br />
Walker J.I., Kilts C., Mendelson G.), romelTa mixedviT PTSD paTo<strong>ge</strong>nezuri<br />
meqanizmi ganpirobebulia endokrinuli sistemis funqciis darRveviT, rac<br />
gamowveulia zezRurblovani stresuli zemoqmedebiT.<br />
dReisaTvis ufro metad perspeqtiulad iTvleba paTo<strong>ge</strong>nezis<br />
Teoriuli modelebi, romelnic iTvaliswineben PTSD ganviTarebis rogorc<br />
fsiqologiur, aseve biologiur aspeqtebs. am pirobebs yvelaze metad<br />
Seesatyviseba L. Kolb, B. Green, J. Lindy, T. Miller neirofsiqologiuri<br />
hipoTezebi. kerZod, vietnamis omis veteranebze Catarebuli<br />
fsiqofiziologiuri da bioqimiuri kvlevebis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>s ganzogadebiT,<br />
miuTiTeben, rom intensivobiTa da xangrZlivobiT gansakuTrebuli<br />
mastimulirebeli zemoqmedebis Sedegad warmoiqmneba Tavis tvinis qerqis<br />
neironebSi cvlilebebi, sinafsur gadacemaTa blokireba da neironTa<br />
daRupvac ki. am dros, upirveles yovlisa, ziandeba tvinis zonebi, romlebic<br />
pasuxism<strong>ge</strong>belia agresiulobasa da Zilis ciklze. avtorTa klinikuri<br />
dakvirvebebi dadasturebuli iyo laboratoruli diagnostikis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>T.<br />
<strong>wamebis</strong> fsiqikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>s upiratesad gamovlenili<br />
klinikuri formebi:<br />
<strong>wamebis</strong> mwvave periodis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>s Seswavla, rogorc ukve aRvniSneT<br />
Zalzed limitirebulia da am gancdaTa Sefaseba Tu analizi upiratesad<br />
eyrdnoba anamnezur da postfaqtum monacemebs.<br />
Cvens mier Catarebuli kvlevebis Sedegad fsiqo – reabilitaciis<br />
centri « empaTia »s monacemebiT, yvelaze xSirad mwvave periodSi gvxvdeba<br />
emociur – Sokuri reaqciebi (saerTo ricxvidan #255 amgvari reaqcia<br />
aReniSneboda 245 – 96 %), romelsac xSir SemTxvevaSi Tan sdevda suiciduri<br />
azrebi, an para – suiciduri qmedebani an TviT–dazianebis faqtebi (56<br />
SemTxvevaSi – 21,9 %), aqve unda aRiniSnos, rom fsiqikuri movlenebs Tan<br />
sdevda xSir SemTxvevaSi somaturi darRvevebi, romelic gamoixateboda:<br />
Tavis tvinis travmiT, gonebis dakargviT (146 SemTxveva – 57,30 % saerTo<br />
ricxvidan 255), sxvadasxva saxis hemoragiuli sindromi cemis an sxva saxis<br />
<strong>wamebis</strong> Sedegad ganviTarebuli (87 SemTxveva – 34,10 %) da tkiviliT<br />
gamowveuli travmuli Sokis sindromi (128 SemTxvevaSi – 50, 2 %).<br />
Cvens mier warmoebuli kvlevebis Sedegad cxadi gaxda, rom <strong>wamebis</strong><br />
mwvave periodSi vxvdebiT afeqtur – Sokuri reaqciebis rogorc<br />
stuporozul variants, aseve eqsploziur – agznebiT reaqciebs.<br />
stuporozuli variantis dros upiratesad warmod<strong>ge</strong>nili iqna iseTi<br />
25
simptomebi rogoric aris : « fsiqikis gayinva » - gaSeSeba, rogorc<br />
fsiqikuri funqciebis, aseve fizikuri, rasac xSir SemTxvevaSi Tan axlda<br />
ukiduresi gamofitvisa da gadaRlis gancda, xSirad Tanmxlebi insomniiT;<br />
yovelive aRniSnuls xSirad Tan sdevda cnobierebis Seviwroebisa da<br />
dezorientaciis, depersonalizaciis gancdebi. amgvar situaciaSi <strong>wamebis</strong><br />
msxverplni veRar aRiqvamen Seqmnil situacias, ver wvdebian kargad<br />
SekiTxvis an saubris Sinaars, SezRudulia moqmedebebi da TviTkontrolis<br />
meqanizmebis funqcionireba, am dros igi meqanikurad advilad awers xels<br />
yovelgvar SemoTavazebas, ar swevs winaaRmdegobas araviTar qmedebaze ;<br />
ukiduresad Senelebulia, SezRuduli an ararsebulia reqciebi. amgvar<br />
mdgomareobas xSirad win uswrebs zezRurblovani fizikuri Tu fsiqikuri<br />
zemoqmedebis momenti, aseve ukiduresi umweobisa da situaciaze<br />
damokidebulebis gancda. amgvari aSlilobebi upiratesad vlindeba qalebSi,<br />
igi aseve farTod warmod<strong>ge</strong>nilia mozardebSi, Tumca sakmaod xSirad<br />
gvxvdeba mamakacebSic.<br />
msxverplis amgvari « gayinuli » mdgomareoba umeteswilad<br />
arasworad aRiqmeba jalaTebis mier da ganixileba « mdumare protestisa da<br />
winaaRmdegobis reaqciad», rac iwvevs maT kidev ufro gaRizianebasa da<br />
sisastikes.<br />
reaqciis agznebadi tipi xasiaTdeba eqsploziuri–brutaluri<br />
reaqciebiT, agzneba atarebs qaosur xasiaTs. xSiria am SemTxvevaSi suicidis<br />
mcdeloba an suicidi, Tan sdevs cnobierebis Seviwroeba, ar xdeba situaciis<br />
swori aRqma, daqveiTebulia TviTkontroli, mosalodnelia TviTdazianebis<br />
SemTxvevebi ; fsiqlogiuri meqmizmi am dros upiratesad Semdegia: autaneli<br />
tanjva, iwvevs fsiqikis zezRurblovan gaRizianebas, am yvelafridan Tavis<br />
daRwevis cnobier Tu aracnobier survilsa da xSirad situaciis Sewyvetis<br />
motiviT gauazrebel ukontrolo qmedebas, rasac mohyveba suicidi an<br />
TviTdazianeba; Tumca aqve unda aRiniSnos, rom xSirad amgvari qmedeba<br />
sruliad gacnobierebulia da mizanmimarTulia situaciis Sewyvetaze: <strong>wamebis</strong><br />
msxverpli amjobinebs sikvdils amgvari tanjvis gagrZelebas, vinaidan<br />
misTvis situacia, fizikuri Tu moraluri tkivili gausaZlisi xdeba. amgvari<br />
reaqcia Cvens mier upiratesad aRweril iqna mamakacebs Soris. raRa Tqma<br />
unda, igi iseve, rogorc stuporozuli varianti jalaTebis kidev ufro<br />
gasastikebas iwvevs.<br />
unda aRiniSnos, rom amgvari reaqciebi warmoad<strong>ge</strong>ns normaluri<br />
adamianis normalur reaqcias aranormalur da sastik movlenaze da mis<br />
ganviTarebaSi wamebas unda mieniWos gadamwyveti mniSvneloba.<br />
« stresze mwvave reaqciis » diagnostikuri kriteriumebi mocemulia<br />
daavadebaTa saerTaSoriso klasifikaciis me – 10 gadasinjvis (ICD – 10)<br />
TavSi F (fsiqiatria), kerZod ki F 43 – reaqcia mZime stresze da adaptaciis<br />
darRveva.<br />
aRniSnuli darRvevis kodia F 43.0.<br />
mwvave reaqcia stresze – klinikuri gamovlinebebi<br />
« es aris mniSvnelovani simZimis tranzitoruli aSliloba, romelic<br />
uviTardebaT pirebs, romelTac ara aqvT gamoxatuli fsiqikuri aSliloba,<br />
pasuxad gansakuTrebul fsiqikur an fsiqologiur stresze da romelic,<br />
26
Cveulebriv, amoiwureba ramodenime saaTis an dRis ganmavlobaSi. amgvar<br />
stresul faqtorad SesaZloa gvevlinebodes Zlieri matravmirebeli<br />
garemoeba, romelic emuqreba adamianis an misTvis Zvirfasi adamianis<br />
usafrTxoebas, sicocxles, fizikur mTlianobas (mag. bunebrivi katastrofa,<br />
ubeduri SemTxveva, brZola, danaSaulebrivi qmedeba, gaupatiureba) an<br />
uCveulod mkveTri da SemaSinebeli socialuri mdgomareobis / an<br />
garemocvis cvlileba, magaliTad uamravi axloblis dakargva an saxlSi<br />
xanZari. aSlilobis ganviTarebis riski izrdeba fizikuri gamofitvisa da<br />
organuli faqtorebis arsebobisas »<br />
komentari : rogorc vxedavT, naklebad aris asaxuli <strong>wamebis</strong> faqtori da<br />
misi roli am daavadebis ganviTarebaSi, rac metyvelebs kvlevaTa<br />
naklebobaze.<br />
diagnostikuri kriteriumebi<br />
unda iyos gansazRvruli da mkafio kavSiri droSi uCveulo stresoris<br />
zegavlenasa da simptomTa gamovlinebas Soris; dasawyisi Cveulebriv ar<br />
aris TandaTanobiTi an iwyeba ramdenime wuTSi. amasTanave simptomebs:<br />
a) aqvT Sereuli xasiaTi da suraTi aris cvalebadi ; inicirebis stadiaze<br />
gabruebis simptomebTan erTad vlindeba depresia, SfoTva, sibraze,<br />
umweobis gancda, hiperaqtiuloba da gariyuloba, magram arcerTi maTgani<br />
ar prevalirebs xangrZlivad.<br />
b) amoiwureba swrafad (yvelaze didi ramodenime saaTSi) in SemTxvevebSi,<br />
sadac SesaZlebelia stresuli faqtoris moSoreba. im SemTxvevebSi, roca<br />
stresi xangrZlivdeba an Tavisi bunebidan gamomdinare ar SeiZleba Sewydes,<br />
simptomebi lagdeba 24 – 48 saaTidan sami dRis ganmavlobaSi TandaTanobiT.<br />
moicavs :<br />
krizisul mdgomareobas ;<br />
mwvave krizisul mdgomareobas ;<br />
sabrZolo gadaRlas ;<br />
fsiqikur Soks<br />
(ICD – 10 1999)<br />
rogorc ukve iqna aRniSnuli, fsiqikuri aSliloba, romelic upiratesad<br />
xSirad gvxvdeba <strong>wamebis</strong> msxverplTa Soris aris posttravmuli stresuli<br />
aSliloba, misi mwvave Tu qronikuli variantebi.<br />
posttravmuli stresuli aSlilobis klinika da <strong>diagnostika</strong><br />
rogorc cnobilia, PTSD pirvelad, mTeli rigi gamokvlevebis<br />
safuZvelze, M. Horowitz mier 1980 w. iqna SemoRebuli da amave wels igi iqna<br />
Setanili, rogorc calke klinikuri forma amerikul diagnostikur<br />
klasifikaciaSi _ DSM-III (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders _<br />
fsiqikur aSlilobaTa diagnostikuri da statistikuri saxelmZRvanelo).<br />
DSM-II gamoxatuli stresiT gamowveuli fsiqikuri aSlilobebi, gamoxatuli<br />
27
stresuli reaqciebi da tranzitoruli situaciuri darRvevebi<br />
miekuTvneboda mwvave simptomatur distress, xolo gaxangrZlivebuli<br />
formebi SfoTvisa da depresiul nevrozebs. xolo wamyvani roli am<br />
darRvevaTa ganviTarebaSi ganekuTvneboda fiqsaciis movlenasa da<br />
<strong>ge</strong>netikur predispozicias, ekzo<strong>ge</strong>nur stresi ki miCneuli iyo, rogorc<br />
araspecifiuri faqtori, romelic avlenda, gamoaaSkaravebda da<br />
axangrZlivebda fsiqiatriul simptomTa mimarT diaTezs. filosofiuri,<br />
socialuri, fsiqologiuri da klinikuri mosazrebebisa da koncefciebis<br />
gaTvaliswinebiT, SemoRebuli iqna PTSD diagnozi, romlis ganviTarebaSic<br />
kauzaluri mniSvneloba eniWeba eqstraordinarul travmas, romelic<br />
ganisazRvreba rogorc travmuli stresuli movalena (Life Stress Event) da<br />
SesaZloa ganuviTardes nebismier normalur adamians. PTSD warmoad<strong>ge</strong>ns<br />
bunebriv process adptaciisa eqstraordinarul stresul situaciaSi da<br />
missi simptomTa paterni ar aris damokidebuli premorbidul<br />
konstituciaze. (M. Horowitz, Rachel Yehuda, Alexander McFarlane). James<br />
Neuman, Tomas Williams et al. aRniSnaven, rom PTSD aris bunebrivi, Seqcevadi<br />
procesi, normaluri reaqcia aranormalur SemTxvevaze 6 Tvis ganmavlobaSi<br />
da am periodSi igi ganixileba, rogorc mwvave aSliloba, xolo PTSD<br />
gadazrdisas qronikul procesSi monawileobs faqtorTa kompleqsi da maT<br />
Soris premorbiduli fsiqopaTologiuri ganwyoba. travmuli stresis<br />
Semswavleli sauniversiteto centris mier es faqtorebi identificirebuli<br />
iqna "sam WrilSi _ travmuli stresorebi, pirovnebis Taviseburebani da<br />
socialuri da garemomcveli faqtorebi _ romelTa mudmivi kompleqsuri<br />
urTierToba TamaSobs gadamwyvet rols aSlilobis gaxangrZlivebaSi."<br />
(Lindy, Grace, Green, 1984). amerikis fsiqiatrTa asociaciis mier 1980 wlidan<br />
PTSD gaxangrZlivebuli da qronikuli formebi ganixileba, rogorc<br />
"nevrotizaciis procesi". pirovnebebSi, romelTac ar aReniSnebodaT<br />
premorbidulad fsiqikuri aSlilobebi da gamoxatuli stresis Sedegad<br />
ganuviTardaT PTSD, igi ganixileba, rogorc "reaqtiuli nevrozi". im pirTa<br />
Siris, romelTac premorbiduli pirovnuli organizacia aris normaluri<br />
an mcired nevrotuli PTSD ganixileba, rogorc ZiriTadi diagnozi. James<br />
Newman "ZiriTad diagnozSi" gulisxmobs fsiqikur aSlilobas, romelzedac<br />
unda iqnas ZiriTadad fokusirebuli mkurnalobis strategia, aseT<br />
SemTxvevebSi PTSD ZiriTad simptomebad miCneulia travmuli movlenis<br />
mtkivneuli mogonebebi. xolo im pirTa Soris, romelTac premorbidulad<br />
aReniSnebodaT gamoxatuli nevrotuli organizacia PTSD ZiriTad<br />
simptomebTan erTad aReniSnebaT "fiqrebi travmamdel konfliqtebze. PTSD<br />
yovelTvis iwvevs amgvari intrapersonaluri konfliqtebis egzacerbacias,<br />
rac aqtualuri rCeba PTSD simptomTa reducirebis Semdegac. iTvleba, rom<br />
PTSD upiratesad uviTardebaT pirovnebebs Sesustebuli adaptaciis unariT.<br />
im pirTa Soris, romelTac aReniSnebaT ZiriTadi diagnozi PTSD,<br />
gamoyofen, am aSlilobis or umTavres faqtors: travmis pirovnebisaTvis<br />
aqtualuri movlenebis akviatebuli mtkivneuli mogonebani da xasiaTobrivi<br />
cvlilebebi, romelic uviTardeba pirovnebas am mogonebaTa gavleniT.<br />
mogonebani klinikurad gamoxatulia sxvadasxva formiT; romelTagan<br />
upiratesad gavrcelebulia: 1. akviatebuli fiqrebi, romelTa drosac<br />
uneblied kvlav ganicdeba travmuli movlena, an fiqrebi dakavSirebuli<br />
trvmul movlenasTan. 2. Ramis koSmarebi, romlis drosac travmuli movlena<br />
28
xelaxla ganicdeba mkafiod da detalurad. Ramis koSmarebi epizodebis<br />
saxiT gansakuTrebiT vlindeba stresul situaciebSi, an rodesac axlovdeba<br />
travmuli movlenis saiubileo TariRebi. Zilis darRveva TiTqmis<br />
yovelTvis PTSD damaxasiaTebeli paternia, im SemTxvevebSic ki, roca ar<br />
vlindeba Ramis koSmarebi da igi gamoixateba CaZinebis gaZnelebasa da<br />
gamoRviZebisas gamouZinarobis SegrZnebaSi. es xSirad warmoad<strong>ge</strong>ns<br />
alkoholisa da narkotikebis gamoyenebis mizezs, "TviTmkurnalobis" mizniT,<br />
rac iwvevs "ukukavSiris efeqts", romlis gamoc Ramis koSmarebi vlindeba<br />
ufro intensiurad.<br />
akviatebuli mogonebebi vlindeba ufro iSviaTad, vidre Ramis<br />
koSmarebi da ZiriTadad realurad, naTeli cnobierebis fonze, Tumca<br />
SesaZlebelia gaxangrZlivebuli disociaciuri mdgomareobis ganviTarebac,<br />
romelic cnobilia "Flashbacks" epizodebis saxelwodebiT (disociaciuri<br />
epizodi, rodesac travmuli movlena an masTan dakavSirebuli situaciebi<br />
TiTqos kvlav meordeba). amgvari disociaciuri epizodebi damaxasiaTebelia<br />
metad Zlieri travmatizaciis SemTxvevaSi, rodesac travmul movlenas<br />
warmoad<strong>ge</strong>ns mZime fizikuri travma, wameba, incesti da sxva. "Flashbacks"<br />
epizodebi upiratesad uviTardebaT narkotizaciis, an alkoholizaciis, an<br />
sxva saxis intoqsikaciis fonze. disociaciis epizodebis arseboba miuTiTebs<br />
PTSD mkveTrad gamoxatul, mZime formaze.<br />
akviatebulobaTa simptomebi aseve vlindeba qcevaSic. travmis<br />
msxveplT aqvT mZime, usiamovno emociebi, rodesac isini fiqroben an<br />
gaixseneben travmul movlenas, rac iwvevs SfoTvis momatebas da amitom<br />
damaxasiaTebelia im situaciebisgan gaqceva, Tavisarideba, romelnic<br />
axseneben travmis Sesaxeb. qcevis es paterni amerikis fsiqiatrTa asociaciis<br />
mier ganixileba, rogorc "kontr-fobiuri" (Counter Phobic) qceva, romelic<br />
xSir SemTxvevaSi iwvevs pirovnebis ganmartoebisaken tendenciebis,<br />
garemosagan izolirebasa da TavisTavSi Caketvas, urTierTobebis<br />
problemebs.<br />
zemoT moyvanili simptomebi damaxasiaTebelia M. Horowitz mier<br />
mowodebuli ganmeorebis fazisaTvis (Intrusive/Repetive Phase).<br />
upiratesad PTSD qronikuli da rTuli formebisTvis<br />
damaxasiaTebelia M. Horowitz mixedviT gandevnis/uaryofis (Avoidance/Denial<br />
Phase) fazis simptomTa arseboba, romelic xasiaTdeba travmasTan<br />
dakavSirebuli, Tu mimdinare problemebis gandevniT, rac vlindeba<br />
depresiul an piriqiT agresiul reaqciaSi, gansakuTrebiT im situaciebSi,<br />
romelnic stimulacias uweven travmuli movlenis gaxsenebas. am SemTxvevaSi<br />
pacientebi Tavs arideben mkurnalobas, im motiviT, rom amaze saubari, ver<br />
Secvlis verafers, da acxadeben, rom maT ar gaaCniaT raime emocia.<br />
gandevnis, uaryofisa da emociuri "gayinvis" (Psychic Numbing)<br />
simptomebi mniSvnelovani da damaxasiaTebelia PTSD klinikuri<br />
suraTisaTvis. am simptomTa arsebobisas klinicistTa varaudiT saqme gvaqvs<br />
xasiaTobriv cvlilebebTan, risTvisac damaxasiaTebelia adaptaciis unaris<br />
daqveiTeba. aseTi xasiaTobrivi cvlilebebi premorbidulad arsebuli<br />
pirovnuli, xasiaTobrivi darRvevebisagan gansxvavebiT, gamoirCeva<br />
TviTkritikis maRali maCvenebliTa da danaSaulis, TviTgvemis gancdiT.<br />
PTSD erTerT centralur simptomad miCneulia TviTbraldebis<br />
gancda, rac gulisxmobs travmul situaciaSi pirovnebis sakuTari qceviT,<br />
29
moqmedebiT ukmayofilebas. "me rom ase movqceuliyavi da a.S." amgvari<br />
TvTbraldebis "laqa" aReniSnebaT im pirT, romelTac ganicades Zalze mZime<br />
travma, romelnic gaxdnen adamianebis sikvdilis an damaxinjebis<br />
TviTmxilvelni. amgvari gancdebi farTod aris aRwerili masalebSi<br />
vietnamis omis veteranebis Sesaxeb, aseve holokavis msxverplTa Soris da<br />
sxva masobrivi travmatizaciis SemTxvevebisas. TviTbraldebis, danaSaulis<br />
gancada upiratesad vlindeba Semdegi postulirebiT _ "me ratom gadavrCi,<br />
roca sxva daiRupa". amgvari gancdis arseboba miuTiTebs depresiul<br />
simptomatikaze. depresia warmoad<strong>ge</strong>ns PTSD Tanmxleb Taviseburebas. (T.<br />
Williams).<br />
Semdgomi simptomi, romelic gvexmareba diferencialuri<br />
diagnostikisas, aris TviTkontrolis dakargvis SiSi, rac vlindeba<br />
momatebuli gamRizianeblobisa da agznebadobis simptomebSi, impulsur<br />
emociebsa da qcevaSi da iwvevs adaptaciis darRvevebs, urTierTobebis<br />
problemebs, rac ukidures SemTxvevaSi vlindeba eqsploziur xasiaTobriv<br />
cvlilebebSi, rac SesaZloa atarebdes gamudmebuli "feTqebadobis", an<br />
iSviaTi feTqebadobis xasiaTs.<br />
mravali avtoris azriT, PTSD ar warmoiqmneba "vakuumSi", yvela<br />
adamians axasiaTebs garkveuli premorbiduli pirovnuli Taviseburebani,<br />
magram iTvleba, rom janmrTelni avaddebian ufro iSviaTad, vidre<br />
premorbidulad fsiqikuri problemebis mqone pirebi, iseTi anamneziT,<br />
rogoric aris alkoholizmi da narkotikebis an sxva nivTierebebis<br />
gamoyeneba, Tavis qalas travmebi, pirovnuli aSlilobani da sxva. aqedan<br />
gamomdinare xSir SemTxvevaSi PTSD Serwymulia sxva darRvevebTan,<br />
alkoholizmi da narkomania, pirovnuli aSlilobani, da sxva fsiqikuri<br />
aSlilobani. aseT SemTxvevebSi iTvleba, rom PTSD ufro mZime xasiaTisaa.<br />
(Card J.J., Domash M.D., Sparr L.F., Figley C.R., Hedlin H. et al., Horowitz M.J.,<br />
Symonds M., Van Der Kolk et al.).<br />
unda aRiniSnos, rom rigi avtorebi PTSD klinikaSi upiratesobas<br />
aniWeben ara "akviatebul mogonebaTa", aramed "gandevnisa da uaryofis,<br />
emociuri gayinvis" simptomebs da maT miiCneven am aSlilobisaTvis<br />
paTognomurad, centralur fenomenad. (Edna B. Foa, Davis S. Riggs, Beth S.<br />
Gershuny, 1995).<br />
PTSD diagnostikuri kriteriumebi pirvelad 1987 w. iqna Setanili<br />
DSM-III damatebaSi DSM-III-R, xolo amJamad srulyofilad aris mocemuli<br />
DSM-IV, rubrikaSi "SfoTviTi aSlilobani, sadac Seesabameba kodi _ 309.81.<br />
DSM-IV mixedviT es kriteriumebi Semdegia:<br />
A. pirovneba ganicdis stresis zemoqmedebas, roca erTdroulad arsebobs<br />
Semdegi ori garemoeba: 1. pirovneba uSualod ganicdis an mxilveli da<br />
monawilea gansakuTrebuli stresuli movlenisa, es "movlena" SesaZloa<br />
iyos: sikvdili, sicocxlis safrTxe, seriozuli dazianeba, Seurachyofa,<br />
fizikuri ganadgurebis muqara. 2. pirovnebis sapasuxo reaqcia moicavs:<br />
intensiur SiSs, umweobisa da saSinelebis gancdas. SeniSvna: bavSvebSi<br />
SeiZleba gamovlindes dezorganizebuli da aJitirebuli qceva.<br />
B. matravmirebeli movlena mudmivad, persistentulad ganicdeba Semdegi<br />
gzebiT: 1. momxdaris xelmeore da daJinebuli ganmeoreba, warmod<strong>ge</strong>nebis,<br />
azrebisa da SegrZnebebis saxiT. SeniSvna: bavSvebSi ganmeorebad<br />
TamaSebSi vlindeba travmis Tema da aspeqtebi. 2. akviatebuli<br />
30
damTrgunveli sizmrebi travmis Sesaxeb. Senisvna: bavSvebSi SesaZloa<br />
iyos gaucnobierebeli koSmaruli sizmrebi. 3. SegrZneba da qveva, TiTqos<br />
pirovneba kvlav imyofeba matravmirebel situaciaSi (gacocxlebuli<br />
warmod<strong>ge</strong>nebi, iluziebi, halucinaciebi, "Flashbacks" epizodebi). SeniSvna:<br />
bavSvebi TamaSSi aRad<strong>ge</strong>nen matravmirebel situacias. 4. intensiuri<br />
fsiqologiuri gancda im Sinagan an garegan mizezebze, romlebic<br />
axseneben, an simbolurad gamoxataven travmas. 5. intensiuri<br />
fsiqologiuri reaqcia im Sinagan an garegan gamRizianeblebze, romlebic<br />
axseneben, an simbolurad gamoxataven travmas.<br />
C. travmasTan asocirebul stimulTagan mudmivi gaqceva da ganurCevloba<br />
garSemo momdinare movlenebisadmi, rac pirovnebas travmamde ar<br />
aReniSneboda. es SesaZloa gamovlindes Semdegi sami /an meti/ saxiT: 1.<br />
travmasTan dakavSirebuli azrebis, gancdebisa an saubrisagan gaqcevis<br />
mcdeloba. 2. im saqmianobisagan, adgilebisa da adamianebisgan Tavis<br />
arideba, romelnic iwvevs mogonebebs travmis Sesaxeb. 3. travmis<br />
umniSvnelovanesi aspeqtebis aRd<strong>ge</strong>nis SeuZlebloba. 4. mniSvnelovan<br />
saqmianobaSi monawileobis, an interesTa gamoxatuli Sesusteba. 5.<br />
gaucxoebisa da sxvebisagan ganmartoebis SegrZneba. 6. afeqtebis SezRudva<br />
(siyvarulis grZnobis gancdis SeuZlebloba). 7. momavlis<br />
uperspeqtivobis gancda (fiqrebi, rom ar eyoleba ojaxi, Svilebi, ar<br />
eqneba kariera an normaluri adamianuri cxovreba).<br />
D. gamoRviZebis persistentuli simptomebi, romelic ar aRiniSneboda<br />
travmamde, rac vlindeba Semdegi ori an meti niSniT: 1. CaZinebis<br />
gaZneleba an Zilis daRveva. 2. gamRizianebloba an ganrisxeba. 3.<br />
koncentraciis gaZneleba. 4. sifxizlis momateba. 5. momatebuli SiSis<br />
grZnoba.<br />
E. B, C, D kriteriumTa simptomebis xangrZlivoba unda aRematebodes 1 Tves.<br />
F. aRelveba iwvevs klinikurad mniSvnelovan mdgomareobas an socialuri<br />
da adaptaciuri meqanizmebis moSlas, an funqcionirebis sxva<br />
mniSvnelovani mxareebis moSlas.<br />
DSM-IV mixedviT, PTSD mimdinareobis mixedviT, gamoyofilia mwvave,<br />
qronikuli da dagvianebuli formebi. mwvave _ diagnostirdeba, Tu<br />
simptomebi aRiniSneba araumetes 3 Tvisa. qronikuli _ Tu simptomebi<br />
grZeldeba 3 Tveze metxans. dagvianebuli: Tu stresul movlenasa da<br />
simptomatikis gamovlenas Soris gasulia ara nakleb 6 Tvisa.<br />
1991 wlidan PTSD diagnozi Setanil iqna msoflio jandacvis<br />
organizaciis daavadebaTa saerTaSoriso klasifikaciis me-10 gadasinjvaSi<br />
(ICD-10 /International Classification of diseasis - 10 Revision/), rubrikaSi reaqcia<br />
gamoxatul stresze da adaptaciuri aSlilobani da Seesabameba kodi _ F<br />
43.1., moicavs travmul nevrozs.<br />
ICD-10 mixedviT PTSD warmoad<strong>ge</strong>ns dagvianebul, gaxangrZlivebul<br />
reaqcias, gamowveuls mxolod da mxolod sicocxlisaTvis saSiSi stresuli<br />
movlenebiTa da situaciebiT, romelTac SesaZloa gamoiwvion zogadi<br />
distresi nebismier adamianSi.<br />
ICD-10 mixedviT tipiur, paTognomur simptomebad miCneulia travmis<br />
ganmeorebadi gancdis simptomebi, xolo "gandevnis" simptomebi ar aris<br />
miCneuli diagnostikisaTvis aucileblad, aseve ve<strong>ge</strong>tatiuri darRvevebi,<br />
emociuri aSlilobani da qcevis darRvevebi SesaZloa arsebobdes, magram ar<br />
31
iTvleba pirvelxarisxovnad diagnostirebisas. latenturi periodi<br />
SesaZloa arsebobdes ramdenime kviridan 6 Tvemde, Tumca SesaZlebelia<br />
PTSD diagnostireba mogvianebiTac, Tu saqme gavaqvs tipiur niSnebTan.<br />
winaswarganwyobis faqtorebad miCneulia pirovnuli Taviseburebani,<br />
kerZod ki kompulsuri da asTeniuri, aseve nevrologiuri darRvevebi,<br />
Tumca ar iTvleba diagnozis ganviTarebis aucilebel pirobad.<br />
DSM-IV gansxvavebiT, ICD-10 mixedviT iTvleba, rom sxva simptomebTan<br />
erTad yovelTvis gvxvdeba SfoTva da depresia, mosalodnelia<br />
suicidaluri ideaciebis arseboba, gamoyofilia ve<strong>ge</strong>tatiuri komponentic,<br />
Tumca ar aris moCneuli paTognomurad. am or klasifikacias Soris<br />
gansxvaveba aris aseve mimdinareobis sakiTxebSi. ar aris gamoyofili mwvave<br />
da dagvianebuli formebi, xolo qronikuli forma aris droSi<br />
Semofargluli da Semotanilia Soreuli <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>s cneba. kerZod<br />
"pirovnebis damacarielebeli stresis Soreuli qronikuli <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>, anu<br />
isini, romelnic manifestirdebian stresuli zemoqmedebidan aTwleulebis<br />
Semdeg, unda ganisazRvros F 62.0.<br />
F 62.0. warmoad<strong>ge</strong>ns axal diagnozs, romelic ganisazRvreba, rogorc<br />
"pirovnebis qronikuli cvlilebebi katastrofis gadatanis Semdeg". es<br />
darRveva viTardeba im SemTxvevebSi, roca stresi imdenad Rrma aris, rom<br />
ar saWiroebs pirovnuli Taviseburebebis gaTvaliswinebas. amgvar stresebs<br />
miekuTvneba sakoncentracio banakSi yofna, wameba, stiqiuri ubedureba,<br />
sicocxlisaTvis saSiS garemoebaSi xangrZlivad yofna (mag. mZevali,<br />
tyveoba). da iTvleba, rom es aSliloba SesaZloa ganviTardes PTSD<br />
manifestirebuli, Sualeduri fazis gareSe. misTvis paTognomurad aris<br />
miCneuli Semdegi kriteriumebi, romlebic pirovnebas manamde ar<br />
aReniSneboda: 1. samyarosadmi mtruli damokidebuleba, undobloba. 2.<br />
socialuri gamijvna. 3. uimedobisa da sicarielis SegrZneba. 4. gamudmebuli<br />
mRelvarebis, ToTqosda gamudmebuli safrTxis , "ufskrulis piras<br />
arsebobis" qronikuli gancda. 5. gaucxoebis gancda.<br />
rigi avtorebis azriT, PTSD diagnostikur kriteriumebSi ar aris<br />
warmoCenili fsiqosomaturi komponentebi, rac iTvleba erT-erT<br />
damaxasiaTebel fenomenad gansakuTrebuli travmiT gamowveuli<br />
darRvevebisaTvis, iseTebi rogoric aris asTma, kuW-nawlavis da gulsisxlZarRvTa<br />
sistemis paTologia da sxva. (Jacob D. LIndy, Bonnie L. Green,<br />
Mary Grace).<br />
PTSD eTno-kulturaluri aspeqtebi arasrulyofilad aris<br />
Seswavlili, Tumca arsebuli eTno-kulturaluri kvlevebis safuZvelze<br />
gamovlenil iqna travmis ganmeorebadoba, magaliTad mravaljeradi<br />
seqsualuri Zaladoba bavSvebze, evro-amerikul kulturaSic ki, cema<br />
koreel diasaxlisebSi da sxva, ris safuZvelzec SemoRebul iqna "Complex<br />
PTSD" cneba. (Antony J. Marsella, Matthew J. Friedman).<br />
eTnikur wmenda gadatanil bosniel ltolvilebze Catarebuli<br />
gamokvlevebis Sedegad, avtorTa nawilis azriT, omis dros adgili aqvs<br />
mravaljerad travmatizacias, rac xSirad xdeba mizezi mravalferovani<br />
aSlilobebisa, romelic scildeba PTSD sazRvrebs, ris gamoc SemoRebuli<br />
iqna cneba "travmuli stresuli aSliloba" (TSD /Traumatic Stress Disorder/),<br />
rasac ganekuTvneba 1. medikamentebis, narkotikebisa da alkoholis<br />
gamoyeneba. alkoholizmis, narkomaniisa da toqsikomaniis ganviTareba. 2.<br />
32
eqsploziur reaqciebi travmis msgavs, an situaciis simbolurad<br />
gamaxsenebel umniSvnelo stimulze, romelic amnezirdeba pirovnebis mier. 3.<br />
eqsploziuri reaqciebi kombinirebuli alkoholis, an narkotikebis<br />
xmarebasTan, rac iwvevs suicidur an asocialur qmedebebs an kriminalur<br />
Zaladobas ojaxis an sazogadoebis wevrebze. 4. sxva SemTxvevaSi TSD iwvevs<br />
qr. invalidizacias fsiqikuri aSlilobebiT. 5. fsiqo-somaturi simptomebi da<br />
daavadebani. 6. reaqtiuli fsiqozuri qmedeba. 7. travmis transmisia TaobebSi.<br />
TSD dros PTSD simptomebi xSirad Tan erwymis iseT aSlilobebs,<br />
rogoricaa depresia, disociaciuri fenomeni, pirovnebis Secvla,<br />
destruqciuli qmedebani, sxvadasxva usiamovno SegrZnebebi, agznebadoba da<br />
disforiuloba agresiul fantaziebTan kombinaciaSi. (Steven M. Weine, Daniel<br />
F. Becker et al.)<br />
Александровский miwiZvrebis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>sa da Cernobilis avariis<br />
Sede<strong>ge</strong>bze dakvirvebis safuZvelze aRwers socialur-stresul darRvevebs da<br />
PTSD atipiur formebs, romelTaTvisac ar aris niSandoblivi TvalsaCino<br />
"ganmeorebadi gancdis" simptomTa arseboba.<br />
somxeTis miwisZvris (1988 w.) da baSkireTSi gazsadenze avariis (1989w.)<br />
Sedegad dazaralebulTa dakvirvebebis Sedegad В.В. Ковалев da Н.К. Асанова<br />
mier post-stresuli darRvevebi kvalificirebul iyo, rogorc "panikurdepresiuli<br />
aSlilobani".<br />
avRaneTis omis veteranebze Catarebuli dakvirvebebis Sedegad П.И.<br />
Сидоров., М.Ф. Лукманов askvnian, rom omis veteranTa Soris upiratesad<br />
damaxasiaTebelia pirovnuli aSlilobani.<br />
amgvarad, dReisaTvis PTSD klinikasTan da diagnostikis sakiTxebTan<br />
dakavSirebiT ar arsebobas erTiani midgoma. H. Glover azriT, PTSD<br />
klinikasTan dakavSirebuli farTo speqtris problemebis analizi<br />
miuTiTebs imaze, rom PTSD an warmoad<strong>ge</strong>ns aSlilobas polimorfuli<br />
klinikuri gamovlinebebiT, an unda vivaraudoT, rom arsebobs am<br />
aSlilobis sxvadasxva tipebi.<br />
unda aRiniSnos, rom <strong>wamebis</strong> SemTxvevebSi, xSirad posttravmuli<br />
stresuli daavadebis simptomebi Serwymulia sxva aSlilobebTan, iseTi<br />
rogoric aris fobikuri sindromi Tavisi sxvadasxva formiTa da<br />
gamovlinebebiT, gansakuTrebiT amgvari fobiebi asocirebuli <strong>wamebis</strong><br />
situaciebTan, magaliTad viTardeba klaustrofobia, sibnelis SiSi, marto<br />
yofnis SiSi da a. S.;<br />
xSiria <strong>wamebis</strong> msxverplTa Soris SfoTviT – panikuri aSlilobani,<br />
gansakuTrebiT ki situaciebSi, romelic agonebs <strong>wamebis</strong> faqtebs, magaliTad<br />
policiis danaxvisas, <strong>samedicino</strong> instrumentebis danaxvisas da a. S.<br />
<strong>wamebis</strong> Sedegad xSirad viTardeba depresiuli mdgomareoba.<br />
DSM – IV is mixedviT imisaTvis, rom Rrma depresiis diagnozi daisvas,<br />
aucilebelia ori kviris ganmavlobaSi yuradReba mieqces Tundac xuT<br />
qvemoTCamoTvlil faqtors :<br />
1) daTrgunuli ganwyoba; 2) interesis sagrZnobi daqveiTeba da interesis<br />
dakargva an TiTqmis dakargva cxovrebiseul siamovnebebze ; 3) wonis<br />
dakargva an madis Secvla ; 4) uZiloba an gadametebuli Zili ; 5)<br />
fsiqomotoruli agzneba an daqveiTeba ; 6) daRliloba an Zalis gamocla ; 7)<br />
usar<strong>ge</strong>blobis SegrZneba da zedmetad an usafuZvlod Tavis dadanaSauleba;<br />
33
8) fiqris an azris mokrebis daqveiTebuli unari ; 9) akviatebuli fiqri<br />
sikvdilze an TviTmkvlelobaze.<br />
simZimis mixedviT depresiuli mdgomareoba SeiZleba iyos msubuqi,<br />
saSualo simZimisa da mZime, fsiqozuri simptomebis gareSe, Tumca aseve<br />
diagnostirdeba mZime depresia fsiqozuri simptomebiT. <strong>wamebis</strong> SemTxvevaSi<br />
SesaZloa ganviTardes sxvadasxva simZimis depresia. diagnostikuri<br />
kriteriumebi, romelTa mixedviTac SeiZleba vixelmZRvaneloT depresiis<br />
simZimisa da tipis gansazRvrisaTvis mocemulia ICD – 10 – Si, TavSi afeqturi<br />
aSlilobebi ; msubuq depresias Seesabameba Semdegi kodi: F 32.0 msubuqi<br />
depresiuli epizodi. saSualo depresiul epizods Seesabameba kodi F 32.1;<br />
mZime depresiul epizods fsiqozuri simptomebis gareSe F 32.2 ; xolo mZime<br />
depresiul epizods fsiqozuri simptomebiT, iseTi rogoric aris bodva,<br />
halucinaciebi, stuporis mdgomareoba, Seesabameba kodi F 32.2; simZimis<br />
gansazRvra Semdegi sami depresiisaTvis damaxasiaTebeli kriteriumis<br />
gamoxatvis xarisxiT xdeba: 1) guneba – ganwyobis daqveiTeba; 2) fsiqikuri<br />
funqciebis Seneleba; 3) motoruli funqciebis Seneleba; amave dros depresia<br />
SesaZloa mimdinareobdes somaturi komponentis TanxlebiT, an Tanxlebis<br />
gareSe; aseve SesaZlebelia ganviTardes Sereuli – depresiuli sindromebi<br />
SfoTviT - depresiuli; disforiuli komponentiT, aseve aJitirebuli<br />
depresia motoruli Senelebis komponentis gareSe, maskirebuli depresia<br />
somatoformuli da hipoqondriuli gamovlinebebiT da sxva;<br />
unda aRiniSnos, rom <strong>wamebis</strong> SemTxvevaSi ganviTarebuli depresia<br />
umetes SemTxvevaSi ganekuTvneba reaqtiul mdgomareobebs da igi Tavisi<br />
registriT SesaZloa iyos rogorc nevrozuli, aseve fsiqozuri.<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplTa SemTxvevaSi aseve mosalodnelia mwvave<br />
reaqtiuli paranoidis ganviTareba, romelic xasiaTdeba mwvave afeqturi<br />
gancdebiTa da bodviTi aRqmiT; qronikuli travmatizaciis Sedegad an<br />
<strong>wamebis</strong> qronikul Sede<strong>ge</strong>bs SesaZloa mivakuTvnoT qronikuli<br />
paranoialuri sindromis ganviTareba; aseve <strong>wamebis</strong> SemTxvevaSi<br />
niSandoblivia qronikuli depresiuli aSlilobis ganviTarebac.<br />
unda aRiniSnos, rom reaqtiuli mdgomareobebis ganviTarebisas<br />
travma aisaxeba gancdebSi, mas wamyvani roli mieniWeba darRvevaTa<br />
ganviTarebaSi da bodviTi azrebi an sxva gancdebi da gamonaTqvamebi ar<br />
scildeba matravmirebeli situaciis farglebs.<br />
aseve unda aRiniSnos, rom <strong>wamebis</strong> Sedegad ganviTarebuli fsiqikuri<br />
aSlilobebi gamoirCeva mravalferovnebiT da isini SesaZloa iyos rogorc<br />
nevrozuli aseve fsiqozuri registris.<br />
wameba xSir SemTxvevaSi xels uwyobs endo<strong>ge</strong>nuri fsiqozebis<br />
manifestaciasac, iseTi rogoric SeiZleba iyos Sizofreniuli fsiqozebi an<br />
depresiul – maniakaluri mdgomareoba, aseve am daavadebaTa gamwvavebas;<br />
xSir SemTxvevaSi ki igi xdeba qronikuli pirovnuli cvlilebebis an<br />
pirovnul aSlilobaTa ganviTarebis mizezi, gansakuTrebiT ki im<br />
SemTxvevebSi, roca fsiqikuri travma Serwymulia Tavis tvinis organul<br />
dazianebasTan; igi SeiZleba gaxdes aseve travmuli epilefsiis mizezi,<br />
fsiqikuri da nevrologiuri komponentebis mkafio gamoxatulebiT.<br />
fsiqikur aSlilobaTa xasiaTi Tu mimdinareoba da xangrZlivoba<br />
damokidebulia <strong>wamebis</strong> simZimesa da xangrZlivobaze, aseve garemo socialur<br />
34
situaciaze da mTel rig damatebiT stresul faqtorebze, romelsac<br />
gansakuTrebuli travma iwvevs adamianis cxovrebaSi;<br />
fsiqikur aSlilobebs <strong>wamebis</strong> dros Tan sdevs xSirad<br />
wamaldamokidebulebisa da alkoholizmis movlenebi, romelTa miRebasac<br />
xSirad safuZvlad udevs akviatebul gancdaTa da mogonebebisagan Tavis<br />
daRwevis survili an myari uZilobis problema;<br />
<strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> aisaxeba ara marto fsiqikur funqciebze, aramed<br />
xSirad mas Tan sdevs seqsualuri disfunqciis komponenti, rac SeiZleba<br />
gamowveuli iyos rogorc fizikuri, aseve fsiqikuri zemoqmedebiT da<br />
TiTqmis yovelTvis, uviTardebaT seqsualuri <strong>wamebis</strong> msxverplebs.<br />
unda aRiniSnos, rom fsiqikuri problemebi, romelic <strong>wamebis</strong><br />
msxverpls uviTardeba, aisaxeba mis ojaxsa da garemocvaze; socialuri<br />
TvalsazrisiT vlindeba konfliqtebi ojaxSi, zogadi xasiaTis sirTuleebi<br />
interpersonaluri urTierTobebis mxriv, Sromis unaris daqveiTeba da<br />
sxva, rac kompleqsSi warmoad<strong>ge</strong>ns fsiqo–socialur problemaTa<br />
erTobliobas, romelic safrTxes uqmnis rogorc <strong>wamebis</strong> msxverplis, aseve<br />
misi ojaxisa da sazogadoebis normalur funqcionirebas. aqedan<br />
gamomdinare, es problema ara marto <strong>samedicino</strong>–fsiqologiuri xasiaTis,<br />
aramed socialuri Tu politikuri da zogadsakacobrio xasiaTisaa.<br />
centri « empaTia »s mier Catarebuli kvlevebis Sedegad gamovlenil iqna<br />
calkeul riskis jgufebSi klinikuri Taviseburebani da damatebiTi<br />
stresorebi, romelic safuZveli xdeba kompleqsuri polimorfuli da<br />
qronikul darRvevaTa ganviTarebisaTvis.<br />
<strong>samedicino</strong> daxmarebis nakleboba, umetes SemTxvevaSi <strong>wamebis</strong><br />
msxverplTa mimarT arahumanuri mopyroba da damokidebuleba iwvevs mwvave<br />
fizikur da fsiqikur darRvevebs. aRniSnul darRvevebs kidev ufro<br />
aRrmavebs Tanmxlebi araadamianuri cxovrebis pirobebi, rasac adgili aqvs<br />
rogor winaswari dakavebis saknebsa da sapyrobileebSi, aseve ltolvilTa<br />
da iZulebiT adgilnacval pirTa Sorisac. yovelive amgvari situacia,<br />
warsulis matravmirebel stresul SemTxvevebTan erTad iwvevs kompleqsuri<br />
travmuli stresuli sindromis qronizacias, Tanmxlebi somaturi da fsiqo –<br />
somaturi darRvevebiT, rac vlindeba pirovnebis qronikuli<br />
cvlilebebisadmi tendenciebis CamoyalibebaSi.<br />
yovelive aRniSnuli iwvevs socialur sferoSi adaptaciis darRvevebs,<br />
xSir konfliqtebs da aZlierebs agresiul reaqciebs. araswori<br />
damokidebuleba da Seusabamo <strong>samedicino</strong> daxmareba, cixeebSi reabilitaciis<br />
sistemis ar arseboba da specifikuri daxmarebis ar arseboba <strong>wamebis</strong><br />
msxverplTaTvis aris mizezi Semdegi fsiqikuri da fsiqologiuri<br />
darRvevebisa :<br />
<strong>wamebis</strong> mimdinare da qronikuli <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
<strong>wamebis</strong> fsiqikuri (fsiqologiuri) <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> (ICD - 10-is Sesabamisad) da<br />
gamoyenebul fsiqologiur testebze dayrdnobiT.<br />
35
zrdasrulebisaTvis (sul raodenoba 204)<br />
diagnozi kodi<br />
(ICD –<br />
10)<br />
F -<br />
Code<br />
patimrebi<br />
yofili<br />
patimrebi<br />
109/<br />
sixSire<br />
ltolvile<br />
bi<br />
CeCneTidan<br />
24<br />
/ sixSire<br />
iZulebiT galis<br />
adgalinacvali regioni<br />
pirebi<br />
afxazeTidan<br />
da samxreT 42<br />
oseTidan<br />
29 / sixSire<br />
nomeri./ /<br />
sixSire<br />
204-s Soris<br />
mwvave stresuli reaqcia 43.0. 6 / 0, 05 0 - 1 / 0, 02 7 / 0, 03<br />
PTSD 43.1. 17 / 0, 15 8 / 0, 33 10 / 0, 34 12 / 0, 28 47 / 0, 23<br />
PTSD<br />
depresiiT<br />
PTSD somaturi<br />
aSlilobiT<br />
PTSD post komociuri S<br />
sindromiT<br />
qronikuli pirovnuli<br />
cvlilebebi<br />
(<strong>wamebis</strong> Semdeg)<br />
emociuri pirovnuli<br />
aSlilobebi PTSD-Tan<br />
erTad<br />
pirovnuli organuli<br />
aSliloba<br />
(epilefsia PTSD-sTan<br />
erTad)<br />
PTSD fsiqozuri<br />
sindromiT<br />
konversiul-disociaciuri<br />
aSliloba PTSD-Tan<br />
erTad<br />
demencia (Tavis tvinis<br />
travmiT gamowveuli<br />
(<strong>wamebis</strong> dros miRebuli<br />
travmis Sedegad)<br />
Sizofrenia<br />
disocialuri pirovnuli<br />
aSliloba<br />
43.1 ;<br />
43.22.<br />
43.1<br />
45.<br />
43.1.<br />
07.2.<br />
15 / 0, 14 8 / 0, 33 10 / 0, 34 11 / 0, 26 44 / 0, 21<br />
11 / 0, 10 2 / 0, 08 2 / 0, 07 10 / 0, 24 25 / 0, 12<br />
23 / 0, 21 3 / 0, 12 2 / 0, 07 - 28 / 0, 14<br />
62.0. 13 / 0, 12 3 / 0, 12 4 / 0, 14 4 / 0, 09 24 / 0, 12<br />
60.3.<br />
43.1.<br />
07.0.<br />
43.1.<br />
7 / 0, 06 - - 1 / 0, 02 8 / 0, 04<br />
3 / 0, 03 - - 1 / 0, 02 4 / 0, 02<br />
43.1 ? 8 / 0, 07 - - 1 / 0, 02 9 / 0, 04<br />
44<br />
43.1<br />
2 / 0, 02 - - - 2 / 0, 009<br />
03. 0 - 1 / 0, 03 1 / 0, 02 2 / 0, 009<br />
20.0x0<br />
3 / 0, 03 - - - -<br />
60.2 1 / 0, 009 - - - -<br />
rogorc cxrilebidan Cans, yvelaze gavrcelebuli diagnozi iyo<br />
posttravmuli stresuli sindromi, romelic vlindeboda “ganmeorebiTobis<br />
fazis” simptomebSi: (travmuli stresuli movlenis – <strong>wamebis</strong> - Sesaxeb<br />
akviatebuli gancdebis, mogonebebis, Ramis koSmarebisa da Zilis darRvevaSi)<br />
da “gaqcevis fazisaTvis” damaxasiaTebel simptomebSi depresiiTa da fsiqo –<br />
somaturi, ve<strong>ge</strong>tatiuri reaqciebiT. unda aRiniSnos, rom umetes SemTxvevaSi<br />
gamovlinda sxvadasxva fsiqo-somaturi sindromi, rogoric aris: qronikuli<br />
tkivilis sindromi (Tavis, zurgis, kisris areSi): 204 SemTxveva _ 82,93%;<br />
centraluri nervuli sistemis fuqnciuri darRvevebi: 142 SemTxveva _ 56,34%;<br />
arteriuli wnevis cvalebadoba (88-34,92%) da tkivili gulis areSi (139-<br />
36
55,16%); rogorc specifikuri darRveva qal patimrebSi – dismenorea,<br />
mozardebSi ki _ enurezi.<br />
zogierTi Taviseburebani, romelic gamovlinda mozard <strong>wamebis</strong><br />
msxverplTa Soris :<br />
mozardebisaTvis (sul 43)<br />
diagnozi kodi F TavSi<br />
pirebi (sul 35 )<br />
patimrebi<br />
35 / s<br />
galis<br />
raioni<br />
8 / s<br />
patimari<br />
/ sixsire<br />
sul 43/ s<br />
araorganuli enurezi PTSD – isTan<br />
erTad<br />
98.0. 43.1. 2 / 0, 06 2 / 0, 25 4 / 0, 09<br />
socialurad integrirebuli qceviTi 91.2. 43.1. 8 / 0, 23 - 8 / 0, 19<br />
aSliloba PTSD - sTan erTad<br />
socialurad dezintegrirebuli 91.1. 43.1. 9 / 0, 26 - 9 / 0, 21<br />
aSliloba PTSD - sTan erTad<br />
PTSD depresiasTan erTad 43.1. 43.22. 12 / 0, 34 - 12 / 0, 28<br />
epilefsia PTSD -sTan erTad, enureziT 07.0. 43.1. 3 / 0, 08 - 3 / 0, 07<br />
qcevis depresiuli aSliloba 92.0 - 3 / 0, 37 3 / 0, 07<br />
PTSD 43.1 1 / 0, 03 3 / 0, 37 4 / 0, 09<br />
toqsikomania – arasrulwlovan patimrebSi - 20 SemTxveva.<br />
unda aRiniSnos, rom mozardebSi gamovlenili patimrobamde arsebuli<br />
problemebi: ojaxSi da quCaSi Zaladobis maRali done, hipokontroli,<br />
ganaTlebisa da elementaruli socialuri unar-Cvevebis nakleboba,<br />
toqsokomaniis maRali done da narkotikebis moxmareba an alkoholis<br />
gamoyeneba, cixeSi cud damokidebulebasTan erTad xSir SemTxvevaSi iwvevs<br />
gamoxatul pirovnul cvlilebebs, rac umetes SemTxvevebSi vlindeba<br />
stabiluri saxis socialur qceviT aSlilobaSi da adaptaciis<br />
SesaZleblobebis SesustebaSi.<br />
mozardebSi zemoT moyvanil sindromebs aReniSneba zogierTi<br />
mniSvnelovani Tavisebureba, romelsac Cven vuwodeT “ bavSvi – didis<br />
fenomeni”, rac gulisxmobs konfliqts bavSvis fsiqo-fizikur<br />
SesaZleblobebsa da bavSvebis garSemo arsebuli sastiki realobis<br />
obieqtur moTxovnebs Soris. socialuri dacvis sistemis ararseboba da<br />
adeqvaturi sasamarTlo sistemis deficiti Sans ar utovebs<br />
arasrulwlovan “damnaSaveebs” ganviTardnen da daiwyon axali cxovreba<br />
gaTavisuflebis Semdeg.<br />
patimrebs Soris Catarebulma kvlevebma aCvena, rom cixeebisaTvis<br />
damaxasiaTebeli bunebrivi Taviseburebani: Tavisuflebis SezRudva, ojaxis<br />
wevrebisagan izolacia, arCevanisa da interesTa sferos SezRudva,<br />
sasamarTlos gadawyvetilebis molodini winaswari patimrobis<br />
izolatorSi yofnis dros _ mudmivi faqtorebia, romlebic amZafrebs<br />
pirovnebis daZabulobas da iwvevs pirovnebis kompensatoruli meqanizmebis<br />
Sesustebas. post-sabWoTa, cixeebSi cixeTa bunebriv negatiur faqtorebs<br />
emateba “post – sabWoTa cixis specifiuri negatiuri faqtorebi”, rogoric<br />
aris banakis sistema, cixeebis gadavsebuloba, kriminaluri garemo,<br />
pirovnuli SesaZleblobebis realizaciis nakleboba, operatiuli-saa<strong>ge</strong>nto<br />
sistema da patimrebis mimarT aradamianuri damokidebuleba, xSirad<br />
arakvalificirebuli <strong>samedicino</strong> daxmareba da <strong>samedicino</strong> eTikis normebis<br />
37
uxeSi darRveva, rac kidev ufro Rrma matravmirebeli faqtori xdeba<br />
pirovnebisaTvis.<br />
es faqtorebi uaryofiT gavlenas axdenen pirovnebis adaptaciis<br />
SesaZleblobebze da, wamebasa da araadamianur an Rirsebis Semlaxav<br />
mopyrobasa da dasjasTan erTad, umetes SemTxvevaSi, iwveven pirovnebis<br />
qronikul cvlilebebs, rac upiratesad vlindeba pirovnebis izolaciaSi,<br />
fsiqologiur autizaciaSi, undoblobasa da samyarosadmi ukiduresad<br />
mtrul damokidebulebaSi. yovelive zemoT moyvanili xSir SemTxvevaSi<br />
mizezi xdeba myari “mtris xatis” fenomenis Camoyalibebisa, rac xdeba mizezi<br />
reabilitaciis garTulebisa.<br />
Cveni dakvirvebis Sesabamisad, ltolvilebis SemTxvevaSi mZime fsiqofizikuri<br />
aSlilobebis warmoqmnaze mniSvnelovan gavlenas axdens<br />
damatebiTi (travmis Semdgomi) stresuli faqtorebi, romlebic ganviTarebad<br />
da Ratak qveynebSi metad TvalsaCino xdeba, rogoric aris:<br />
• arsebuli saomari mdgomareobani;<br />
• msoflio sazogadoebis mxridan ltolvilebis tra<strong>ge</strong>diis mimarT<br />
yuradRebis nakleboba;<br />
• sazogadoebis am nawilisaTvis dacvis meqnizmebis ararseboba;<br />
• sikvdilis an gaurkvevlobis mudmivi SiSi, saSineli informaciis<br />
molodini (ojaxis wevris an axlo naTesavis gardacvaleba; maTi<br />
dapatimreba; vinmes gaupatiureba da wameba);<br />
• daucvelobis, usar<strong>ge</strong>blobisa da uZlurebis SegrZneba, eTnikuri<br />
devna – Seviwroeba, samyarosagan da sazogadoebisagan gariyul<br />
mdomarebaSi yofna.<br />
• adamianis gatacebisa da dakargvis SemTxvevebi.<br />
• socialuri moTxovnebisa da pirovnuli motivaciebis SezRudva<br />
• ukiduresad SezRuduli humanitaruli daxmareba, romelic<br />
ganxiluli unda iyos, rogorc araadamianuri cxovrebis<br />
pirobebi.<br />
unda aRiniSnos, rom aseTi dramatuli situacia iwvevs pirovnebis<br />
qronikul sulier da fizikur travmirebas, rac vlindeba qronikul<br />
posttravmul stresul aSlilobaSi an somatur daavadebebSi, qronikul<br />
depresiasa da SiSSi, romelsac Tan axlavs sxva samyaros da garemos mimarT<br />
undobloba da mtruli ganwyoba, interpersonaluri da intrapersonaluri<br />
konfliqtebi da sirTuleebi. ukiduresad krizisuli mdgomareoba qmnis<br />
adaptaciasa da reabilitaciasTan dakavSirebul sirTuleebs.<br />
garda amisa, umetes SemTxvevebSi ltolvilebs gaaCniaT Zlieri<br />
undobloba da autoizolaciis an TavianT TemSi izolaciis tendenciebi.<br />
Cveni azriT, es aris Sedegi Zlieri da xangrZlivi distresisa da momavlis<br />
gaurkevlobisa. aseve unda aRiniSnos, rom mimdinare konfliqtis zonebSi<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplTa Soris <strong>wamebis</strong> Sede<strong>ge</strong>bs Tan erTvis farTod<br />
gamovlenili permanentuli SfoTviT – fobikuri sindromi, romelsac Tan<br />
sdevs relaqsaciis mizniT alkoholisa da narkotikebisadmi ltolva. Cveni<br />
azriT, amis mizezi aris mudmivi saSiSroebis molodinis mdgomareoba da<br />
usafrTxoebis garantiebis ararseboba.<br />
38
<strong>wamebis</strong> fizikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
<strong>wamebis</strong> mwvave fizikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
rogorc ukve wina TavSi mokled iqna aRniSnuli, metad xSiria<br />
sxvadasxva saxis hemoragiuli sindromis arseboba, aseve Tavis tvinis mwvave<br />
travma gonebis dakargviT, aseve xSiria sxvadasxva lokalizaciis<br />
motexilobani da amovardnilobani, tkiviliT gamowveuli an sisxldeniT<br />
gamowveuli travmuli Soki; sxvadasxva saxis mwvave sqesobrivi gziT<br />
gadamdebi infeqciebi.<br />
centri « empaTia »s mier 2004 – 2005 wlebSi Catarebuli kvlevebis<br />
Sedegad dad<strong>ge</strong>nil iqna, rom <strong>wamebis</strong> mwvave Sede<strong>ge</strong>bs Soris upiratesad<br />
gvxvdeba Semdegi darRvevebi Semdegi TanafardobiT :<br />
<strong>wamebis</strong> mwvave fizikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
fizikuri travma sul # 535 sixSire F<br />
kranialuri travma gonebis<br />
dakargviT<br />
318 0.594<br />
Wriloba 185 0.346<br />
damwvroba 54 0.101<br />
mwvave sisxldena, hemoragia 169 0.316<br />
motexilobani<br />
amovardnilobani<br />
da 80 0.149<br />
gul – sisxlZarRvTa mwvave<br />
ukmarisoba<br />
242 0.452<br />
travmuli Soki 107 0..2<br />
sasunTqi<br />
darRvevebi<br />
sistemis mxriv 166 0.31<br />
infeqciuri daavadebebi : TB,<br />
faRaraTi, mwave prostatiti<br />
da sxva.<br />
40 0.075<br />
uro – <strong>ge</strong>nitaluri sistemis<br />
mwvave dazianeba<br />
93 0.174<br />
Tirkmlis dazianeba 92 0.172<br />
daJeJiloba, hematoma 242 0.452<br />
nevrologiouri darRvevebi<br />
parezi, paraliCi, krunCxviTi<br />
movlenebi da sxva<br />
115 0..215<br />
okularuli sistemis mwvave<br />
dazianeba<br />
68 0.127<br />
oto – laringologiuri 105 0.196<br />
sistemis mwvave dazianeba<br />
rogorc mocemuli cxrilidan Cans, xSiria sxvadasxva organos mxriv<br />
sxvadasxva darRvevebi, rac upiratesad ukavSirdeba <strong>wamebis</strong> gamoyenebul<br />
meTodebs, ase magaliTad : yel – yur – cxviris sistemis dazianebaTagan<br />
yvelaze xSiria dafis apkis dazianeba – gaxeTqva « telefonis » meTodis<br />
gamoyenebisas. amgvari dazianebani upiratesad aRwerili iqna patimrebSi.<br />
damwvroba Tavisi lokalizaciisa da formis mixedviT miuTiTebs<br />
gamoyenebul <strong>wamebis</strong> meTodze; magaliTad sigaretiT damwvrobis kvali an<br />
uToTi damwvrobis kvali da a.S. okularuli sitemis mxriv xSiria cemis<br />
Sedegad mxedvelobis mwvave moSla an baduris CamoSlis Sedegad erT an<br />
39
orive TvalSi mxedvelobis dakargva; Tirkmelebis saproeqcio areSi cemis<br />
Sedegad xSiria pasternackis dadebiTi sindromis arseboba, hematuriiT,<br />
Sardvis gaZneleba an SexuTva. fizikuri cemis Sedegad sxvadasxva blagvi<br />
sagnebiT TiTqmis yovelTvis gvxvdeba sxeulis sxvadasxva nawilis<br />
daJeJiloba da sisxlnaJRenTebi, xSiria sxeulis universaluri daJeJilobac.<br />
mWreli an mCxvletavi sagniT dazianebisas xSiria sxvadasxva areSi<br />
Wrilobebi; Zalzed xSirad, rogorc ukve iqna aRniSnuli, gvxvdeba<br />
hemoraguli sindromi da travmuli Soki, rac dakavSirebulia cemasTan an<br />
sxva saxis <strong>wamebis</strong> meTodebis gamoyenebasTan : motexilobebi,<br />
amovardnilobani an sxva Zlieri tkiviliT gamowveuli Soki; aRweril iqna<br />
SemTxvevebi kombinirebulad TavSi cemisa da eleqtro–Sokis meTodebis<br />
gamoyenebisas krunCxviTi movlenebisa da gulyris ganviTarebisaTvis, rac<br />
SemdgomSi Camoyalibebul iqna travmuli epilefsiis diagnozad; agreTve<br />
aRsaniSnavia, rom xSiria eleqtrodenze SeerTebiT da airwinaRiT mogudvamoxrCobis<br />
kombinirebuli <strong>wamebis</strong> SemTxvevebi.<br />
<strong>wamebis</strong> mogvianebiTi da qronikuli fizikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
<strong>wamebis</strong> gamoyenebuli meTodebis mravalferovnebidan gamomdinare,<br />
fizikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>c gamoirCeva mravalferovnebiT da xSirad erTsa da imave<br />
<strong>wamebis</strong> msxverpls aReniSneba sxvadasxva organoTa sistemis mxriv<br />
darRvevebi. aqedan gamomdinare, xSirad ismeba kombinirebuli diagnozi<br />
(ramodenime erTdroulad) da diagnostiksaTvis gamoiyeneba sxvadasxva<br />
meTodi.<br />
amave dros, unda aRiniSnos, rom iseTi zogadi xasiaTis arahumanuri<br />
da araadamianuri mopyrobis meTodebi, romelnic farTod aris danergili<br />
im qveynebis sapatimroebSi, sadac intensiurad gamoiyeneba <strong>wamebis</strong> praqtika,<br />
aqveiTebs organizmis reaqtiulobas an TviTonve xdeba calkeul qronikul<br />
daavadebaTa mizezi. amgvar pirobebs SesaZloa mivakuTvnoT : sanitarul–<br />
higienuri pirobebis arqona da moTxovnilebaTa dakmayofilebis xSiri<br />
SezRudva, rac sxvadasxva saxis infeqciuri daavadebebisa Tu kanis<br />
daavadebebis safuZveli xdeba; ase magaliTad Cvens mier farTod iqna<br />
gamovlenili munis SemTxvevebi, aseve xSiria tuberkulozis am gziT<br />
gavrcelebis SemTxvevebi, romelsac xels uwyobs sakanTa gadavsebuloba,<br />
rodesac erT 20 adgilian sakanSi mori<strong>ge</strong>obiT sZinavs 60 patimars; raRa<br />
Tqma unda, amgvari situaciebi iwvevs agresiulobis zrdasa da Zaladobas<br />
TviTon patimrebs Sorisac ; sakanSi xSirad ar aRwevs dRis sinaTle,<br />
patimrebi ver xedaven mzes, aris gadaWarbebuli sineste da a.S amgvar<br />
pirobebSi xangrZlivad moxvedrili pirovneba arc erT SemTxvevaSi ar<br />
rCeba janmrTeli da miuxedavad imisa, rom SesaZloa raime daavadeba<br />
mwvaved ar iqnas gamovlenili, amgvar pirobebSi moxvedrili adamiani<br />
cixidan gamosvlis Semdeg qronikulad xdeba daavadebuli, SeiZleba iTqvas,<br />
rom misi TiTqmis yvela organo da organoTa sistema met – naklebad<br />
gamosulia mwyobridan, iseve rogorc misi fsiqika.<br />
sxvadasxva sistemis mxriv gamovlenili dazianebebi :<br />
mxedvelobis sistema<br />
okularuli sistemis mxriv, rogorc aRvniSneT, xSiria dazianebebi<br />
mwvave periodSi, Tumca es dazianebani ukuganviTarebas ganicdis; qronikul<br />
40
formebSi upiratesad gvxvdeba koniunqtivitebi, aseve SesaZloa mxedvelobis<br />
gauareseba. Tumca xSirad pacientebi uCivian TvalebSi gaorebas da<br />
akomodaciis darRvevas, okulistis konsultaciisa da gamokvlevis Semdeg<br />
naTeli xdeba, rom aq organul dazianebas ara aqvs adgili. aseT SemTxvevaSi<br />
unda vivaraudoT, rom saqme gvaqvs egreT wodebul « Soltis sindromTan »,<br />
romelic SemdegSi iqneba aRwerili.<br />
yel – yur – cxviris sistema<br />
yvelaze xSiria am SemTxvevaSi dafis apkis gaxeTqva – dazianeba, rac<br />
mizezi xdeba Cirqovani otitebisa da smenis qronikuli dazianebisa. otiti<br />
atarebs qronikul xasiaTs da mimdinareobs xSiri gamwvavebebiT. xSiria<br />
Zgidis gamrudebis SemTxvevebi, rac xdeba cxviriT sunTqvis gaZnelebis,<br />
Zilis problemebis warmoqmnis mizezi. aRsaniSnavia aseve Tavbrusxvevis<br />
movlenebi. yovelive aRniSnuli dazianeba dgindeba otolaringologis<br />
konsultaciis Sedegad. aucilebelia smenadobis gansazRvrisaTvis<br />
timpanitometriuli da audiometriuli gamokvlevebis Catareba, aseve<br />
srulfasovani surdologiuri gamokvleva. im SemTxvevaSi Tuki adgili ara<br />
aqvs raime organul dazianebas, an nevrologiuri xasiaTis dazianebas<br />
SesaZloa vivaraudoT « Soltis sindromis » arseboba.<br />
kbilebi<br />
vinaidan Zalzed xSirad gamoiyeneba cema saxis midamoSi, xSiria<br />
kbilebis dazianebis SemTxvevebi, rac gamoixateba kbilebis amogdebaSi,<br />
CalewvaSi; aseve unda aRiniSnos, rom aRwerilia <strong>wamebis</strong> meTodebi, rodesac<br />
gautkivarebis gareSe ara stomatologiuri da ara steriluri<br />
instrumentebiT, magaliTad « ploskogufcis»(brtyeltuCas) an « gazis »<br />
meSveobiT, xdeba kbilebis amoReba ; rac xSir SemTxvevaSi xdeba qronikuli<br />
infeqciis mizezi, viTardeba RrZilebis qronikuli anTeba, kariesi, rasac<br />
xels uwyobs sanitarul – higienuri pirobebis ar qona da normebis<br />
darRveva. amgvarad, TiTqmis yvela <strong>wamebis</strong> msxverpls aReniSneba<br />
stomatologiuri problemebi, rac saWiroebs stomatologiur<br />
meTvalyureobas mudmivad, da xSirad amgvari problema xdeba dispefsiur<br />
darRvevaTa mizezic.<br />
sasunTqi sistema<br />
respiratoruli daavadebebis mxriv zogadi reaqtiulobis daqveiTebis<br />
fonze xSiria respiratoruli infeqciebi, adamiani xSirad civdeba, xSirad<br />
emarTeba surdo, filtvebis anTeba. aseve am TvalsazrisiT xSirad vxvdebiT<br />
tuberkulozis SemTxvevebsac, ris gavrcelebasac ganapirobebs is<br />
araadamianuri pirobebi, romelSic <strong>wamebis</strong> msxverpli an zogagad patimari<br />
xvdeba, gansakuTrebiT ki iseT cixeTa sistemaSi, romelic gavrcelebulia<br />
post–sabWoTa qveynebSi.<br />
gul – sisxlZarRvTa sistema<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplTa Soris TiTqmis yoveli gadarCenili warmoad<strong>ge</strong>ns<br />
Civilebs gul – sisxlZarRvTa sistemis mxriv, rac metwilad fsiqo –<br />
somaturi xasiaTisaa da Sedegia gadatanili mZime stresisa an SesaZloa<br />
ganvixiloT maskirebuli depresiis sindromSi, rac gansakuTrebiT<br />
niSandoblivia mamakacebSi.<br />
Tumca aucilebelia Catarebul iqnas srulfasovani kardiologiuri<br />
gamokvleva organuli dazianebis gamoricxvis mizniT.<br />
41
gulsisxlZarRvTa paTologiis mxriv sakmaod gavrcelebulia iseTi<br />
daavadebebis SemTxvevebi, rogoric aris hipertonuli daavadeba, aseve<br />
gulis qronikuli iSemiuri daavadeba, miokardiodistrofia. amgvari<br />
daavadebebis ganviTarebaSi mravali faqtori monawileobs da igi erT–erTi<br />
wamyvania xangrZlivad araadamianur pirobebSi, yovelgvari ukmarisobis<br />
pirobebSi adamianis yofnisas ganviTarebul sxvadasxva organoTa mxriv<br />
ganviTarebul qronikul disfunqciaTa Soris. Tumca arsebobs<br />
gavrcelebuli azric, rom gamokvleulTa 72 % - Si 0% aRmoaCnda organuli<br />
cvlilebebi gul – sisxlZarRvTa sistemis mxriv (Juler, Shmidt-Nielsen, 1995).<br />
amis gamo xSirad amgvar Civilebs miakuTvneben « Soltis sindroms ».<br />
kuW – nawlavis sistema<br />
literaturul monacemebze dayrdnobiT, gamokvleulTa 70%<br />
warmoad<strong>ge</strong>ns Civilebs kuW – nawlavis sistemis mxriv, Tumca amgvari<br />
darRvevebi obieturi kvlevis Sedegad ar dasturdeba, mxolod<br />
gamokvleulTa 30% aReniSneba obieqturad dadasturebuli darRvevebi<br />
(Juler, Shmidt-Nielsen, 1995).<br />
upiratesad warmod<strong>ge</strong>nilia wylulovani daavadebisaTvis<br />
damaxasiaTebeli Civilebi: tkivili epigastriumis midamoSi, mSieri tkivilis<br />
simptomi, boyini, gulisrevis SegrZneba, Tumca statistikurad<br />
gastroskopiuli gamokvleva mxolod 2 % - Si avlens darRvevebs.<br />
centri « empaTia »s monacemebiT, farTod aris warmod<strong>ge</strong>nili<br />
gastritebi, dispepsiuri movlenebi, kolitebi, xSirad dgindeba<br />
disbaqteriozis diagnozic. infeqciur daavadebaTa Soris vlindeba<br />
qronikuli hepatitebi (gadatanili A hepatitis Sedegad) aris SemTxvevebi B<br />
da C hepatitebis diagnostirebisa.<br />
kuW – nawlavis sistemis mxriv darRvevaTa ganviTarebis mniSvnelovan<br />
safuZvels rogorc gaxangrZlivebuli stresuli situacia, aseve<br />
araadmianuri yofiTi pirobebi, ara kondiciuri kveba, usufTaoba da sxva<br />
faqtorebi warmoad<strong>ge</strong>ns.<br />
Sard – sasqeso sistema<br />
gamokvleulTa umravlesoba warmoadens am sistemaTa mxriv Civilebs.<br />
upiratesad amgvari darRvevebis mizezi xdeba cema Tirkmelebisa da muclis<br />
an welis areSi, seqsualuri Zaladoba, eleqtro – Sokis gamoyeneba<br />
<strong>ge</strong>nitalur midamoSi.<br />
centri “empaTia”s monacemebiT xSiria Tirkmelebis saproeqcio areSi<br />
tkivilebi, dadebiTi pasternackis sindromiT. Sardis laboratoruli<br />
gamokvlevisas dgindeba mikrohematuriis sindromi; eqoskopiuri<br />
gamokvlevisas aRmoCenil iqna Tirkmlis dawevis sindromic, rac<br />
dakavSirebulia aseve cemasTan.<br />
devnilTa SemTxvevaSi metad xSirad iqna gamovlenili qronikuli<br />
prostatitebi mamakacebSi, seqsualuri da reproduqciuli unaris<br />
daqveiTebiT; aseve qalebSi qronikuli anTebiTi movlenebi Sard – sasqeso<br />
sistemis mxriv; aRmoCenil iqna saSvilosnos fibromiomis SemTxvevebi,<br />
romelic metad xSiria patimar qalTa Soris, Tumca aRniSnuli<br />
daavadebebis pirdapiri kavSiris dad<strong>ge</strong>na wamebasTan metad rTulia. xSiria<br />
sakvercxeebis qronikuli anTebis klinikuri gamovlineba; metad xSirad<br />
patimar qalTa Soris gamovlenil iqna dismenoreis SemTxvevebi; naadrevi<br />
42
klimaqsi; amgvari darRvevebi upiratesad SeiZleba mivakuTvnoT fsiqo –<br />
somatur daRvevaTa ricxvs.<br />
seqsualuri Zaladoba Tavis fsiqikuri Tu fizikuri komponentebiT,<br />
usaTuod iwvevs libidos daqveiTebas, seqsualur disfunqciasa da<br />
urTierTobebis darRvevas.<br />
mamakacebSi gaupatiurebis Sedegad xSirad viTardeba swori nawlavis<br />
midamoSi sxvadasxva saxis darRvevebi: naxeTqebi, Wrilobebi; aseve xSiria<br />
yabzoba, nawlavuri disfunqciis movlenebi.<br />
zogadi monacemebiT am sistemaTa disfunqciaze Civilebi Sead<strong>ge</strong>ns 10 % ,<br />
Tumca monacemebi ar SeiZleba CaiTavlos zustad, vinaidan xSir SemTxvevaSi<br />
eTnokulturuli Taviseburebebidan gamomdinare, xdeba gaupatiurebisa da<br />
seqsualuri Zaladobis Sesaxeb informaciis damalva <strong>wamebis</strong> msxverplis<br />
mxridan, es upiratesad gamovlenilia aRmosavleTis kulturebSi, musulman<br />
qalebSi. centri “empaTia”-s monacemebiT amgvari informaciis damalva<br />
gansakuTrebiT xdeba mamakacebSi; aseve es informacia imaleba<br />
arasrulwlovan <strong>wamebis</strong> msxverpl mamarobiTi sqesis mamakacebSi, da xSirad<br />
amis Sesaxeb varaudiT xvdeba eqimi klinikuri da paraklinikuri<br />
gamokvlevebis Sedegad; sakiTxis dazusteba pacientTan moiTxovs Zalze<br />
delikatur midgomas, Tavisufali arCevanis uflebisa da konfidencialobis<br />
aucilebel dacvas.<br />
simsivnuri daavadebani<br />
centri “empaTia”s mier gansakuTrebiT qal patimrebSi aRweril iqna<br />
simsivnuri daavadebebis ganviTarebis SemTxvevebi, gansakuTrebiT ki<br />
saSvilosnosa da mkerdis sxvadasxva saxis simsivnis saxiT. anamnezuri<br />
monacemebiT adgili hqonda cemas muclisa da mkerdis areSi; Tumca<br />
pirdapiri kavSirisa da kanonzomierebis dad<strong>ge</strong>na, ra Tqma unda, amgvari<br />
mwiri gamokvleveiT ar xerxdeba. unda aRiniSnos, rom mniSvnelovani iqneba<br />
am mimarTulebiT kvlevebis gaxSireba da gafarToeba.<br />
centraluri da periferiuli nervuli sistema<br />
samecniero literaturidan da Cvens mier Catarebuli kvlevebis<br />
Sedegad naTeli gaxda, rom <strong>wamebis</strong> Sedegad Zalian xSirad vlindeba<br />
nevrologiuri darRvevebi, rac SeiZleba Sedegi iyos <strong>wamebis</strong> sxvadasxva<br />
meTodebis gamoyenebisa, gansakuTrebiT ki iseTi meTodebisa, rogoric aris<br />
TavSi cema, eleqtrodeniT wameba da a.S.<br />
zogierTi mkvlevaris azriT 85 % SemTxvevaSi <strong>wamebis</strong> msxverplebs<br />
aReniSnebaT centraluri nervuli sistemis mxriv darRvevebi, aqedan<br />
TiTqmis naxevarSi es darRvevebi obieqturadac dasturdeba;<br />
centri “empaTia”s monacemebiT, 2004 – 2005 ww. gamokvleul 535 <strong>wamebis</strong><br />
msxverplTa Soris 347 pirovnebas – 65 % aRmoaCnda klinikur –<br />
paraklinikuri kvlevis Sedegad dadasturebuli c.n.s. darRveva. xolo c.n.s.<br />
funqciuri darRvevis niSnebi: Tavbrusxvevis, Tavis tkivilebis, Zilis<br />
darRvevis saxiT, gamovlinda praqtikulad yvela SemTxvevaSi; aseve<br />
praqtikulad yvela SemTxvevaSi iqna gamovlenili periferiuli funqciuri<br />
moSlilobani ve<strong>ge</strong>tatiuri disregulaciisa da tremoris saxiT.<br />
yvelaze xSiria Civlebi gaRizianebadobisa da agznebadobis momatebaze,<br />
Tavis tkivilebze, Zilis darRvevaze, aseve yuradRebis koncentraciis<br />
unarisa da mexsierebis daqveiTebaze, ganlevadobasa da advilad daRlaze.<br />
diagnostikuri TvalsazrisiT yvelaze xSirad gavrcelebuli diagnozi qala<br />
43
– tvinis travmis myari narCeni movlenebia. paraklinikuri gamokvlevebis<br />
safuZvelze (Tvalis fskeris gamokvleva, CT, Ro – grafia) gvxvdeba<br />
intrakranialuri hipertenziisaTvis damaxasiaTebeli gamovlinebani, aseve<br />
atrofiuli kerebi; rogorc ukve iqna aRniSnuli eleqtroSokisa da TavSi<br />
cemis an mZime, rkinis sagnis Cartymis (magaliTad oTxkuTxedi formis<br />
boqlomi) Sedegad rig SemTxvevebSi adgili aqvs konvulsiur sindroms,<br />
diagnostiredeba travmuli epilefsiis sindromi, romelic dasturdeba e.e.g.<br />
gamokvleviTac.<br />
fizikuri wameba xSir SemTxvevaSi iwvevs periferiuli tipis<br />
darRvevebsac, rac iwvevs senso – motorul disfunqcias. xSirad igi<br />
vlindeba mWreli an mCxvletavi sagniT miyenebuli Wrilobebisas,<br />
“Camokidebisas”, mizanmimarTuli travmebis Sedegad. ZiriTadad pacienetebi<br />
uCivian nawilobriv paresTezias, romelic mgrZnobelobis daqveiTebaSi<br />
gamoixateba (Rasmussen, 1990).<br />
xSiria neiro<strong>ge</strong>nuli tkivilebis ganviTarebis SemTxvevebic.<br />
gansakuTrebiT ki samwvera nervis midamoSi, aseve adgili aqvs xSir<br />
SemTxvevaSi sajdomi nervis qronikuli anTebis ganviTarebasa da sxvadasxva<br />
saxis nevralgiebs, rasac ganapirobebs ara marto <strong>ge</strong>gmazomieri dartymebi,<br />
aramed araadamianur pirobebSi yofna, sicive, sineste da a.S. Zalian xSiria<br />
radikulopaTiebi. yovelive aRniSnuli atarebs qronikul xasiaTs da<br />
saWiroebs periodul mkurnalobas, SesaZloa mTeli sicocxlis manZilezec;<br />
aseve sayuradReboa, rom aRniSnuli mdgomareobani SesaZloa periodulad<br />
gaumjobesdes mkurnalobis fonze; xSiria sezonuri gamwvavebebic.<br />
sayrden – mamoZravebeli sistema<br />
rogorc cnobilia, sayrden – mamoZravebeli sistema <strong>wamebis</strong> Sedegad<br />
mniSvnelovnad ziandeba. daniis <strong>wamebis</strong> msxverplTa reabilitaciis<br />
saerTaSoriso sabWos monacemebis Tanaxmad, gamokvleul pacientTa 90 % - Si<br />
aRiniSneba am sistemis mxriv Civilebi, romlebic (86 % - dan 74 % - Si)<br />
mtkicdeba obieqturadac (Juler, Shmidt-Nielsen, 1995); centri “empaTia”s<br />
monacemebiT, 2004 – 2005 wlebSi gamokvleul 535 <strong>wamebis</strong> msxverplTa Soris<br />
20 % aRmoaCnda obieqturad dadasturebuli Zval – saxsrovani sistemis<br />
mxriv dazianeba, xolo Civilebs kunTebisa da saxsrebis qronikuli<br />
tkivilebis Sesaxeb warmoad<strong>ge</strong>nda 89 %. aseve unda aRiniSnos, rom Cvens mier<br />
Catarebuli kvlevebis Sedegad upiratesad gamovlinda xerxemlis malebis<br />
motexilobebi da diskozebi an mankieri Sexorcebis Sedegad ganviTarebuli<br />
tkivilisa da moZraobis SezRudvis mdgonmareobani, rac xSir SemTxvevaSi<br />
gamowveuli iyo xerxemlis, gansakuTrebiT ki welis midamoSi <strong>ge</strong>gmazomieri<br />
dartymebiT. gamovlenili iqna aseve muxlis saxsris dazianebebi, rac<br />
klinikurad tkivilSi, muxlis saxsris Sesivebasa da SewiTlebaSi, moZraobis<br />
SezRudvaSi vlindeboda. //<br />
unda aRiniSnos, rom xSirad Zvalsaxsrovani sistemis mxriv<br />
darRvevebi Serwymulia nevralgiebTan, radikulopaTiasa da sxva<br />
nevrologiur darRvevebTan.<br />
aseve aRsaniSnavia is garemoeba, rom TiTqmis yvela SemTxvevaSi<br />
pacients aReniSneba fizikuri <strong>wamebis</strong> Sedegad qronikulad mimdinare<br />
tkivilis, daZabulobisa da daRlilobis sindromi, gansakuTrebiT kisris,<br />
Tavisa da zeda kidurebis midamoSi, Tumca xSirad igi vrceldeba mTels<br />
sxeulSi. amave dros, obieqturi dazianebis niSnebi wamebidan mogvianebiT<br />
44
periodSi ar vlindeba. amgvari sindromi cnobilia “Soltis sindromis”<br />
saxelwodebiT da warmoiqmneba gansakuTrebiT avtokatastrofebis dros<br />
horizontaluri daWimvis Sedegad. amgvari sindromi xSirad warmoiqmneba<br />
uknidan TavSi cemis Sedegad da misi qronikuli <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> vlindeba sakmaod<br />
gamoxatul simptomokompleqsSi, vinaidan ziandeba ara marto xerxemlis<br />
kisris midamo diskebiTa da myesebiT, aramed aseve Tavis tvinisaken mimavali<br />
nervebi, sisxlZarRvebi da rbili qsovilebi. aqedan gamomdinare, kisris<br />
midamos tkivilebis garda, romelic xSirad iradirdeba zemo kidurebSi,<br />
pacients aReniSneba mxedvelobis daqveiTeba, Tavbrusxveva, yurebSi Suilis<br />
SegrZneba, Sakikis magvari Tavis tkivilebi, saxis nervTa paresTezia, kbilis<br />
tkivili, tkivili gulmkerdis areSi, gansakuTrebiT gulis areSi, kuW –<br />
nawlavis sistemis mxriv darRevevebi da sxva. Tuki aRniSnul simptomebs<br />
obieqturad dadasturebuli sxva safuZveli ar gaaCniaT, isini metyveleben<br />
“Soltis sindromis” Camoyalibebaze.<br />
kani<br />
xSirad Ria Wrilobebis Sedegad rCeba nawiburebi da Sramebi, aseve<br />
xSiria nawiburebi miyenebuli damwvrobis Sedegad. magram unda aRiniSnos,<br />
rom xSirad araadamianur pirobebSi moxvedris Sedegad, viTardeba kanis<br />
qronikuli infeqciebi, romelnic xangrZliv mkurnalobas saWiroebs, iseTebi<br />
rogoric aris piodermia; xSiria stresul niadagze da Secvlili<br />
reaqtiulobis fonze alergiuli dermatitebisa da neirodermitis<br />
ganviTarebis SemTxevebic. Cvens mier Seswavlil pacientTa Soris,<br />
gansakuTrebiT ki arasrulwlovan patimrebSi,, aRmoCenil iqna qronikuli<br />
piodermitebi, romelic ganviTarda xangrZlivad muniT daavadebis<br />
SemTxvevebSi.<br />
endokrinuli sistema<br />
unda aRiniSnos, rom Cvens mier Catarebul kvlevebSi 535 <strong>wamebis</strong><br />
msxverplidan 42 adamians (7 %) aRmoaCnda endokrinuli darRvevebi. isini<br />
aRniSnavdnen, rom msgavsi darRvevebi maT adre ar aReniSnebodaT; Cveni<br />
dakvirvebebiT Zalzed xSiria <strong>wamebis</strong> Sedegad an <strong>wamebis</strong> procesSive sisxlSi<br />
glukozis donis momateba, rac SemdgomSi rig SemTxvevebSi yalibdeba<br />
Saqriani diabetis saxiT; aseve gamovlenil iqna Tireotoqsikozis an<br />
farisebri jirkvlis funqcionirebis sxva darRvevebi, endokrinopaTiuli<br />
simsuqne da sxva. Tumca Zalze Znelia zustad gansazRvro am darRvevaTa<br />
zusti mizez – Sedegobrivi kavSiri wamebasTan, SesaZloa vivaraudioT<br />
faruli formebis an midrekilebebis manifestireba <strong>wamebis</strong> Sedegad.<br />
fsiqo – somaturi darRvevebi<br />
unda aRiniSnos, rom xSir SemTxvevebSi <strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> fsiqo –<br />
somaturi warmoSobisaa da miuTiTebs mZime da qronikuli stresuli<br />
situaciis Sedegad ganviTarebul somatizaciaze. centri “empaTias” mier<br />
Catarebuli kvlevebis Sedegad fsiqosomatur simptomTa Soris upiratesad<br />
farTod iqna gamovlenili somato–ve<strong>ge</strong>tatiuri disregulaciis movlenebi:<br />
simptomuri hipertenziis, pulsis aCqrebis, oflianobis, hipersalivaciis,<br />
libidos cvlilebis, madis moSlisa da sxva gamovlinebaTa saxiT, rac<br />
Serwymuli iyo xSirad c.n.s. funqciur darRvevebTan – Tavbrusxvevis,<br />
koordinaciis moSlis, Zilis darRvevis, Tavis tkivilebis saxiT. <strong>wamebis</strong><br />
msxverpl qalTa Soris specifiurad gamovlinda dismenorea da naadrevi<br />
45
klimaqsi, xolo bavSvebsa da mozardebSi – funqciuri enurezis SemTxvevebi.<br />
xSirad amave tipis aSlilobebs SesaZloa mivakuTvnoT kuW – nawlavis<br />
sistemis mxriv gamovlenili darRvevebi, romelnic upiratesad yabzobis, an<br />
piriqiT, xSiri diareebis saxiT iqna gamovlenili.<br />
Tavi IV. <strong>diagnostika</strong> da <strong>eqspertiza</strong><br />
rogorc ukve iqna aRwerili, <strong>wamebis</strong> fizikuri Tu fsiqikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
SesaZloa gamoirCeodes mravalferovnebiT, rac safuZveli xdeba<br />
diagnostikisaTvis mravali meTodis gamoyenebisa.<br />
pirveladi interviu<br />
metad sayuradReboa <strong>wamebis</strong> msxverplTan intervius dros Semdegi<br />
principebis dacva, raTa SeZlebisdagvarad <strong>wamebis</strong> msxverpls SeuqmnaT<br />
usafrTxo garemo da movipovoT misi ndoba:<br />
konfidencialobis principis sruli dacva<br />
moTxovnis SemTxvevaSi anonimurobis sruli dacva<br />
profesiuli damoukidebloba da miukerZoebloba<br />
informirebuli Tanxmoba<br />
piveladi intervius Catarebisas, mTavari mizania urTierTndobaze<br />
dafuZnebuli kontaqtis damyareba. amisaTvis aucilebelia <strong>wamebis</strong> msxverpls<br />
zedmiwevniT aexsnas gamokvlevis <strong>ge</strong>gma, meTodebi, momsaxurebis saxeebi da<br />
mosalodneli SesaZlo <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>. wamyvani sakiTxi <strong>wamebis</strong> msxverplis<br />
gamokvlevisas da gansakuTrebiT ki pirveladi intervius Catarebisas aris<br />
SeZlebisdagvarad usafrTxo garemos Seqmna; am mizniT aucilebelia, rom<br />
interviu Tu <strong>samedicino</strong> gamokvleva mimdinareobdes konfidencialurad,<br />
mxedvelobisa da smeniTi distanciis aris miRma, yovelgvari<br />
samarTaldamcavi struqturebis warmomad<strong>ge</strong>nelTa Tu ucxo pirTa gareSe.<br />
usafrTxo garemos Seqmna im qveynebSi, sadac <strong>wamebis</strong> praqtikas aqvs adgili,<br />
met–naklebad Znelia. raRa Tqma unda, amgvari garemos Seqmna policiis<br />
izolatorSi, sadac wamebas hqonda adgili, Zalzed Znelia. amitom<br />
<strong>samedicino</strong> intervius dros eqimma unda moiTxovos sruli konfidenciuroba,<br />
da Tuki ar arsebobs patimris Tanxmoba an situaciis Sefasebisas<br />
usafrTxoebis garantiebi ver moiZebneba, Tavi unda Seikavos yovelgvari<br />
komentarisagan da sagamomZieblo organoebs unda ganucxados, rom isini<br />
werilobiT daskvnas miiReben mxolod oficialuri momarTvis Semdeg da,<br />
patimris Tanxmobis SemTxvevaSi, igi mogvianebiT gaegzavnebaT.<br />
<strong>samedicino</strong> gamokvlevebi da <strong>eqspertiza</strong> unda mimdinareobdes<br />
<strong>samedicino</strong> dawesebulebaSi, sadac pacienti met-naklebad usafrTxod<br />
igrZnobs Tavs, Tumca totalitaruli reJimebis pirobebSi <strong>wamebis</strong> msxverpli<br />
<strong>wamebis</strong> praqtikis mqone qveyanaSi yovelTvis daucvelad grZnobs Tavs.<br />
aseve sayuradReboa, rom <strong>wamebis</strong> Sesaxeb detaluri informaciis<br />
misaRebad erTi viziti SesaZloa sakmarisi ar iyos, unda iqnas<br />
gaTvaliswinebuli <strong>wamebis</strong> saxe da eTnokulturuli Taviseburebanic, ase<br />
magaliTad gaupatiurebis SemTxvevaSi, xSirad <strong>wamebis</strong> msxverplebs ar surT<br />
46
am Temaze saubari da gaxmaureba, isini moiTxoven am faqtis damalvas ojaxis<br />
wevrebisganac. amisaTvis Terapevts, romelic uSualo kontaqtSi imyofeba<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplTan, unda hqondes mosmenis unari da moTmineba, raTa<br />
pacientma SeZlos bolomde gaxsna da, amave dros, ar iqnas ganmeorebiT<br />
travmirebuli.<br />
zemoT moyvanilidan gamomdinare, aucilebelia aRiniSnos, rom <strong>wamebis</strong><br />
msxverplis <strong>samedicino</strong> – fsiqologiuri eqspertizis SemTxvevaSi, sakiTxi<br />
unda dad<strong>ge</strong>s reabilitaciis Sesaxebac, vinaidan pacientma miiRos pozitiuri<br />
stimuli da daxmareba, aucilebelia saeqsperto daskvna moicavdes<br />
rekomendaciebsac da pacients mieces informacia, Tu sad SeuZlia daxmarebis<br />
miReba, amave dros, unda iqnas ganmartebuli, rom saeqsperto daskvna mas<br />
moexmareba sasamarTlo davis gadawyvetasa da <strong>wamebis</strong> mtkicebulebebis<br />
dokumentirebaSi.<br />
Zalze mniSvnelovania <strong>wamebis</strong> msxverplis zusti diagnostireba. amas<br />
mniSvneloba aqvs rogorc swori mkurnalobisa da reabilitaciis <strong>ge</strong>gmis<br />
Sed<strong>ge</strong>nisa da CatarebisaTvis, aseve eqspertizisa da sasamarTlosTvisac.<br />
rogorc zemoT araerTxel iqna moyvanili, <strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> gamoirCeva<br />
mravalferovnebiT da moicavs rogorc fizikur, aseve fsiqikur<br />
komponentsac, amis gaTvaliswinebiT <strong>eqspertiza</strong>, iseve rogorc <strong>samedicino</strong><br />
<strong>diagnostika</strong>, Catarebul unda iqnas specialistTa multidisciplinuri<br />
jgufis mier; aucilebelia masSi monawileobdes rogorc zogadi profilis<br />
Terapevti, aseve fsiqiatri, nevrologi, travmatologi, fsiqologi, da<br />
klinikur simptomTa analizis gaTvaliswinebiT _ sxva calkeuli dargis<br />
specialistebi: kardiologi, stomatologi, otolaringologi, ginekologi<br />
da sxva; sasamarTlo <strong>samedicino</strong> eqspertizis Catarebisas igive jgufs unda<br />
daematos sasamarTlo eqspertebic. Sesabamisad, paraklinikuri gamokvlevebi<br />
aseve gamoirCeva mravalprofilurobiT da amgvari gamokvlevebis <strong>ge</strong>gmas<br />
erTad ad<strong>ge</strong>ns SemTxevis mmarTvelis TaosnobiT specialistTa<br />
multidisciplinuri jgufi.<br />
amgvarad, <strong>diagnostika</strong> moicavs:<br />
pirvelad intervius<br />
klinikur gamokvlevas, romelsac, rogorc ukve iqna<br />
aRwerili, atarebs specialistTa multidisciplinuri<br />
jgufi. igi moicavs garegnul daTvalierebas, klinikur<br />
gasinjvas sxvadasxva specialistTa mier, pacientis<br />
komentarebis Sesabamisad cal–calke unda iqnas<br />
ganxiluli adrindeli dazianebebis mdebareoba da<br />
gamomwvevi mizezebi da is dazianebebi, romelic pacientis<br />
mier aRiwereba, rogorc <strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>; klinikuri<br />
gamokvleva Terapiuli da sxva specialistTa<br />
konsultaciebis garda unda moicavdes pacientis fsiqikur<br />
statuss da aseve nevrologiur statuss;<br />
fsiqikuri statusis aRwerisas sayuradReboa<br />
fsiqologiuri gamokvlevis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>s CarTvac;<br />
fsiqologiuri gamokvleva SesaZloa mimdinareobdes<br />
sxvadsaxva subieqturi da obieqturi kiTxvarebis<br />
47
dokumentacia<br />
gamoyenebiT; amisaTvis xSirad gamoiyeneba posttravmuli<br />
stresuli aSlilobis simptomTa Sefasebis sxvadasxva<br />
kiTxvari, aseve depresiisa da SfoTvis Skalebi, agresiisa<br />
da pirovnuli profilis Semswavleli testebi,<br />
mniSvnelovania proeqciuli testebis gamoyenebac,<br />
magaliTad, bavSvebSi xelis testis; rezidualuri da<br />
klinikurad Znelad gamosavleni Tavis qalas travmebis<br />
narCeni movlenebis gamosavlenad xSirad gamoiyeneba<br />
neirofsiqologiuri testebi.<br />
sruli anamnezuri monacemebis Segroveba, rogorc<br />
wamebamde periodze, aseve <strong>wamebis</strong> faqtebTan dakavSirebiT<br />
da <strong>wamebis</strong> Semdgom periodTan dakavSirebiT;<br />
anamnezi unda moicavdes informacias yvela gadatanili<br />
daavadebis Sesaxeb wamebamde, aseve im daavadebebisa Tu<br />
dazianebebis Sesaxeb, rac <strong>wamebis</strong> Sedegad ganviTarda;<br />
<strong>wamebis</strong> istoria SeZlebisdagvarad detalurad unda<br />
moicavdes informacias Tu sad, vis mier, rodis da ra<br />
meTodebiT iqna nawamebi adamiani, aucilebelia misive<br />
frazebi iqnas moyvanili am istoriis aRwerisas.<br />
laboratoriuli da instrumentuli kvlevebi, iseTi,<br />
rogoric aris Tavis qalas encefalografia,<br />
gansakuTeebiT ki gulyriTi movlenebis SemTxvevaSi;<br />
komputeruli tomografia, rodesac pacienti acxadebs,<br />
rom adgili hqonda TavSi cemas, gonebis dakargviT,<br />
rent<strong>ge</strong>nologiuri gamokvleva, sxvadasxva organoTa<br />
eqoskenireba, kardiografia da sxva kardiologiuri<br />
sfecifikuri gamokvlevebi, ginekologiuri gamokvlevebis<br />
Catareba mniSvnelovani xdeba gaupatiurebis da sxva<br />
sasqeso organoebis dazianebis dros.<br />
<strong>wamebis</strong> mtkicebulebebis miRebisaTvis da misi <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>s<br />
aRmofxvrisaTvis mniSvnelovani roli eniWeba <strong>samedicino</strong> dokumentaciis<br />
srulad da sworad Sed<strong>ge</strong>nasa da momzadebas.<br />
gansakuTrebiT mniSvnelovania <strong>wamebis</strong> msxverplis pirveladi <strong>samedicino</strong><br />
Semowmebis monacemebi. amgvarad, im eqimTa pirveladi Semowmebis daskvnas,<br />
romelTac pirveladi Sexeba aqvT <strong>wamebis</strong> riskis jgufebTan,<br />
gansakuTrebuli roli eniWeba. eqimTa amgvar kategorias pivel rigSi<br />
ganekuTvnebian cixis eqimebi, vinaidan maT aqvT pirveladi Sexeba<br />
policiidan Semosul patimrebTan.<br />
CPT rekomendaciis Tanaxmad, yoveli patimari cixeSi SesvlisTanave da<br />
SemdgomSi yovelTvis, adgilis cvlilebisas, unda iqnas gasinjuli eqimis<br />
mier, unda Cautardes piveladi <strong>samedicino</strong> gamokvleva. rekomendaciebis<br />
Sesabamisad amgvari gamokvleva unda tardebodes mkacrad konfidecialurad<br />
da sxva pirebisaTvis smeniTi distanciis miRma, aseve mxedvelobiTi<br />
48
distanciis miRma im SemTxvevebis garda, Tuki meTvalyureobas ar iTxovs<br />
eqimi. aseve unda aRiniSnos, rom pirveladi <strong>samedicino</strong> SemowmebisaTvis<br />
saxelmZRvanelo principebad SesaZloa gamoyenebul iqnas stambolis<br />
protokolis principebi, romelic warmoad<strong>ge</strong>ns saxelmZRvanelo principebs<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplis eqspertizisaTvis.<br />
ras unda moicavdes pirveladi <strong>samedicino</strong> dakvna?<br />
daskvnaSi unda iqnas miTiTebuli gamosakvlevi piris<br />
monacemebi;<br />
unda iqnas miTiTebuli Tu vis mier da sad tardeba<br />
pirveladi <strong>samedicino</strong> Semowmeba;<br />
SeZlebisdagvarad unda iqnas aRwerili oTaxi, ganaTeba<br />
da sxva sayuradRebo detalebi, sadac tardeba gamokvleva;<br />
aucileblad unda iqnas miTiTebuli Tu vin eswreba<br />
gamokvlevas;<br />
arsebobs Tu ara raime saxis zewola an SezRudva<br />
pirveladi <strong>samedicino</strong> Semowmebis Catarebisas;<br />
dakvna unda moicavdes fizikuri da fsiqikuri klinikuri<br />
gasinjvis monacemebs ;<br />
detalurad unda iqnas aRwerili yoveli dazianeba, rac<br />
sxeulis garegnuli daTavlierebiT vlindeba, maTi feri,<br />
formebi, zomebi, aseve palpatoruli gasinjvis monacemebi,<br />
mtkivneuloba da a.S.<br />
aseve detalurad klinikuri gasinjvisas unda iqnas<br />
aRwerili Sinagani organoebis mdgomareoba;<br />
unda aRiweros fsiqikuri statusi;<br />
aseve nevrologiuri statusi;<br />
aucilebelia aRiweros gamosakvlevi piris Civilebi misi<br />
janmrTelobis mdgomareobis Sesaxeb da detaluri<br />
komentarebi yovelgvar xilul Tu uxilav darRvevasTan<br />
dakavSirebiT;<br />
aucilebelia gakeTebul iqnas <strong>samedicino</strong> daskvna<br />
savaraudo an sindromuli diagnozis miTiTebiT;<br />
da Sesabamisi rekomendaciebiT: Tu ra saxis specialistTa<br />
konsultaciebia saWiro, ra saxis gamokvlevebia saWiro da<br />
ra saxis pirveladi daxmareba an Semdgomi daxmareba<br />
aris mizanSewonili;<br />
amgvari daskvna unda moicavdes specialur<br />
rekomendaciebsac, magaliTad gansakuTrebuli yuradRebis<br />
Sesaxeb suicidaluri tendenciebis gamovlenis<br />
SemTxvevaSi;<br />
daskvna aseve unda moicavdes pirveladi daxmarebis<br />
RonisZiebebsac, Tuki amgvari Cautarda gamosakvlev pirs;<br />
aucielebelia amgvari daskvna gaecnos TviTon<br />
gamosakvlev pirs an mis warmomad<strong>ge</strong>nels da<br />
dafiqsirebul iqnas maTi komentarebic;<br />
49
daskvnas aucileblad xels unda awerdes gamokvlevis<br />
Camtarebeli eqimi da unda iqnas dafiqsirebuli<br />
gamokvlevis TariRi da dro;<br />
aucileblobisa da saWiroebis SemTxvevaSi cixis eqims<br />
unda hqondes saSuleba gamoiZaxos sxva specialobis eqimi<br />
– konsultanti an moiTxovos saswrafod raime saxis<br />
gamokvleva, an gamosakvlevi pirisaTvis stacionaruli<br />
mkurnaloba, an sxva saxis gadaudebeli daxmareba;<br />
aseve, gamosakvlevi piris Tanxmobis SemTxvevaSi,<br />
<strong>samedicino</strong> eqspertizis Catareba qveynis kanonmdeblobis<br />
gaTvaliswinebiT.<br />
aseve aucilebelia moxdes yovelgvari dazianebis<br />
fotografireba da SesaZloa diqtofonze gakeTdes audio<br />
Canaweri (gamosakvlevi piris Tanxmobis SemTxvevaSi).<br />
aqve unda aRiniSnos, rom specialurad <strong>samedicino</strong> eqspertizisaTvis<br />
mowodebulia “stambolis protokolis” principebi, romlis mixedviTac<br />
standartuli gamokvlevis sqema Semdegia:<br />
“ danarTi IV<br />
<strong>wamebis</strong>a da sastiki mopyrobis mimarT <strong>samedicino</strong> eqspertizis Catarebis<br />
saxelmZRvanelo principebi<br />
qvemoT moyvanili saxelmZRvanelo principebi <strong>wamebis</strong>a da sastiki, araadamianuri<br />
an adamianis Rirsebis Semlaxavi mopyrobisa da dasjis efeqtiani gamokvlevisa da<br />
dokumentirebis principebis saxelmZRvanelos efuZneba (stambulis oqmi). es<br />
principebi uryev miTiTebas ar niSnavs da maTi gamoyeneba, eqspertizis miznebidan<br />
gamomdinare, arsebuli saSualebebis Sefasebis Semdegaa SesaZlebeli. <strong>wamebis</strong>a da<br />
sastiki mopyrobis fizikuri da fsiqologiuri mkicebulebebis <strong>eqspertiza</strong> SeiZleba<br />
Caataros, maTi kvalifikaciidan gamomdinare, erTma an ramdenime eqimma.<br />
I. informacia gamosakvlev SemTxvevaze<br />
gamokvlevis TariRi: ________ Catarebulia moTxovniT (gvari/Tanamdeboba): _________<br />
avadmyofobis istoria/angariSi #: ______ gamokvlevis xangrZlivoba ____ sT. __ wT.__<br />
gamosakvlevis saxeli: _________ dabadebis TariRi: _______ dabadebis adgili: ______<br />
gamosakvlevis gvari: ________________________________-_______ sqesi: mamr./mdedr.<br />
gamokvlevis Catarebis mizani: ________________________________________________<br />
gamosakvlevis saidentifikacio # (ИН): ________________________________________<br />
eqimis gvari: ___________________ Tarjimnis monawileobiT (diax/ara), gvari: ______<br />
warmod<strong>ge</strong>nili informaciis safuZvelze Tanxmoba miRebulia: diax/ara _______________<br />
Tu ar aris miRebuli, ra mizeziT? _____________________________________________<br />
gamosakvlevs Tan axlavs (gvari/Tanamdeboba): ___________________________________<br />
<strong>eqspertiza</strong>ze damswre pirebi (gvari/Tanamdeboba): ________________________________<br />
gamokvlevis dros dasakiTxi piri imobilizebuli iyo: diax/ara; Tu “diax”, maSin ra<br />
saxiT/ra mizeziT? ___________________________________________________________<br />
50
<strong>samedicino</strong> daskvna gagzavnilia (gvari/Tanamdeboba/ ИН): __________________________<br />
gagzavnis TariRi: ___________________ gagzavnis dro: __________________________<br />
<strong>samedicino</strong> <strong>eqspertiza</strong>/gamokvleva SezRudvebis gareSea Catarebuli (patimrebis mimarT):<br />
diax/ara __________________________________________________________________<br />
aRwereT dawvrilebiT nebismieri SezRudva: _____________________________________<br />
II. eqimis kvalifikacia (sasamarTloze CvenebisaTvis)<br />
<strong>samedicino</strong> ganaTleba da klinikuri momzadeba<br />
fsiqologiuri/fsiqiatriuli momzadeba<br />
<strong>wamebis</strong>a da sastiki mopyrobis mtkicebulebebis dokumentirebis gamocdileba<br />
regionSi adamianis uflebebis dacvis sferoSi mocemul gamokvlevasTan<br />
dakavSirebuli specialobis codna da gamocdileba<br />
publikaciis kvlevasTan dakavSirebuli sajaro gamosvlebi da profesiuli<br />
momzadebis kursebi<br />
mokle biografia<br />
III. gancxadeba Cvenebebis utyuarobis Sesaxeb (sasamarTloze CvenebisaTvis)<br />
magaliTad: “piradad CemTvis qvemoT moyvanili faqtebi nacnobia, da vTvli<br />
sarwmunod im informaciis garda, romlis sisworis Sesaxebac aq varaudi<br />
gamoiTqva. CemTvis nacnobi da sarwmuno informaciidan gamomdinare, mzad var<br />
davamowmo zemoT naTqvami”.<br />
IV. sawyisi informacia<br />
saerTo monacemebi (asaki, saqmianobis saxe, ganaTleba, ojaxis Semad<strong>ge</strong>nloba da a.S.)<br />
wamZRvarebuli <strong>samedicino</strong> anamnezi<br />
<strong>wamebis</strong>a da sastiki mopyrobis wina<strong>samedicino</strong> eqspertizis ganxilva<br />
fsiqosocialuri anamnezi dapatimrebamde<br />
(i) gancxadeba <strong>wamebis</strong>a da sastiki mopyrobis Sesaxeb<br />
1. dakavebisa da sastiki mopyrobis mokle aRwera<br />
2. dakavebisa da dapatimrebis garemoebebi<br />
3. patimrobis Tavdapirveli da momdevno adgilebi (TariRebi,<br />
transportirebisa da cxovrebis pirobebi)<br />
4. sastiki mopyrobisa da <strong>wamebis</strong> Sesaxeb Tavisufali Txroba (cixeSi yofnis<br />
yvela adgilze)<br />
5. <strong>wamebis</strong> meTodebis ganxilva<br />
(ii) fizikuri simptomebi da Sromisunarianobis moSla<br />
aRwereT mwvave da qronikuli simptomebisa da Sromisunarianobis moSlis<br />
ganviTarebisa da gamojanmrTelebis momdevno procesebi.<br />
51
1. mwvave simptomebi da Sromisunarianobis moSla<br />
2. qronikuli simptomebi da Sromisunarianobis moSla<br />
(iii) fizikuri gamokvleva<br />
1. saerTo garegnuli ieri<br />
2. kanis safari<br />
3. saxe da Tavi<br />
4. Tvalebi, yurebi, cxviri da yeli<br />
5. piris Rru da kbilebi<br />
6. gulmkerdi da muceli (sasicocxlo mniSvnelobis funqciebis maCveneblebis<br />
CaTvliT)<br />
7. Sard-sasqeso sistema<br />
8. Zvlovan-kunTovani sistema<br />
9. centraluri da periferiuli nervuli sistemebi<br />
(iv) fsiqologiuri anamnezi/gamokvleva<br />
1. Sefasebis meTodebi<br />
2. fsiqologiuri xasiaTis Civilebi gamokvlevis dros<br />
3. anamnezi <strong>wamebis</strong> Semdeg<br />
4. anamnezi wamebamde<br />
5. Tavdapirveli fsiqologiuri/fsiqiatriuli anamnezi<br />
6. alkoholisa da narkotikebis xmarebisa da maTi borotad gamoyenebis<br />
anamnezi<br />
7. fsiqikuri mdgomareobis gamokvlevis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
8. socialuri funqcionirebis Sefaseba<br />
9. fsiqologiuri testireba (Cvenebebi da SezRudvebi ix. nawili VI. C 1)<br />
10. neirofsiqologiuri testireba (Cvenebebi da SezRudvebi ix. nawili VI. C 4)<br />
(v) fotosuraTebi<br />
(vi) diagnostikuri gamokvlevis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> (Cvenebebi da SezRudvebi ix. danarTi<br />
II)<br />
(vii) konsultaciebi<br />
(viii) mocemuli gamokvlevis intergretacia<br />
1. fizikuri monacemebi<br />
a) daadgineT mwvave da qronikuli simptomebisa da Sromisunarianobis<br />
moSlisa da sastiki mopyrobis Sesaxeb gancxadebebis Sesabamisobis<br />
xarisxi.<br />
52
) daadgineT fizikuri gamokvlevebis monacemebisa da sastiki<br />
mopyrobis Sesaxeb gancxadebebis Sesabamisobis xarisxi (SeniSvna:<br />
fizikuri monacemebis ararseboba ar gamoricxavs wamebasa da sastik<br />
mopyrobas).<br />
c) daadgineT pacientis gamokvlevis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>sa da konkretul regionSi<br />
<strong>wamebis</strong> meTodebsa da maT momdevno Sede<strong>ge</strong>bs Soris Sesabamisobis<br />
xarisxi.<br />
2. fsiqologiuri monacemebi<br />
a) daadgineT fsiqologiuri gamokvlevis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>sa da viTomda <strong>wamebis</strong><br />
Sesaxeb cnobis Sesabamisobis xarisxi.<br />
b) SeafaseT, eqstremaluri stresis dros tipur an mosalodnel<br />
reaqciad miRebuli fsiqologiuri monacemebi aris Tu ara<br />
gamosakvlevi piris kulturuli da socialuri wris konteqstSi.<br />
c) miuTiTeT gamosakvlevi piris faqtobrivi mdgomareoba fsiqikuri<br />
moSlilobis dinamikis mimarT, romelic dakavSirebulia travmasTan,<br />
anu gamokvlevis momenti drois mixedviT ra TanafardobaSia <strong>wamebis</strong><br />
momentTan da gamojansaRebis ra etapze imyofeba gamosakvlevi.<br />
d) daadgineT paralelurad arsebuli stresis faqtorebis zemoqmedeba<br />
gamosakvlev pirze (magaliTad, gaxangrZlivebuli devna, iZulebiTi<br />
migracia, gasaxleba, ojaxis dakargva, socialuri rolis dakargva da<br />
a.S.).<br />
e) miuTiTeT fizikuri mdgomareobis aspeqtebze, romelic SesaZlebelia<br />
aisaxos klinikur suraTze da romelic gansakuTrebulad aris<br />
dakavSirebuli <strong>wamebis</strong> an patimrobis periodSi miRebuli Tavis<br />
travmis SesaZlebel monacemebTan.<br />
(ix) daskvnebi da rekomendaciebi<br />
1. mogveciT daskvna yvela zemoT dasaxelebuli wyaroebis monacemebis<br />
Sesabamisobis Sesaxeb.<br />
2. daamowmeT simptomebi da Sromisunarianobis moSla, romelic savaraudo,<br />
sastiki mopyrobis Sedegad, gamosakvlev pirTan kvlav SeiniSneba.<br />
3. rekomendaciebSi CarTeT gamosakvlevi piris Semdgomi <strong>eqspertiza</strong> da<br />
mkurnaloba.<br />
(x) gancxadeba simarTlis Cvenebis Sesaxeb (sasamarTloze CvenebisaTvis)<br />
magaliTad: “vici ra, crumowmeobis pasuxism<strong>ge</strong>blobis Sesaxeb kanonis Tanaxmad<br />
______ (qveyana) vacxadeb, rom zemoT naTqvami simarTles Seesabameba da zustia da<br />
rom warmod<strong>ge</strong>nili Cveneba ficis qveS iyo micemuli ____ (TariRi) ____ (qalaqi)<br />
_____ (Stati an olqi)”.<br />
53
(xi) gancxadeba <strong>samedicino</strong> <strong>eqspertiza</strong>/gamokvlevis Catarebis dros arsebuli<br />
SezRudvebis Sesaxeb (patimrobaSi myof pirTaTvis)<br />
magaliTad: “qvemore xelis momweri eqimebi amowmeben, rom hqondaT Tavisufali da<br />
damoukidebeli moqmedebis saSualeba, SeeZloT esaubraT (gamosakvlevTan) da<br />
gaesinjaT yovelgvari SezRudvebis gareSe daxurul kars miRma da sapatimro<br />
dawesebulebis Tanamdebobis pirTa mxridan araviTari formis iZuleba ar<br />
hqondaT”, an “qvemore xelis momweri eqimi iZulebuli var <strong>eqspertiza</strong> Cavataro<br />
Semdegi SezRudvebiT”.<br />
(xii) eqimis xelis mowera, TariRi, adgili<br />
(xiii) Sesabamisi danarTi<br />
eqimis namsaxurobis nusxis asli, anatomiuri ilustraciebi <strong>wamebis</strong>a da sastiki<br />
mopyrobis dokumentirebisaTis, fotosuraTebi, konsultaciisa da diagnostikuri<br />
gamokvlevebis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> da a.S. « (stambolis protololi, 2001) «<br />
damatebiTi informaciis miReba SesaZlebelia adamianis uflebaTa dacvis gaerTianebuli erebis<br />
organizaciis umaRlesi komisris sammarTvelodan, erebis sasaxle, 1211 Jeneva 10, Sveicaria<br />
tel.: (+41-22) 917 90 00 faqsi: ((+41-22) 917 02 12<br />
E-mail: webadmin.hchr@unog.ch interneti: www.unhchr.ch<br />
"<br />
Tavi V. mkurnaloba da reabilitacia<br />
rogorc zemoT iqna moyvanili da aRniSnuli, <strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
gamoirCeva polimorfulobiTa da mravalferovnebiT da moicavs, rogorc<br />
fsiqikur/fsiqologiur, aseve somatur-nevrologiur komponentebsac. aqedan<br />
gamomdinare iseve rogorc <strong>diagnostika</strong>, mkurnaloba da reabilitaciac unda<br />
emyarebodes multidisciplinarul midgomas da gadamwyveti mniSvneloba<br />
unda eniWebodes <strong>wamebis</strong> msxverplis kompleqsur mkurnalobasa da<br />
reabilitacias.<br />
metad mniSvnelovania multidisciplinaruli reabilitaciisaTvis<br />
calkeuli SemTxvevis marTva – menejmenti. swori menejmentis warmoebas<br />
gadamwyveti mniSvneloba eniWeba xarjTefeqturi da zogadad efeqturi<br />
mkurnalobisa da reabilitaciisaTvis. SemTxvevis menejmenti gulisxmobs<br />
calkeuli klientis saWiroebebze orientirebuli RonisZiebebis da<strong>ge</strong>gmvasa<br />
da ganxorcielebas specialistTa multidisciplinaruli gundis mier.<br />
SemTxvevis marTva warmoad<strong>ge</strong>ns process an meTods, romlis<br />
saSualebiTac uzrunvelyofilia klientisaTvis saWiro servisebis<br />
koordinirebuli, efeqturi da racionaluri gziT miwodeba.<br />
54
SemTxvevis marTva xorcieldeba sistemuri midgomis safuZvelze,<br />
klientis moTxovnilebebze orientirebuli servisebis integraciis<br />
(urTierTdakavSirebuli servisebis) miwodebiT<br />
sistemur operaciebs axasiaTebs: 1) Senatani (Semavali) monacemebi (Input); 2)<br />
gamtanunarianoba – gamoyenebis koeficienti (throughtput) 3) gamomavali<br />
monacemebi an/da produqti (output) 4) ukukavSiri (feed back)<br />
pirobiTad SeiZleba gamoiyos SemTxvevis marTvis, rogorc sistemis<br />
Semdegi ZiriTad funqciebi:<br />
Sefaseba – klientis saWiroebebis, moTxovnilebebis da<br />
individualuri resursebis Sefaseba.<br />
da<strong>ge</strong>gmva _ momsaxurebis srulyofili, kompleqsuri <strong>ge</strong>gmis SemuSaveba.<br />
miwodeba – <strong>ge</strong>gmiT gaTvaliswinebuli servisebis miwodeba.<br />
monitoringi – miwodebuli servisebis monitoringi da Sefaseba.<br />
evaluacia – momsaxurebis efeqturobis Sefaseba.<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplTa reabilitaciisas gamoiyeneba klientze centrirebuli<br />
midgoma. egzistencialuri TvalTaxedvis gaTvaliswinebiT, upriania<br />
TviToeul SemTxvevaSi individualuri midgoma da individualuri<br />
reabilitaciisa da mkurnalobis <strong>ge</strong>gmis Sed<strong>ge</strong>na da ganxorcieleba.<br />
multiprofiluri diagnostikis Semdeg reabilitaciis <strong>ge</strong>gmas SemTxvevis<br />
marTvaSi monawile specialistebis gundi ad<strong>ge</strong>ns jgufuri konsultaciebis<br />
Sedegad. aRniSnuli <strong>ge</strong>gmis Sed<strong>ge</strong>naSi monawileobs klientic. aucilebelia<br />
miRebul iqnas misi informirebuli Tanxmoba gansaxorcielebel<br />
RonisZiebebze.<br />
wameba ara marto pirovnebaze aisaxeba, aramed aisaxeba fsiqo –<br />
socialur da <strong>samedicino</strong> problemebze mTlianad ojaxSi; amitomac<br />
aucilebelia, ra Tqma unda maTi TanxmobiT, reabilitaciis procesSi ojaxis<br />
wevrebis CarTva.<br />
reabilitacia gulisxmobs kompleqsur RonisZiebebs, romelnic Semdegia:<br />
(Tumca gansakuTrebiT SevniSnavT rom, klinentis saWiroebebis da<br />
moTxovnilebebis prioritetulobis mixedviT, ar eqvemdebareba<br />
limitirebas da SezRudvebs)<br />
<strong>samedicino</strong> momsaxureba, sxvadasxva saxis <strong>samedicino</strong> manipulaciebisa<br />
da medikamentozuri mkurnalobis gaTvaliswinebiT: <strong>samedicino</strong><br />
momsaxurebis saxeebi da medikamentozuri mkurnaloba ganisazRvreba<br />
im paTologiiT an paTologiaTa jgufiT, romelic gamovlenil iqna<br />
calkeul SemTxvevaSi; <strong>wamebis</strong> SemTxvevaSi xSiria Zval – saxsrovani<br />
paTologiebi, aseve nevrologiuri, stomatologiuri, ginekologiuri<br />
problemebi, aseve Sardsasqeso sistemis; gulsisxvlZarRvTa sistemisa<br />
da saWmlis momnelebeli sistemis mxriv paTologiebi; xSirad amgvari<br />
paTologiebi urTierTSerwymulia, aseT SemTxvevaSi mkurnalobisa da<br />
reabilitaciis <strong>ge</strong>gmis Sed<strong>ge</strong>naSi aucilebelia calkeuli<br />
specialistebis erToblivi monawileoba.<br />
55
metad mniSvnelovani da xSirad reabilitaciis aucilebeli meTodia<br />
fizioTerapia da masaJi, romelic gansakuTrebiT Zval – saxsrovani<br />
da nevrologiuri paTologiebis dros aris aqtulauri.<br />
fsiqikuri/fsiqologiuri reabilitacia da mkurnaloba<br />
travmuli stresis sxvadasxva klinikuri gamovlinebebis dros<br />
mkurnalobaSi mniSvnelovan rols TamaSobs farmakoTerapia. rigi<br />
avtorebis azriT (F. Weil et al.), PTSD qronizaciis Tavidan acilebis mizniT,<br />
aucilebelia fsiqo-travmis Semdeg dauyovnebeli mkurnaloba. yvelaze<br />
efeqtur saSualebebad, gansakuTrebiT SfoTvis maRali xarisxis dros,<br />
miCneulia benzodiazepinis rigis preparatebi, rogoricaa<br />
qlordiazepoqsidi (libriumi), diazepami (valiumi), flurazepami (dalmani)<br />
da oqsazepami (seraqsi). es preparatebi iTvleba naklebad toqsiurad da ar<br />
iwveven damokidebulebis warmoqmnas. (Swon<strong>ge</strong>r A., Constantine L., BassuckE.,<br />
Shchoonover S., Shader R.). zogierTi avtori mizanSewonilad miiCnevs beta -<br />
adrenoblokatorebis gamoyenebas (propranoli, inderali, anaprilini),<br />
gansakuTrebiT im SemTxvevebSi, rodesac SfoTva da fsiqo-fiziologiuri<br />
stresuli aSlilobebi vlindeba pirvel rigSi periferiuli avtonomiuri<br />
simptomatikiT. (Kolb, Burris, et al). PTSD mkurnalobaSi warmatebiT<br />
gamoiyeneba tricikliuri antidepresantebi, gansakuTrebiT SfoTvisa da<br />
depresiuli komponentis mosaxsnelad. (amitriptilini, melipramini). umetesi<br />
mkvlevarebis azriT, tricikliuri antidepresantebi efeqturia momatebuli<br />
agznebadobis, akviatebuli gancdebisa da koSmarebis, disociaciuri<br />
epizodebis mosaxsneladac. preparatis saSualo dozaa 140 mg. dReSi, xolo<br />
mkurnalobis saSualo xangrZlivoba _ 8 kviridan 6 Tvemde. sxva monacemebiT<br />
upiratesoba eniWebaT maos inhibitorTa jgufis antidepresantebs, kerZod<br />
fenelzins. preparatis doza 75 mg. dan 45 mg. mde. meryeobs. Zlieri agznebis<br />
mosaxsnelad gamoiyeneba fenoTiazinis jgufis preparatebi qlorpromazini<br />
(aminazini, Torazini) da Tioridazini (melerili) mcire dozebiT. M. Wolf et<br />
al. did mniSvnelobas aniWeben antikonvulsant karbamazepins.<br />
PTSD mkurnalobis ZiriTad meTods warmoad<strong>ge</strong>ns fsiqoTerapia.<br />
gamoiyeneba individualuri, ojaxuri da jgufuri fsiqoTerapiis sxvadasxva<br />
meTodi.<br />
mwvave mdgomareobebis da PTSD qronizaciis profilaqtikis mizniT,<br />
umniSvnelovanesia sami klasikuri principi (Coleman, Butcher, Carson,<br />
Kentsmith). es principebia: gadaudebloba, daaxloeba da imedi. gadaudebloba<br />
gulisxmobs adreul <strong>diagnostika</strong>sa da mkurnalobas. daaxloeba moicavs<br />
Terapiis Catarebas saomari moqmedebebisa da masiuri katastrofebis<br />
zonasTan axlos; da bolos, imedi gulisxmobs « gamamxnevebel<br />
damokidebulebas », roca dazaralebuls STaegoneba momavlis rwmena.<br />
R. Grincer omisSemdgomi reaqciebis samkurnalod SemogvTavaza<br />
individualuri fsiqoTerapiis dros natriumis pentonalis gamoyeneba, rac<br />
xels uwyobs pirovnebis gaxsnas da ganapirobebs emociuri ganmuxtvisa da<br />
kaTarzisis swrafad miRwevas.<br />
eqstremalur situaciebSi, individualuri da jgufuri fsiqoTerapiis<br />
saxiT, warmatebiT gamoiyeneba travmaze orientirebuli neirolingvisturi<br />
programirebis meTodi, aseve hipnoTerapia, msubuqi transis mdgomareoba<br />
da STagoneba. farTo gavrceleba hpova Mitchel meTodma, rac gulisxmobs<br />
56
travmirebulTagan homo<strong>ge</strong>nuri urTierTTanadgomis jgufebis Seqmnas<br />
emociuri ganmuxtvis mizniT. mocemul etapze mniSvnelovania<br />
dazaralebulTan srul ndobaze damyarebuli kontaqtis damyareba, romlis<br />
mizania stresTan dakavSirebuli emociebisagan gantvirTvisa da stresidan<br />
disociaciis miRweva, rac metad mniSvnelovania "ganmeorebadi gancdis"<br />
simptomTa mosaxsnelad da PTSD qronizaciis profilaqtikisaTvis. mocemul<br />
etapze aseve mnivnelovania socialuri Tanadgoma da daxmareba. //<br />
PTSD qronikuli mimdinareobisas individualuri fsiqoTerapiis<br />
saxeoba ZiriTadad damokidebulia fsiqoTerapevtis orientaciaze. farTod<br />
gamoiyeneba bihevioristuli (qceviTi) da kognitiuri (SemecnebiTi) Terapiis<br />
meTodebi. iseTi meTodebi, rogoricaa sistematiuri desensibilizacia da<br />
rekurentuli matravmirebeli mogonebebisaTvis azrovnebis damuxruWeba<br />
(Miller T. 1981).<br />
rigi avtorebis azriT, PTSD dros umTavresia, matravmirebeli<br />
movlenebis Sedegad aRmocenebuli intrafsiqikuri, Sinagani konfliqti, rac<br />
xSirad iwvevs faseulobaTa sistemis msxvrevasa da cxovrebiseuli krizisis<br />
SegrZnebas; ris gamoc aucileblad miiCneven, rom dazaralebulma<br />
gaacnobieros misi problemis Sinaarsi da <strong>ge</strong>nezi. am midgomis safuZvelze<br />
SemuSavebulia Terapiuli midgoma (Meichenbaum, Novaco, Everly, Girdano et<br />
al.), romelic 6 safexurisagan Sed<strong>ge</strong>ba: 1. stresuli reaqciebis Sesaxeb<br />
yvelaze xSirad gavrcelebuli warmod<strong>ge</strong>nebis koreqcia; 2. stresuli<br />
reaqciebis Sesaxeb, mis bunebaze pacientisaTvis informaciis miwodeba; 3.<br />
aSlilobis ganviTarebaSi gansakuTrebuli stresis rolze fokusireba; 4.<br />
pacientis miyvana stresuli reaqciebisa da misi simptomebis gamovlinebis<br />
damoukidebel Secnobamde; 5. pacientSi TviTanalizis unaris ganviTareba,<br />
misTvis niSandoblivi stresorebis identifikaciis mizniT; 6. klinicistis<br />
mier pacientisaTvis im mniSvnelovani rolis gansazRvra, romelsac es<br />
ukanaskneli asrulebs mniSvnelovani stresis TerapiaSi.<br />
rogorc cnobilia, PTSD qronikuli formebisaTvis erTerTi<br />
umTavresi komponentia adaptaciis darRveva, realobis sworad Sefasebis<br />
unaris daqveiTeba, aseve interpersonaluri urTierTobebis daRveva, rig<br />
SemTxvevaSi arakontrolirebadi agresiuloba da mrisxaneba, gaucxoeba,<br />
emociuri gamijnva. am darRvevaTa koreqciisaTvis aucilebelia<br />
interpersonalur urTierTobebze orientirebuli jgufuri fsiqoTerapiis<br />
gamoyeneba. jgufuri fsiqoTerapiis meTodi dReisaTvis iTvleba PTSD<br />
mkurnalobis wamyvan meTodad (William, Brende, Walker, Nash).<br />
jer kidev 70-iani wlebis dasawyisSi samecniero literaturaSi<br />
gamoCnda calkeuli rekomendaciebi jgufuri fsiqoTerapiis Casatareblad<br />
erTgvarovani jgufebis Seqmnis Sesaxeb (Archibald, Lomg, Miller), magram<br />
vietnamis omamde am meTodma ver hpova farTo gamoyeneba. 70-ian wlebSi<br />
Lifton, muSaobda ra vietnamis omis veteranebTan, Camoayaliba<br />
"urTierTga<strong>ge</strong>bis jgufebi". maTi saqmianobis gaanalizebiT igi mivida<br />
daskvnamde, rom jgufSi swrafad xdeba urTierTndobisa da<br />
SekavSirebulobis Camoyalibeba, ris Sedegadac viTardeba erTianoba<br />
cnebebisa "is, rasac vgrZnob me" da "is, rasac vgrZnobT Cven", magram<br />
amasTanave gamoxatulad ikveTeba mtruli ganwyoba maT mimarT, visac ar<br />
gaaCnia identuri travmuli gamocdileba, ris gamoc TvalsaCinoa jgufSi<br />
Caketvis tendencia. am faqtis gaTvaliswinebiT Parson mier SemuSavebul iqna<br />
57
PTSD jgufuri fsiqoTerapiis samfaziani modeli. pirvel fazaSi iqmneba<br />
"urTierTga<strong>ge</strong>bis jgufebi" mxolod erTnairi darRvevebis mqone, identur<br />
mdgomareobaSi myofi pacientebisgan (veteranebi, ltolvilebi, Zaladobis<br />
msxverplni da a.S.). meore fazaSi jgufSi emateba aranakleb ori axali<br />
wevri araidenturi travmuli gamocdilebiTa da ramdenadme gansxvavebuli<br />
problemebiT. warmoqmnil jgufs ewodeba "fsiqoTerapiuli jgufi". axali<br />
wevrebis Seyvana xels uwyobs travmirebuli "me"-Ti yvelaze ufro metad<br />
dezorganizebul pacientebSi emociur afeTqebas, ris Sedegadac iwyeba<br />
jgufis wevrebSi gamaRizianebeli qcevebi, « Cven vgrZnobT cnebis Sesustebas<br />
da gaRizianebas da mrisxanebas "realobasTan" Sejaxebis gamo. Terapevtis<br />
xelmZRvanelobiT jgufis wevrebi swavloben TavianTi emociebis marTvasa<br />
da gancdaTa analizs ». amis Semdeg iwyeba mesame faza, anu "fsiqoanalizurad<br />
orientirebuli jgufi".<br />
Lindy, Green, Grace azriT, somatizaciisa da fsiqo-somatur simptomTa<br />
samkurnalod aucilebelia "pirovnebaze orientirebuli fokusuri fsiqoanalizis<br />
gamoyeneba. fokusuri fsiqoanalizi zogadad moicavs Semdeg fazebs:<br />
"gaxsnis fazas", romelic moicavs pacientsa da Terapevts Soris ndobis<br />
kontaqtis da Terapevtis mimarT rwmenis Camoyalibebas, travmis im<br />
detalebis gacnobas TerapevtisaTvis, rac wamyvan rols TamaSobs da<br />
mniSvnelovania da gantvirTvis miRwevas. meore, "Sualedur" fazaSi,<br />
Terapevti exmareba pacients identficireba moaxdinos da gamokveTos<br />
travmuli movlenis specifiuri konfiguraciis konturebi: « movlenis<br />
romeli sakvanZo detalebi agondeba mimdinared da romeli arsebobs<br />
gamudmebiT, myarad ». mesame, bolo fazaSi, Seqmnili wyvili muSaobs travmis<br />
gaazrebasa da pirovnebis mier sakuTari pirovnuli organizaciis<br />
gacnobierebaze da momavalisaTvis gamosadegi jansaRi azris SemuSavebaze.<br />
iugoslaviis omis Sedegad ltolvilTa Soris warmatebiT iyenebdnen<br />
"realobiT Terapiis" models, romelic SemuSavebulia Glasser mier. es<br />
meTodi mniSvnelobas aniWebs adamianis qcevas mimdinare momentSi da misi<br />
qcevis efeqturobas sasurveli miznebis misaRwevad. aqcenti keTdeba<br />
"arCevanze". Glasser mixedviT, Cveni qcevebi, gansakuTrebiT ki Cveni<br />
moRvaweobis saxeebi da fiqrebi xasiaTdeba arCeviTobiT. es meTodi<br />
SesaZloa gamoyenebul iqnas rogorc individualurad, aseve jgufurad da<br />
moicavs ramdenime etaps. pirveli etapi moicavs jgufis Serwymas,<br />
koncentrirebas jgufSi urTierTndobisa da megobruli atmosferos<br />
Sesaqmnelad. meore stadia warmoad<strong>ge</strong>ns individis mier sakuTari Sinagani<br />
samyaros gamokvlevas. mesame stadiaSi aqcenti keTdeba qcevaze mTlianobaSi.<br />
meoTxe stadiaSi fsiqoTerapevti exmareba pacients da<strong>ge</strong>gmos da SeimuSaos<br />
qcevis efeqturi formebi.<br />
gansakuTrebiT mniSvnelovania PTSD dazaralebulTa Soris ojaxuri<br />
fsiqoTerapiis gamoyeneba, radgan Zalian xSiria ojaxis wevrTa Soris<br />
urTierTobebSi cvlilebebi travmis Sedegad, aseve damaxasiaTebelia<br />
ojaxis wevrTa Soris gancdebiT urTierTinducireba, ris Sedegadac pirvel<br />
rigSi zaraldebian bavSvebi. ojaxuri fsiqoTerapia gulisxmobs<br />
fsiqoTerapiul muSaobas mTel ojaxTan, rogorc jgufTan. fsiqoTerapevti<br />
exmareba mis wevrebs aRmoaCinon Tavisi funqcionirebis axali<br />
SesaZleblobebi, rac mimarTulia ojaxis SigniT urTierTobebis<br />
gaumjobesebaze. mniSvnelovania, rom ojaxis yvela wevrma miaRwios emociur<br />
58
gantvirTvas. igi orientirebulia ojaxis Sida urTierTobebsa da ojaxis<br />
urTierTobebze garemomcvel adamianebTan, samyarosTan.<br />
xSirad PTSD ganapirobebs urTierTobebis darRvevebs meuRleebsa da<br />
wyvilebs Soris, rac ganpirobebulia travmis SinaarsiT. aqedan gamomdinare<br />
mkurnalobisas didi yuradReba eTmoba wyvilebis Terapias, rac ZiriTadad<br />
fokusirebulia aratravmirebuli meuRlis mier damxmaris rolis sakuTar<br />
Tavze aRebaze, Tumca dazaralebulis gamojansaRebis Semdeg mosalodnelia<br />
damxmaris rolis dakargvasTan dakavSirebiT frustraciisa da depresiis<br />
gancdebi, ris gamoc fsiqoTerapevti exmareba wyvilebs axali rolebis<br />
gansazRvraSi, axali <strong>ge</strong>gmebis SemoSavebasa da miRwevaSi.<br />
ojaxuri da wyvilebis fsiqoTerapiis dros farTod gamoiyeneba<br />
"rolebiT Terapiis" meTodi.<br />
SeuZlebelia ar aRiniSnos travmuli stresis mkurnalobaSi<br />
egzistencialuri analizis roli, romelsac Viktor Frankl warmatebiT<br />
mimarTavda TviT sakoncentracio banakSic ki. es meTodi gansakuTrebiT<br />
efeqturia, vinaidan travmuli stresis dros xSirad vlindeba depresiuli<br />
simptomatika, adgili aqvs msoflmxedvelobis msxvrevasa da xSir<br />
SemTxvevaSi suicidur tendenciebs. egzistencialuri analizis meTodi<br />
damyarebulia faseulobaTa sami ZiriTadi sistemis: 1. SemoqmedebiTi<br />
faseulobani; 2. gancdis faseulobani; 3. damokidebulebis faseulobani,<br />
mixedviT cxovrebis sazrisis aRmoCenaze da am faseulobaTa sistemebis<br />
realizaciaze. aseve unda aRiniSnos, rom Viktor Frankl akviatebulobaTa<br />
mosaxsnelad warmatebiT iyenebda logoTerapiis paradoqsuli intenciis<br />
meTods.<br />
mniSvnelovania aRiniSnos, rom dReisaTvis ar arsebobs erTiani<br />
midgoma PTSD mkurnalobis sakiTxisadmi, an raime specifiuri mkurnaloba,<br />
ris gamoc PTSD mkurnaloba atarebs simptomur xasiaTs. fsiqoTerapiis<br />
meTodis da mkurnalobis taqtikis arCevisas aucilebelia pirovnebis<br />
individualuri Taviseburebebis, misi msoflmxedvelobis, faseulobaTa<br />
sistemis, ganviTarebis donis, aseve eTno-kulturuli Tu socio-kulturuli<br />
maxasiaTeblebis, asakis, sqesisa da fsiqotravmis xasiaTis gaTvaliswineba.<br />
fsiqologiur reabilitaciaSi mniSvnelovani roli eniWeba art-<br />
Terapias – rac sayuradReboa ori mimarTulebiT: 1) igi mniSvnelovan<br />
warmod<strong>ge</strong>nas gvaZlevs pirovnebis SigniT arsebul, dafarul<br />
konfliqtebsa da tendenciebze, aseve fsiqo–travmis pirovnebiseul<br />
warmod<strong>ge</strong>naze, 2) amave dros, dinamikaSi warmod<strong>ge</strong>nas gvaZlevs Tu<br />
rogor viTardeba zogadad reabilitacia, ra iqna miRweuli da ra<br />
rCeba sayuradRebod. amave dros art-Terapiis meTodi<br />
umniSvnelovanesia travmuli stresisagan emociuri ganmuxtvisaTvis;<br />
igi mniSvnelovan rols TamaSobs akviatebuli mogonebebisa da<br />
gancdebisagan Tavis daRwevis procesSi.<br />
socialuri reabilitacia da garemoSi daxmareba, iuridili<br />
konsultacia:<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplTa reabilitaciis sakiTxebi moicavs mravalferovan<br />
kompleqsur RonisZiebebs, romelTa Sorisac erTerTi mniSvnelovani<br />
adgili uWiravs socialur reabilitacias, rac pirvel rigSi<br />
gulisxmobs socialur Tanadgomas. socialuri Tanadgoma moicavs<br />
59
Semdeg komponentebs: 1. TviTdaxmarebis jgufebis organizacia<br />
dazaralebulTa Soris, bunebrivi lideris gamovleniT. aseTi<br />
jgufebis umTavresi amocanaa TanagrZnobisa da Tanadgomis<br />
atmosferos miRweva, emociuri urTierTkeTilsaimedo ganwyoba, rac<br />
mniSvnelovania emociuri ganmuxtvisa da Seqmnili rTuli<br />
mdgomareobidan Tavis daRwevisaTvis _ momavlis da<strong>ge</strong>gmva arsebuli<br />
realobis swori SefasebiT. 2. materialuri daxmarebis organizeba<br />
yvelaze ufro metad gaubedurebuli adamianebisaTvis. 3. dasaqmebisa<br />
da funqciebis ganawilebis organizeba. 4. sainformacio samsaxuris<br />
organizacia da urTierTobebis damyareba sxvadasxva organizaciebTan<br />
da struqturebTan, raTa moxdes dazaralebulTa informireba<br />
sakuTari uflebebisa da Tavisuflebebis Sesaxeb, aseve movaleobebis<br />
Sesaxeb, adgilobriv da saerTaSoriso sakanonmdeblo aqtebs, rac<br />
warmoad<strong>ge</strong>ns pirovnebis dacvis erT-erT umTavres pirobas. 5.<br />
bavSvebisa da mozardebis reabilitaciis sakiTxSi travmuli stresiT<br />
gamowveuli iseTi specifiuri problemebidan gamomdinare, rogoric<br />
aris yuradRebis koncentraciis unaris daqveiTeba, swavlaSi<br />
CamorCena, interpersonaluri urTierTobebis problemebi,<br />
mniSvnelovania specialuri programebis SemuSaveba, romlebic<br />
moicaven unarebis ganviTarebisa da aRmzrdelobiT-saganmanaTleblo<br />
jgufebis formirebas, kulturul-sportuli da samkurnaloprofilaqtikuri,<br />
Tu gamajansaRebeli RonisZiebebis SemuSavebas.<br />
gamomdinare <strong>wamebis</strong> situaciebis specifikidan aucilebelia garemoSi<br />
socialuri daxmarebis organizeba, raTa SeZlebisdagvarad daculi<br />
iqnas <strong>wamebis</strong> msxverplisa da misi ojaxis wevrTa usafrTxoeba,<br />
amgvari qmedebebi gulsixmobs fasilitatorul aqtivobas calkeul<br />
saxelmwifoebriv organoebTan, maT Soris Zalovani struqturebis<br />
warmomad<strong>ge</strong>nlebTan;<br />
reabilitaciis aucilebel komponents warmoad<strong>ge</strong>ns <strong>wamebis</strong><br />
msxverplis iuridiuli konsultireba, daxmareba sasamarTloebSi<br />
saqmis msvlelobisas; amave daxmarebis umniSvnelovanes <strong>samedicino</strong> –<br />
iuridiul komponents Sead<strong>ge</strong>ns <strong>wamebis</strong> msxverplisaTvis <strong>samedicino</strong><br />
daskvnis momzadeba da gacema; amgvari daskvnis gadacema<br />
sasamarTloebisa Tu prokuraturisaTvis, aseve <strong>wamebis</strong> msxverplis<br />
advokatisaTvis.<br />
amgvarad, reabilitaciisaTvis aucilebelia kompleqsuri midgoma, rac<br />
gulisxmobs janmrTelobis dacvisa da socialuri uzrunvelyofis<br />
organizaciebis, ganaTlebis sistemis, adgilobrivi Tu saerTaSoriso<br />
samarTaldamcavi da sakanonmdeblo institutebis, samTavrobo da<br />
arasamTavrobo saerTaSoriso Tu adgilobrivi struqturebis aqtiur<br />
koordinirebul Cabmas reabilitaciis procesSi.<br />
samkurnalo-profilaqtikuri da reabilitaciuri RonisZiebebis<br />
efeqturad ganxorcielebisaTvis aucilebelia kvalificiuri daxmarebis<br />
samsaxuris organizacia.<br />
aseTi samsaxuris umTavres rgols warmoad<strong>ge</strong>ns eqstremaluri<br />
daxmarebis jgufebis Seqmna, romelic yalibdeba Semdegi specialistebisagan:<br />
zogadi profilis eqimebi, fsiqiatrebi, fsiqolo<strong>ge</strong>bi, <strong>samedicino</strong> debi,<br />
60
socialuri muSakebi. isini gadaudebel daxmarebas aRmouCenen<br />
dazaralebulebs krizisul situaciebSi (magaliTad cixeebSi). aseTi jgufebis<br />
mTavari amocanaa: swori da swrafi diagnostireba, gadaudebeli daxmarebis<br />
aRmoCena da dazaralebulTa Semdgomi ganawileba klinikur-dinamiuri<br />
gamovlinebebis gaTvaliswinebiT.<br />
Semdgom rgols warmoad<strong>ge</strong>ns specialuri programebis SemuSaveba<br />
kvalificiuri <strong>samedicino</strong> da fsiqo–socialuri reabilitaciis aRmosaCenad<br />
da moicavs ambulatorul da stacionarul daxmarebasa da mkurnalobas.<br />
amgvari programebis gansaxorcieleblad aucilebelia specialstebis<br />
momzadeba, vinaidan <strong>wamebis</strong> dros xSirad adgili aqvs fsiqikuri da fizikuri<br />
travmebis Serwymas, aseve fsiqo-somatur darRvevebs, mniSvnelovania<br />
sxvadasxva profilis specialistTa gaTviTcnobiereba travmuli stressa da<br />
mis mier gamowveul darRvevebis sakiTxebSi.<br />
xSir SemTxvevaSi wamebiT gamomwveuli ubedurebebis polimorfuli<br />
xasiaTidan gamomdinare mniSvnelovania araspecifiuri daxmarebis<br />
aRmosaCenad moxaliseTa CarTva reabilitaciur RonisZiebebSi; amisaTvis<br />
aucilebelia maTi gaTviTcnobiereba travmuli stresisa da masTan<br />
dakavSirebuli fsiqikuri Tu fizikuri problemebis Sesaxeb.<br />
kompleqsuri midgomis aucilebelobis gaTvaliswinebiT,<br />
mniSvnelovania specialistebis mier im organizaciebisa da struqturebis<br />
informireba, romelnic imyofebian mWidro kavSirSi dazaralebulebTan.<br />
eseni SesaZloa iyvnen: pedago<strong>ge</strong>bi, aRmzrdelebi, masobrivi sainformacio<br />
saSualebebis warmomad<strong>ge</strong>nelni, sazogadoebisa da oficialuri<br />
struqturebis warmomad<strong>ge</strong>nelni da sxvani; yovelive es aucilebelia, raTa<br />
SemuSavdes swori midgoma dazaralebulTa problemebisadmi, mimdinare<br />
stresuli situaciebis Semcirebis mizniT.<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplTa reabilitaciaSi mniSvnelovani roli eniWeba<br />
<strong>wamebis</strong> prevenciuli RonisZiebebis SemuSavebasac, vinaidan zogadad<br />
qveyanaSi <strong>wamebis</strong> prevenciaze yuradRebis gamaxvileba da saTanado klimatis<br />
Seqmna aadvilebs <strong>wamebis</strong> msxverplTaTvis usafrTxo garemos Seqmnas da<br />
aseve aadvilebs samarTlebrivi Sefasebebis miRwevas, rac Tavis mxriv<br />
mniSvnelovani komponentia <strong>wamebis</strong> msxverplis sruli reabilitaciisaTvis.<br />
multtidisciplinaruli jgufi, romelic aris aucilebeli reabilitaciis<br />
gansaxorcieleblad :<br />
zogadi profilis eqimi (Terapevti)<br />
eqimi-fsiqiatri<br />
nevrologi<br />
travmatolgi<br />
fizioTerapevti<br />
fsiqoTerapevti<br />
art Terapevti<br />
fsiqologi<br />
socialuri muSaki<br />
eqTani<br />
61
sxadasxva konsultantebi (ginekologi, narkologi, kardiologi,<br />
dermato–venerologi, otolaringologi, oftalmologi, qirurgi,<br />
pulmonologi da sxva saWiroebisda mixedviT).<br />
iuristi<br />
bavSvebTan muSaobisaTvis aucilebelia reabilitaciaSi CarTuli iqnan :<br />
bavSvTa fsiqiatri<br />
bavSvTa fsiqoTerapevti da fsiqologi<br />
pediatri<br />
pedagogi<br />
danarTi # 1:<br />
warmod<strong>ge</strong>nilia gamokvlevisa da reabilitaciis anketa, romelic<br />
SemuSavebulia centri « empaTia »s mier da asaxavs identifikaciis,<br />
monitoringisa da reabilitaciis yvela komponents:<br />
62
danarTi #1<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplTa monitoringisa da reabilitaciis <strong>samedicino</strong><br />
da fsiqo - socialuri programa<br />
I. anketuri monacemebi<br />
1. saxeli, gvari ____________________________________<br />
anonimurobis SemTxvevaSi gadadiT 2 punqtze.<br />
2. kodi _____________________________ G - XX - 000N<br />
3. gamokvlevis TariRi __________________________________<br />
4. sqesi ______________mdedr. / mamr.<br />
5. asaki _____________________________________________<br />
6. erovneba: ______________________________________________<br />
7. moqalaqeoba ____________________________________________<br />
8. amJamindeli adgilsamyofeli ________________________________<br />
9. mudmivi sacxovrebeli adgili _______________________________<br />
10. amJamindeli statusi ____10.1. devnili. 10.2. patimari. 10.3. yofili<br />
patimari. 10.4. sxva (miuTiTeT) ________________________________<br />
II. <strong>wamebis</strong> istoria<br />
1. <strong>wamebis</strong> msxvepli / 1.1. aris. 1.2. ara. 1.3. eswreboda naTesavebis an ojaxis<br />
wevrebis wamebas. 1.4. eswreboda sxvis wamebas.<br />
2. <strong>wamebis</strong> adgili / 2.1. policiis izolatori. 2..2. cixis izolatori. 2.3.<br />
uSiSroebis izolatori. 2.4. jaris izolatori. 2.5. samxedro konfliqtis<br />
zonaSi yofnisas. 2.6. sxa (miuTiTeT) __________________________<br />
3. <strong>wamebis</strong> TariRi da xangrZlivoba _______________________________<br />
4. <strong>wamebis</strong> intensivoba / 4.1. sistematiuri. 4.2. erTjeradi.<br />
5. vis mier iqna ganxorcielebuli / 5.1. policiis mxridan. 5.2. Zalovani sxva<br />
struqturis mxridan (romeli miuTiTeT) _____________ 5.3. erTi<br />
adamianis mier. 5.4. jgufis mier (jalaTebis jgufi Tu sxva miuTiTeT). __<br />
6. saxelmwifo moxelis davalebiT _______________________________<br />
7. sxva (miuTiTeT vis mier da ra viTarebaSi) ________________________<br />
8. eswreboda Tu ara eqimi an sxva <strong>samedicino</strong> personali _______________<br />
9. iRebda Tu ara monawileobas <strong>samedicino</strong> personali ________________<br />
10. <strong>wamebis</strong> mizani / 10.1. informaciis miReba. 10.2. danaSaulis aRiareba. 10.3.<br />
damatebiTi danaSaulis (an romelic ar Caudenia) aRiareba. 10.4. fulis<br />
gamoZalva. 10.5. pirovnuli damcireba. 10.6. pirovnebis damorCileba,<br />
daTrgunva. 10.7. ideologiuri Sexedulebebi. 10.8. aRmsarebloba. 10.9<br />
eTnikuri kuTvnileba 10.10. mwamebelTa sadisturi tendenciebi. 10.11. sxva<br />
(aRwereT) _____________<br />
damatebiTi informacia aRwereT<br />
1. fizikuri meTodebi<br />
III. gamoyenebuli meTodebi<br />
63
1.1.<br />
1.2.<br />
cema ("dubinkebiT", CeqmebiT, iaraRis tariT, sxva blagvi<br />
sagniT, xeliT sxva) - gaxazeT romeli.<br />
a) sistematizirebuli<br />
b) arasistematizirebuli<br />
eleqtrodeniT wameba<br />
a) piris Rrudan<br />
b) sasqeso organoebidan (an mkerdi)<br />
g) kidurebidan (falan<strong>ge</strong>bi)<br />
1.3.<br />
d) sxva (miuTiTeT) --------------------------------------<br />
Camokideba<br />
1.4. arafiziologiuri mdebareoba<br />
1.5. seqsualuri wameba<br />
a) gaupatiureba<br />
b) gaSiSvleba<br />
g) iZulebiTi ananizmi<br />
d) iZulebiT monawileoba sxvis gaupatiurebaSi<br />
e) damamcirebeli pozis miReba<br />
ki ra<br />
1.6.<br />
v) sasqeso organoebis dazianeba<br />
z) sxva (miuTiTeT) -------------------------------------------------------<strong>samedicino</strong><br />
- stomatologiuri wameba (kbilebis daZroba<br />
da a.S.)<br />
1.7. moxrCoba (airwinaRi an wyalSi Cayuryumalaveba TaviT -<br />
aRniSneT romeli)<br />
1.8. farmakologiuri wameba (narkotikiT an sxva preparatiT<br />
- SeZlebisdagvarad miuTiTeT, an ar icis riTi)<br />
_______________________________________________<br />
1.9. daRis dasma (frCxilebis daZroba, falangis moWra,<br />
yuris moWra, Tvalis amoTxra, xorcebis aTla, sxva<br />
(miuTiTeT romeli an aRwereT sxva)<br />
1.10.<br />
_______________________________________________<br />
damwvroba (sigaretiT, cxeli SanTiT, gavarvarebul<br />
"reSotkaze" dakvra, sxva - miuTiTeT romeli an aRwereT<br />
sxva -----------------------------------------------------------------------------------<br />
1.11. cxovelebiT wameba (ZaRlebis miseva da a.S.)<br />
1.12. sxva (aRwereT) ------------------------------------------------------------------<br />
1.13. miuTiTeT damatebiTi informacia<br />
1.14. miuTiTeT, iqna Tu ara gamoyenebuli iseTi meTodebi, romelnic ar<br />
toveben fizikur kvals, romeli aRwereT<br />
2. fsiqologiuri meTodebi<br />
2.1. deprivacia, izolacia ki ara<br />
2.2. sibnele, Jangbadis nakleboba, sicive<br />
2.3. cxovelebi (mRrRnelebi), mwerebi izolatorSi.<br />
2.4. sanitaruli pirobebis uqonloba<br />
2.5. sakanSi a<strong>ge</strong>ntis arseboba<br />
64
2.6. sxva <strong>wamebis</strong> msxverplebTan yofna<br />
2.7. sxvisi <strong>wamebis</strong> xmebis ga<strong>ge</strong>ba<br />
2.8. sxvis wamebaze daswreba<br />
2.9. megobris an ojaxis wevris wameba<br />
2.10. Zilisi deprivacia<br />
2.11. <strong>wamebis</strong> gaurkveveli molodini<br />
2.12. muqara: 1. gaupatiurebis. 2. ojaxis darbevis. 3. ojaxis<br />
wevris <strong>wamebis</strong>. (aRniSneT romeli an daamateT da<br />
aRwereT sxva -----------------------------------------------------------------<br />
2.13. sityvieri Seurachyofa, daSineba, damcireba<br />
2.14. cru sikvdiliT dasja<br />
2.15. sasmeli wylisa da sakvebis ar micema<br />
2.16. bunebrivi moTxovnilebebis dakmayofilebis SezRudva<br />
2.17. ararealuri arCevani (aRiareba, gacema, Sekvra muqaris<br />
qveS - miuTiTeT romeli an daamateT) ------------------------------<br />
2.18. <strong>samedicino</strong> daxmarebis uqonloba<br />
2.19. sxva (aRwereT) ------------------------------------------------------------------<br />
2.20. damatebiTi informacia aRwereT<br />
IV. mwvave <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
1. fizikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
1.1. Tavis tvinis mwvave travma gonebis dakargviT ki ara<br />
1.2. Wriloba (Tavis areSi, saxisa da kisris areSi, mkerdis<br />
areSi, zurgis areSi, kidurebze sxva - miuTiTeT) -------------<br />
1.3. damwvroba (Tvais areSi, saxisa da kisris midamoSi,<br />
mkerdis areSi, zurgis areSi, kidurebze, falan<strong>ge</strong>bze,<br />
kanze Tu lorwovan garsze an sxva areSi miuTiTeT) -------<br />
-------------------------------------------------------------------------------------------<br />
------------------------------------------------------------------------------------------<br />
1.4. mwvave sisxldena (miuTiTeT saidan) ---------------------------------<br />
1.5. motexiloba (saxis Zvlebis, kidurebis, falan<strong>ge</strong>bis, sxva -<br />
miuTiTeT) -------------------------------------------------------------------------<br />
1.6. tkiviliT gamowveuli Soki<br />
1.7. gul - sisxlZarRvTa mwvave ukmarisoba (infarqti,<br />
stenokardia)<br />
1.8. sunTqvis ukmarisoba<br />
1.9. Tirkmlis mwvave ukmarisoba<br />
1.10. infeqciuri daavadeba<br />
1.11. sasqeso organoebis dazianeba<br />
1.12. nerv - kunTovani dazianeba (parezi, krunCxva, myesebis<br />
dazianeba) --------------------------------------------------------------------------<br />
1.13. daJeJiloba (miuTiTeT midamo) ----------------------------------------<br />
-------------------------------------------------------------------------------------------<br />
1.14. mxedvelobis dazianeba<br />
1.15. smenis aparatis dazianeba<br />
1.16. sxva (aRwereT) ------------------------------------------------------------------<br />
65
1.17. miuTiTeT mwvave fazis xangrZlivoba<br />
2. fsiqikuri reaqciebi<br />
2.1.<br />
afeqtur - Sokuri reaqcia<br />
a) stuporozuli varianti (Sekaveba, garindebuli yofna<br />
erT pozaSi, umweobisa da sicarielis SegrZneba,<br />
Zilis darRveva - miuTiTeT da aRwereT ---------------------<br />
--------------------------------------------------------------------------------------<br />
--------------------------------------------------------------------------------------<br />
--------------------------------------------------------------------------------------<br />
b) mwvave agzneba (aJitaciiT, suiciduri aqtivobiT,<br />
parasuicidi, TviTdazianeba - mcdeloba Tu survili,<br />
Zilis darRveva, fsiqo - motoruli agzneba - aRwereT<br />
--------------------------------------------------------------------------------------<br />
--------------------------------------------------------------------------------------<br />
-------------------------<br />
g) cnobierebis Secvla (gabrueba, Seviwroeba, Secvla<br />
sxva - aRwereT -------------------------------------------------------------<br />
-------------------------------------------------------------------------------------<br />
-------------------------------------------------------------------------------------<br />
2.2. gamyaviT calke _ suicidis mcdeloba, suicidaluri<br />
azrebi, TviTdazianebis mcdeloba, TviTdazianebis faqti,<br />
TviTdazianebis azrebi - (aRniSneT romeli da aRwereT) -<br />
-------------------------------------------------------------------------------------------<br />
-------------------------------------------------------------------------------------------<br />
2.3. sxva (aRwereT gancdebi) ----------------------------------------------------<br />
-------------------------------------------------------------------------------------------<br />
-------------------------------------------------------------------------------------------<br />
-------------------------------------------------------------------------------------------<br />
-------------------------------------------------------------------------------------------<br />
--------------<br />
ki ara<br />
2.4. miuTiTeT mwvave fazis xangrZlivoba ---------------------------------------------------------<br />
V. <strong>samedicino</strong> daxmareba mwvave periodSi<br />
1.1. <strong>samedicino</strong> daxmareba aRmoeCina <strong>wamebis</strong>Tanave<br />
1.2. <strong>samedicino</strong> daxmareba aRmoeCina kvalis dafarvis mizniT<br />
1.3. <strong>samedicino</strong> daxmareba aRmoeCina im mizniT, rom SeeSindaT ar<br />
momkvdariyo<br />
1.4. <strong>samedicino</strong> daxmareba ar aRmoCenia<br />
1.5. arakvalificirebuli daxmareba aRmouCines sxva patimrebma an sxva<br />
adamianebma<br />
66
1.6. iqna Tu ara gaformebuli <strong>samedicino</strong> dokumentaciaSi misi<br />
mdgomareobis Sesaxeb da Tu ris Sedegad ganviTarda aRniSnuli<br />
dazianeba<br />
1.7. patimrebis SemTxvevaSi: cixeze gadmoyvanis Semdeg inaxula Tu ara<br />
<strong>samedicino</strong> komisism da aRiwera Tu ara maTi mdgomareoba <strong>samedicino</strong><br />
dokumentaciaSi<br />
1.8. visgan Sed<strong>ge</strong>boda <strong>samedicino</strong> komisia, eswreboda Tu ara fsiqiatri<br />
1.9. ganacxada Tu ara vinmesTan, rom igi <strong>wamebis</strong> msxverplia<br />
1.10. Tu ganacxada visTan da ra reagireba mohyva Tu ar ganacxada, ra<br />
mizeziT ra saxis gamokvlevebi an mkurnaloba iqna Catarebuli da ra<br />
periodSi<br />
VI. <strong>wamebis</strong> qronikuli <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
1. fizikuri <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
1.1. aReniSneba Tu ara pacients Srami an nawiburi an sisxlnaJRenTi<br />
1.2. Tu aReniSneba, ra midamoSi<br />
saxe<br />
Tavis are<br />
kisris midamo<br />
mkerdi<br />
zurgi<br />
sasqeso organoebi<br />
piris Rru<br />
muceli<br />
kidurebi<br />
falan<strong>ge</strong>bi<br />
sxva<br />
1.3. aReniSneba Tu ara pacients motexilobis kvali (moZraobis SezRudva<br />
da a.S)<br />
1.4. Tu aReniSneba ra midamoSi<br />
saxis Zvlebi<br />
xerxemlis malebi<br />
kidurebi<br />
falan<strong>ge</strong>bi<br />
sxva<br />
1.5. aReniSneba Tu ara amputaciis kvali<br />
1.6. Tu aReniSneba ra midamoSi<br />
cxviri<br />
yuri<br />
TiTebi<br />
kidurebi<br />
kbilebi<br />
frCxilebi<br />
sasqeso organoebi<br />
sxva<br />
1.7. aReniSneba Tu ara pacients nevrologiuri darRvevebi<br />
1.8. Tu aReniSneba ra saxis<br />
67
Tavis tkivili<br />
moZraobis SezRudva<br />
nevralgia<br />
parezi<br />
paresTezia, mgrZnobelobis daqveiTeba<br />
paTologiuri refleqsebi<br />
miuTiTeT ra midamoSi<br />
1.9. aReniSneba Tu ara qronikuli tkivilis sindromi<br />
1.10. Tu aReniSneba ra midamoSi<br />
saxis areSi<br />
kisris, zurgisa da Tavis midamo<br />
mkerdis areSi<br />
muclis areSi<br />
Tirkmelebis saproeqcio areSi<br />
sasqeso organoebis midamoSi<br />
mTels sxeulSi<br />
sxva<br />
1.11. tkivili mwvavdeba amindis cvlilebisas<br />
1.12. tkivili mwvavdeba sezonurad<br />
1.13. tkivili mwvavdeba travmasTan asocirebulad (travmis mogoneba,<br />
travmasTan dakavSirebuli TariRebi da a.S.)<br />
1.14. miuTiTeT sxva somaturi darRvevebi ganviTarebuli <strong>wamebis</strong> Semdeg<br />
gul - sisxlZarRvTa sistema<br />
sasunTqi sistema<br />
alergiuli daavadebebi<br />
infeqciuri daavadebebi<br />
simsivneebi<br />
saWmlis momnelebeli sistema<br />
Sard - sasqeso sistema<br />
mxedvelobis sistema<br />
yel - yur - cxviri<br />
endokrinuli sistema<br />
sxva<br />
1.15. mimarTa Tu ara <strong>samedicino</strong> daxmarebisaTvis vinmes<br />
1.16. Tu mimarTa an mimarTvis gareSe Cautarda Tu ara <strong>samedicino</strong><br />
daxmareba<br />
1.17. ra saxis <strong>samedicino</strong> daxmareba Cautarda (operacia, konservatoruli<br />
mkurnaloba Tu sxva)<br />
1.18. aris Tu ara asaxuli <strong>samedicino</strong> dokumentaciaSi sadme misis<br />
mdgomareoba<br />
1.19. Cautarda Tu ara obieqturi gamokvlevebi<br />
1.20. Tu Cautarda sad, rodis da ra saxis saWiroebs Tu ara damatebiT<br />
gamokvlevasa da mkurnalobas (operacias an sxva)<br />
2. fsiqo - somaturi darRvevebi<br />
2.1. arteriuli wnevis labiloba (hipertenzia, hipotonia)<br />
68
2.2. tkivilebi gulis areSi<br />
2.3. haeris ukmarisoba periodulad<br />
2.4. menstrualuri ciklis darRveva<br />
2.5. naadrevi klimaqsi<br />
2.6. libidos daqveiTeba an sxva cvlileba<br />
2.7. wonaSi dakleba an momateba<br />
2.8. oflianoba<br />
2.9. hipersalivacia an piriqiT hiposalivacia (piris gaSroba)<br />
2.10. Zilis darRveva<br />
2.11. Tavbrusxveva, koordinaciis darRveva<br />
2.12. kunTovani daZabulobis SegrZneba<br />
2.13. smenis daqveiTeba, yurebSi Suili<br />
2.14. mxedvelobis daqveiTeba<br />
2.15. advilad daRla<br />
2.16. zogadi saerTo sisuste<br />
2.17. kankali<br />
2.18. cieb - cxeleba<br />
2.19. hiperhidrozi<br />
2.20. Sardis gamoyofis gaZliereba an Semcireba<br />
2.21. diarea an yabzoba<br />
2.22. sxva<br />
3. fsiqikuri simptomebi<br />
3.1. uZiloba da Ramis koSmarebi<br />
3.2. depresia<br />
3.3. agresia<br />
3.4. disforia<br />
3.5. emociuri labiloba<br />
3.6. SiSebi<br />
3.7. SfoTva<br />
3.8. daZabuloba<br />
3.9. moWarbebuli sifxizle<br />
3.10. yuradRebis koncentraciis unaris daqveiTeba<br />
3.11. mexsierebis daqveiTeba<br />
3.12. akviatebuli mogonebebi, warmod<strong>ge</strong>nebi<br />
3.13. afeqturi reaqciebi travmasTan asocirebuli situaciebisa da<br />
mogonebebis dros<br />
3.14. pirovnuli cvlilebebi (samyarosadmi mtruli ganwyoba, undobloba,<br />
kontaqtebis garTuleba, xmauris autanloba, martoobis survili,<br />
Caketiloba, TviTdazianebisaken midrekileba, suiciduri azrebi an qmedebebi,<br />
sircxvilis an sakuTari pirovnebisadmi pativiscemis dakargva, umweobis<br />
gancda, sxva) miuTiTeT da aRwereT<br />
3.15. gamoRviZebisas gancda, rom kvlev meordeba matravmirebeli movlena<br />
3.16. halucinaciuri gancdebi matravmirebeli movlenis asaxviT<br />
3.17.sxva<br />
69
VII. damatebiTi travmebis istoria (es Tavi ivseba <strong>wamebis</strong> ar<br />
arsebobis SemTxvevaSic, an ojaxis wevris SemTxvevaSic)<br />
damatebiTi travmebi aRniSvna, komentari sad da rodis<br />
omis travmebi<br />
axloblebis daRupva<br />
ojaxis wevrebis<br />
daRupva<br />
saxlis<br />
mitoveba/dakargva<br />
ojaxis<br />
devna/Seviwroeba<br />
axloblis an ojaxis<br />
wevris gauCinareba<br />
mZime socialuri<br />
pirobebi migraciis<br />
Sedegad<br />
ucxo garemoSi<br />
moxvedra/migracia<br />
samsxuris<br />
dakargva/socialuri<br />
rolis dakargva<br />
ojaxis wevrebTan<br />
deprivacia<br />
daqvriveba, daobleba,<br />
Svilis daRupva<br />
patimroba, tyveoba<br />
izolacia, kontaqtebis<br />
SezRudva<br />
xSiri konfliqtebi<br />
ojaxSi<br />
<strong>samedicino</strong> daxmarebis<br />
nakleboba<br />
gadavsebul kameraSi<br />
yofna<br />
konfliqtebi<br />
cixeSi/kameraSi<br />
socialuri samsaxurebis<br />
uyuradReboba<br />
sxva<br />
VIII. Civilebi<br />
8.1 fizikuri/somaturi<br />
8.2. fsiqikuri<br />
8.3. socialuri/iuridiuli problemebi<br />
70
IX. anamnezi<br />
(yvela daavadebis miTiTebiT, rac warsulSi hqonda gadatanili, miuTiTeT<br />
daavadebis an travmis dro, saxeoba da sxva detalebi; aseve unda<br />
miTiTebuli iyos vis mier aris mowodebuli anamnezi)<br />
X. obieqturi statusi pirveladi gasinjvisas<br />
10.1. somaturi statusi: P _________T/A __________T______________<br />
10.2. fsiqikuri statusi:<br />
10.3. aris Tu ara misi mdgomareoba asaxuli warsulSi arsebul <strong>samedicino</strong><br />
dokumentaciaSi sakmarisad (miuTiTeT dokumentebi da sakmarisi iyo Tu ara<br />
Catarebuli gamokvlevebi da mkurnaloba)<br />
XI. fsiqologiuri kvlevis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
mozrdilTaTvis<br />
1. harvardis travmis Sefasebis kiTxvari<br />
2. PTSD kiTxvarebi (Watson; Mississipi Civilian PTSD)<br />
3. hamiltonis depresiis kiTxvari<br />
4. bekis depresiis kiTxvari<br />
5. Sixanis SfoTvis Skala<br />
6. baas - darkis agresiis kiTxvari<br />
7. MMPI<br />
8. saWiroebis SemTxvevaSi sxva kiTxvarebi<br />
bavSvebSi<br />
1. PTSD<br />
2. xelis testi<br />
3. luSeris testi<br />
4. saWiroebis SemTxvevaSi sxva<br />
5.<br />
XII. pirveladi gamokvlevis daskvna da<br />
winaswari diagnozi<br />
daskvna:<br />
winaswari diagnozi:<br />
somaturi:<br />
fsiqologiuri/fsiqikuri<br />
XIII. rekomendaciebi<br />
1. fsiqoTerapia (individualuri, jgufuri, ojaxuri)<br />
2. arT Terapia<br />
3. socialuri Terapia<br />
71
4. specialistTa konsultaciebi (miuTiTeT romeli)<br />
5. laboratoriuli da paraklinikuri gamokvlevebi (miuTiTeT romeli)<br />
6. damatebiT konsultaciaTa da gamokvlevaTa winaswari ganfaseba<br />
(lari/dolari)<br />
7. winaswari diagnostirebisa da konsultaciebis Catarebisas<br />
ganxoecielebuli vizitebis raodenoba:<br />
7.1. SemTxvevis marTveli (fsiqiatri/TerapevTi)<br />
7.2. Terapevti an fsiqiatri<br />
7.3. nevrologi<br />
7.4. travmatologi<br />
7.5. sxva miuTiTeT romeli<br />
7.6. socialuri muSaki<br />
7.7. eqTani<br />
xelmowera: SemTxvevis marTveli / /<br />
centris xelmZRvanelebi:<br />
XIV. Catarebul konsultaciaTa da gamokvlevaTa <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
1. konsultaciaTa <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>: (CaakariT damatebiTi furceli)<br />
2. laboratoriul da paraklinikur gamokvlevaTa <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> (CaakariT<br />
daskvnebi)<br />
3. SemTxvevis marTvelis ganmeorebiTi konsultacia da SemTxvevaze<br />
momuSave jgufis daskvna (vin iRebda monawileobas da ra iqna wamyvani<br />
simptomebidan gamovlenili)<br />
XV. daskvna fsiqo - fizikuri mdgomareobis Sesaxeb<br />
XVI. saboloo diagnozi<br />
somaturi/nevrologiuri<br />
fsiqikur/fsiqologiuri<br />
XVII. daniSnuleba (saWiroebis SemTxvevaSi CaakariT damatebiTi<br />
furceli)<br />
1. farmakoTerapiuli mkurnaloba (CaakariT daniSnulebis /dinamikaSi)<br />
furceli<br />
2. ganmeorebiTi konsultaciebi (specialistTa miTiTebiT)<br />
3. fsiqoTerapia (individualuri, jgufuri, ojaxuri)<br />
72
4. art Terapia<br />
5. socialuri Terapia<br />
6. gansazRvreT mkurnalobisa da reabilitaciis kursis xangrZlivoba<br />
TariRi: ____________________<br />
xelmowera: SemTxvevis marTveli / /<br />
centris xelmZRvanelebi:<br />
XVIII. mkurnaloba da reabilitacia<br />
1. SemTxvevis wamyvanis Canawerebi (saWiroebis SemTxvevaSi CaakariT<br />
damatebiTi furceli), aseve saWiroebis SemTxvevaSi CaakariT<br />
damatebiToi kvlevebisa da konsultaciebis <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>)<br />
1 viziti<br />
2 viziti<br />
3 viziti<br />
4 viziti<br />
5 viziti<br />
6 viziti<br />
7 viziti<br />
8 viziti<br />
2. fsiqoTerapiis sessiebis raodenoba da Canawerebi (CaakariT damatebiTi<br />
furceli)<br />
3. art Terapiis sesiebis raodenoba da Canawerebi (CaakariT damatebiTi<br />
furceli)<br />
4. socialuri Terapiis RonisZiebebi da Canawerebi (CaakariT damatebiTi<br />
furceli)<br />
5. fsiqologis konsultaciebi (raodenoba, CaakariT Canawerebi)<br />
6. iuridiuli konsultaciebi (raodenoba, CaakariT Canaweri)<br />
XIX. evaluacia (Sefaseba)<br />
XIX.1 ganmeorebiTi fsiqologiuri konsultacia<br />
mozrdilebSi<br />
1. PTSD (Watson)<br />
2. Beck Depression Inventory<br />
3. Mississipi Civilian PTSD:<br />
4. Baas – Durk Aggressive Test<br />
73
5. Shikhan Anxiety Test<br />
6. Hamilton Depression Questionnaire<br />
7. MMPI<br />
8. Other --<br />
bavSvebSi<br />
1. PTSD<br />
2. Lusher Test<br />
3. Hand Test<br />
XIX.2. pacientis subieqturi Sefasebis kiTxvari (gTxovT CaakraT)<br />
XIX.3. SemTxvevis marTvelisa da SemTxvevaSi monawile jgufis<br />
wevrTa daskvna pacientis fsiqo – fizikur mdgomareobaze<br />
mkurnalobis Semdeg<br />
XX. Semdgomi rekomendaciebi<br />
Terapiuli<br />
fsiqologiuri<br />
socialuri/iuridiuli<br />
sxva (miuTiTeT ra saxis)<br />
TariRi: ____________________<br />
xelmowera: SemTxvevis marTveli / /<br />
centris xelmZRvanelebi: / /<br />
XXI. Catarebuli mkurnaloba da reabilitacia (epikrizi)<br />
SemTxveva:<br />
klientis kodi:<br />
Semosvlisa da gaweris TariRi:<br />
(sqesi, asaki, erovneba/moqalaqeoba, statusi)<br />
1. msxverplis personaluri istoria<br />
_ ra konteqstSi iyo nawamebi<br />
- vin uyo Cabmuli am wamebaSi<br />
- ra meTodebi iqna gamoyenebuli (fizikuri, fsiqologiuri)<br />
- <strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> (fizikuri, fsiqikuri/fsiqologiuri)<br />
2. organizaciis mier gaweuli daxmareba<br />
- rogor moxvda am organizaciaSi<br />
- ra saxis daxmareba gaewia<br />
fsiqiatris konsultacia (ramdeni)<br />
74
fsiqologis konsultacia (ramdeni)<br />
fsiqoTerapia (saxeoba, ramdeni sessia)<br />
socialuri Terapia (saxeoba – ra gaukeTda, sesiaTa raodenoba)<br />
Terapevtis konsultacia (ramdeni)<br />
travmatologis konsultacia<br />
nevrologis konsultacia<br />
farmakoTerapia<br />
Catarebuli gamokvlevebi<br />
damatebiTi sxva saxis konsultaciebi<br />
- SemTxvevis marTvis wevrebis (Tanamdebobebi)<br />
- sad Cautarda mkurnaloba (miuTiTeT dawesebulebebic sadac damatebiTi<br />
gamokvlevebi da konsultaciebis iqna Catarebuli)<br />
- Catarebuli RonisZiebebis saboloo ganfaseba (xelfasiani Statebis garda)<br />
lari/dolari/evro<br />
3. <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong><br />
- ra <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong> iqna miRweuli<br />
4. momavali daxmarebis <strong>ge</strong>gma<br />
- apirebs Tu ara Semdgomi daxmarebis gagreZelebas organizacia<br />
- ra saxis daxmareba aris rekomendirebuli da i<strong>ge</strong>gmeba<br />
- ra xangrZlivobis daxmarebaa rekomendirebuli<br />
- ra <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>a mosalodneli<br />
TariRi: ____________________<br />
xelmowera: SemTxvevis marTveli : / /<br />
centris xelmZRvanelebi: / /<br />
komentarebis furceli<br />
75
gamoyenebuli literatura<br />
1. Александровский Ю.А., Румянцева Г.М. Щукин Б.П.//Военно-Медицинский<br />
Журнал. 1990. с.73-76<br />
2. Александровский Ю.А.//Актуальные Вопросы Психиатрии. Юбилейный<br />
Сборник Трудов. Тбилиси. 1995. с.77.<br />
3. Бенегади Р.//Массовая Миграция и Здоровье Населения. Москва. 27-28 апреля<br />
1993. с63-66<br />
4. Брязгунов И.П., Михайлов А. Н., Берковская М.Н.//НИИ Педиатрии<br />
РАМН.ГБЦ"Сострадание".<br />
5. Демонова Д.П., Щукин Б.П.//Массовая Миграция и Здоровье Населения.<br />
Москва. 27-28 апреля. 1993. с.72-74.<br />
6. Зурабашвили З., Джишкариани М., Грдзелишвили Ц.//Обозрение Психиатрии и<br />
Медицинской Психологии им. В.М. Бехтерева. 1996. 2. с.61-64.<br />
7. Каменченко П.В.//Жур. Невропатологии и Психиатрии. 3. 1993. с.95-99.<br />
8. Ковалев В.В., Асанова Н.К.//Жур. Невропатологии и Психиатрии.3. 1993. с.60-<br />
64.<br />
9. Краснянский А.Н.//Синапс 3. 1993. с.15-34.<br />
10. Медико-Психологическая Помощь Пострадавшим при Стихийных Бедствиях и<br />
Катастрофах.// МИН.ЗДРАВ. Р.Ф. Г.Н.Ц. Социальной и Судебной Психиатрии.<br />
Москва. 1997.<br />
11. Подходы к Борьбе со Стрессами на Коммунальном(общинном) Уровне.//ВОЗ.<br />
Копенгаген. 1993.<br />
12. Положий Б.С.//Обозрение Психиатрии и Медицинской Психологии им.<br />
Бехтерева.1996. 2. с.136-143.<br />
13. Програма Медико-Психологической Реабилитации Женщин-жертв военного<br />
конфликта в Абхазии.//UMCOR/Georgia/U.S.A. 1995.<br />
14. Жильбер-Дрейфус//Функциональная недостаточность у бывших<br />
депортированных. Международная Конференция в Москве. 25-28 юня 1957.<br />
15. Жислин С.Г.//Очерки Клинической Психиатрии М. 1965.<br />
16. Франкл В.//Человек в Поисках Смысла. Москва. 1990. с.130-157.<br />
17. Фрейд З.//Избранное. т.1. По ту сторону принципа наслаждения. пер.с нем.<br />
Лондон.1969.с.23-76.<br />
18. Фишез Л.//Причины массовой смертности, поражающей наши ряды.<br />
Международная Конференция в Москве. 25-28 июня 1957.<br />
19. Читава О. Джишкариани М.//Актуальные Вопросы Психиатрии. Юбилейный<br />
Сборник Трудов. Тбилиси 1995. с.74.<br />
20. Ясперс К.//Собранние Сочинений по Психопатологии. С-ПБ. 1996.т2.с126-138.<br />
21. Якобсен Лоне и Кнуд Смит – Нилсен // Переживший Пытку, Травма и<br />
Реабилитация.// Международный Совет по Ребилитации Жертв Пыток, Киев<br />
1998.<br />
22. Хофф Э.//Массовая Миграция и Здоровье Населения. Москва. 27-28 апреля.<br />
1993. с. 67-71.<br />
23. Atkinson R.M., Henderson R.G., Sparr L.F., Deale S.//Amer. J. Psychiat. 1982. v.139.<br />
9. p.931-943.<br />
24. Andersen N.C.//PTSD in Comprehensive Text Book of Psychiatry, 3 rd ed, v2. Edited<br />
by Kaplan H.I., Freedman A.M., Sadock B.J. Baltimore, Williams, Wijkins. 1980. p.<br />
1517-1525.<br />
25. Archibald H.C., Tuddenham R.D.//Arch. Gen. Psychiatry. v.12. p.475-481. 1965.<br />
76
26. Acherman N.W.//In Canging Concepts of Psychoanalytic Medicine. Ed. by Rado S.,<br />
Daniels G. New York. Grune and Stratton. 1956.<br />
27. Baykal Turkan, MD, MSC; Shlar Caroline, Clinical Psychologist; Kapkin Emre,<br />
MD,Psychiatrist Psychotherapist, International Training Manual on Psychological<br />
Evidance of Torture, Training Material, Tbilisi, 2004.<br />
28. Bur<strong>ge</strong>ss A.W., Holmstrom L.L.//Ibid. 1974.v.131.9.p.981-986.<br />
29. Bur<strong>ge</strong>ss A.W., Watson I.P., Hoffman L., Wilson G. V.//Brit. J. Psychiat.<br />
1988.v.152.p.164-173.<br />
30. Burstein A.//Psychosomatics. 1984. v. 25.p.683-687.<br />
31. Burstein A.//J. Clin. Psychiat. 1985.v.46.9.p374-378.<br />
32. Bleich A., Sie<strong>ge</strong>l A., Garb R., Yerez B.//Brit. J. Psychiat. 1986.v149.p365-369.<br />
33. Breslau N., Davis G.C., Andresk P., Peterson E.//Arch. Gen. Psychiatry. 1991.<br />
48.p.216-222.<br />
34. Barrois C.//Les neuroses traumatiques. Dunod, Bordas edit. Paris. 1988.<br />
35. Crocq M., Macher J., Duval F.//Biol. Psychiat. 1990.v.27.p54.<br />
36. Card J.J.//J. Clin. Psychol. 1987.43..p.6-17.<br />
37. Coleman J.C., Butcher J.N., Carson R.C.//Abnormal Psychology and Modern Life,6 th<br />
Ed. GlenviewJ.L. Scott, Foresman and Company, p. 171-183. 1980.<br />
38. Davidson J., Swartz M., Storck M., Krishnan R.R., Hammett E.//Amer. J. Psychiat.<br />
1985.v.142.p.90-93.<br />
39. Davidson J., Nemeroff C.B.//Psychopharmacology Bulletin. 25.p422-425. 1989.<br />
40. Davidson J., Hughes D., Blazer D., Geor<strong>ge</strong> L.K.//Psychol. Med. v.21.p.1-9. 1991.<br />
41. DSM-III-R; //American Psychiatric Association. Washington.1987. p.247-251.<br />
42. DSM-IV//American Psychiatric Association. Washington. 1993. p.424-429.<br />
43. Everly G.S.//Stress in Adults: Educational and clinical issues. Paper Presented to the<br />
Federal<br />
44. Intera<strong>ge</strong>ncy Panel for Research and Development on Adulthood. Washington, DC,<br />
May 28.1980.<br />
45. Emery V.O., Emery P.E.,Shama D.K., Quiana N.A., Jassani A.K.//J. Traumatic<br />
Stress.1991.4.p.325-343<br />
46. Figley C.F.//Stress Disorders Among Vietnam Veterans. New Iork. 1978.<br />
47. Figley C.R.//Helping Traumatized Families. Sun Francisco, Jossey-Bass. 1989.<br />
48. Friedman M.J.//Psychosomatics. 1981.v.22. 11. p.931-943.<br />
49. Freud S.//Moses and Monotheism.-Complete Psychological Works.v.23. London !964.<br />
50. Freud S.//Psychoanalisi and War Neurosis. Complete Works. v.17. London.Hogarth<br />
Press. 1955.<br />
51. Friedman M.J.//Amer. J. Psychiat. v.145. 280-285.1988.<br />
52. Famularo R., Kinscherff R., Fenton T.//Amer.J. Dis. Child. 1988. v. 142. p.1244-1247.<br />
53. Fenichel O.//La theorie psychoanalitique der nevroses. Paris. Presses de I`Universite<br />
de France. Chapter 21. 1953.<br />
54. Ferenczi S., Abracham K., Simmel E., et all.//Psychoanalysis and the War Neurosis.<br />
London/New York. International Psychoanalitical Press. 1921.<br />
55. Grinker R.R., Spi<strong>ge</strong>l J.P.//Men Under Stress. Philadelphia Blokiston. 149, 389. 1945.<br />
56. Green B.L., Wilson J.P., Lindy J.D.//Conceptualizing PTSD. a psychosocial<br />
framework in Trauma and ITs wake. The Stady and Treatment of PTSD. Edited by<br />
Figley C.R. New York, Brunner/Mazel. 1985. p.53-69.<br />
57. Green B.L.,Lindy J.D.//J.Nerv. Ment. Dis. 1985. v.173. 7.p.406-411.<br />
58. Istanbul Protocol, Manual on the Effective Investigation and Documentation of<br />
Torture and Other Cruel, Inhuman or Degrading Treatment or Punishment//United<br />
Nations, New – Yourk and Geneva, 2001.<br />
77
59. Horowitz M.J.//Arch. Gen. Psychiat. 1974. v.31.p.768-781.<br />
60. Horowitz M.J., Schaefer C., Hiroto D.//Psychosom. Med. 1977. v.39. p.413-431.<br />
61. Horowitz M.J., Wilner N., Kaltreider N.//Arch. Gen. Psychiat. 1980. v.37. p85-92.<br />
62. Horowitz M.J.//Stress Response Syndromes,2 nd . Ed. New York, Jason Aronson. 1986.<br />
63. Hendin H., Pollin<strong>ge</strong>r A., Sin<strong>ge</strong>r P.//Amer. J. Psychiat. 1981. v.138. 11. p.1490-1493.<br />
64. Herman J.L.//Trauma and Recovery. New York. Basic Books. 1992.<br />
65. Honigman D.//Neurosis of Military Men after Campaign. The La Ncet. 1907. 22.<br />
66. Helzer J.E., Robins L.W., McEvoy L.//Engl. J. Med. 1987. v.317. p.1630-1634.<br />
67. ICD-10. Mental and Behavioural Disorders.//WHO. Geneva. 1992. p.30. 147-149.<br />
206-207.<br />
68. Jishkariani M., Kenchadze V., Beria Z.//X World Congress of Psychiatry. Madrid.<br />
August 23-28.1996. v.2.p.100.<br />
69. Jordan B.K., Schlen<strong>ge</strong>r W.E., Hough R.L., Kulka R.A., Weiss D.S., Fairbank J.A.,<br />
Marmar C.R.// Arch. Gen. Psychiat. v.48. p.207-215. 1991.<br />
70. Jensen Soren Buus. MD, Ph, D. WHO Senior Advisor on Mental Health//WHO Office<br />
of the Special Representative for Humanitarian Assistance//Seminar on Trauma,<br />
Stress and Mental Health. Tbilisi. 6-9 May 1996.<br />
71. Kolb L.C.//Milit. Med. v.149.p237-243. 1984.<br />
72. Kolb L.C.//Amer. J. Psychiat. 1987. v.144. 8. p.821-824.<br />
73. Krasniansky A.W. et al.//Cros-Cultural Asessment of Life Stress Events: etiology and<br />
onset of Traumatic Stress Disorder. University of Kentucky Press, 1991.<br />
74. Kulka R.A., Schlen<strong>ge</strong>r W.E., Fairbank L.A.,Hough R.L., Jordan B.K., Marmar C.R.,<br />
Weiss D.S.// Report of Findings from the National Vietnam Veterans. Readjustment<br />
Stady. New York, Brunner/ Mazel. 1990.<br />
75. Kos A.M.//Seminar on Trauma, Stress and Mental Health. Tbilisi. 6-9 May. 1996.<br />
76. Lindemann E.//Amer. J. Psychiat. 1944. v. 101. p.41-148.<br />
77. Leopold R.L., Dillon H.//Ibid. 1963. v.119. p.913-921.<br />
78. Lifton R.J.//Death in Life: Survivors of Hiroshima. New York. 1967.<br />
79. Lifton R.J.//New York. Simon and Schuster. 1973.<br />
80. Lifton R.J., Olson E.//Amer. J. Psychiat. 1976.v.39.p.1-18.<br />
81. Mental Health of Refu<strong>ge</strong>es.//Geneva. WHO. 1996.<br />
82. McFarlane A.C.//Med. J. Australia. v.141. p.286-291. 1984.<br />
83. McFarlane A.C.//Br. J. Psychiat. 1989. v.154.p.221-228.<br />
84. Marsella A.J., Matthew J., Friedman M.J.//Ethno-cultural Aspects of PTSD.<br />
85. Meichenbaum P., Novaco R.//In: C. Spielber<strong>ge</strong>r., L. Sarogon (Eds) Stress and<br />
Anxiety. v.5. New York: Wiley, 1978.<br />
86. Miller T., Buchbinder J.T.//Paper presented at the American Association of<br />
Advencement of Behaviour Therapy. New York. 1980.<br />
87. Miller T.//Eastern Psychological Association 52 nd Annual Meeting. New York City,<br />
April 22-25. 1981.<br />
88. Miller T.W.//Stressful Life Events. New York. 1989.<br />
89. Niderland W.G.//Massive Psychic Trauma. New York. 1964.<br />
90. Niderland W.G.//Amer. J. Psychiat. v.139. 12. p.1646-1647.<br />
91. Parson E.R.//Veterans Administration Northeast Regional Medical Education Center.<br />
Northport, NewYork. August 2-4. 1983.<br />
92. Parson E.R.//Ed by Schwartz H.J. New York. S.P. Medical and Scientific Buuks.<br />
p.153-220. 1984.<br />
93. Pai<strong>ge</strong> S.R., Reid G.M., Allen M.G., Newton J.E.//Biol. Psychiat. v.27.p.419-430.<br />
1990.<br />
78
94. 90.Pitman R.K., Orr S.P., Lownha<strong>ge</strong>n M.N., Macklin M.L., Alman A.//Compr.<br />
Psychiat. v.32.p.1-7. 1991.<br />
95. Psychological First Aid-and other Human Support//Danish Red Cross. 1993.<br />
96. Reist., Kauffmann C.D., Haier R.J.,Sangdhl C//Amer. J. Psychiat. v.146.p.513-516.<br />
1989.<br />
97. Resnick H.S., Kilpatrick D.G., Best C.L., Kramer T.L.//J. Nerv. Ment. Dis.<br />
v.180.p.424-430. 1992.<br />
98. Shore J.H., Tatum E.L., Vollmer W.M.//Amer. J. Psychiat. v.143.p.590-595. 1986.<br />
99. Shore J.H., Vollmer W.M., Tatum E.L.//J. Nerv. Ment. Dis. v.177.p.681-685. 1989.<br />
100. Southwick S.M., Morgan A., Nagy L.M., Bremner D., Nicholaou A.L.,<br />
Johnson D.K., Rosenhech R., Charney D.S.//Amer. J. Psychiat. v.150.p.1524-1538.<br />
1993.<br />
101. Targowla.//Press Med. v.58. 40. p.728. 1950.<br />
102. Williams T.A.//Observation and Recommendations for the Psychological<br />
Treatment of the Veteran and His Family. Ed. by William T., Cinnainnoti, Disabled<br />
American Veterans. p.37-47. 1980.<br />
103. Williams Tom. Psy. D., Editor: A Handbook for Clinicians. Chapter two.<br />
James Newman. p.19-33.<br />
104. Walker J.I., Nach J.L.//Int. J. Group Psychother. v.31. p.379-389. 1981.<br />
105. Wenzel T, Grien<strong>ge</strong> H, Stone T, Mrzai S, Kieffer W // Psychological Disorders<br />
in Survivors of Torture: Exhaustion, Impairment and Depression//Psychopathology 33<br />
(6): 292 – 296, 2000.<br />
106. Yehuda R., Kesnick H., Kahana B., Giller E.L.//Psychosom. Med. v.55.p.287-<br />
297. 1993.<br />
107. Yehuda R., Ph.D., McFarlane A.C., M.B.B.S., M.D., Dip<br />
Psychother.F.R.A.W.Z.P.//Amer. J. Psychiat. v.152. 12. p.1705-1713. 1995.<br />
108. Zadi L.Y., Foy D.W.//J. Traumatic Stress. 7. 1994.<br />
79
wameba; <strong>wamebis</strong> <strong>Sede<strong>ge</strong>bi</strong>; <strong>samedicino</strong> <strong>diagnostika</strong>, <strong>eqspertiza</strong>;<br />
mkurnaloba da reabilitacia, Tbilisi 2005, gv. 80<br />
ISBN 99940 – 0– 494 – 8<br />
gamocemulia: TbilisSi, Sps “unikolori”<br />
saredaqcio sabWo: mariam jiSkariani, giorgi cibaZe, giorgi berulava<br />
sakontaqto misamarTi:<br />
<strong>wamebis</strong> msxverplTa reabilitaciis centri “empaTia”<br />
i. WavWavaZis gamziri 62, Tbilisi 0162, saqarTvelo<br />
tel/faqsi: (+995 32) 22 67 47<br />
el. fosta: centre@<strong>empathy</strong>.<strong>ge</strong><br />
www.<strong>empathy</strong>.<strong>ge</strong><br />
tiraJi 100<br />
80